Vēl viens apdāvinātais

 

 

   Nacionālistiski iekrāsotu konfliktu laikā vienmēr uz sociālās skatuves izlien visapdāvinātākie oligofrēnijas diagnozes īpašnieki. Konflikts starp Latviju un Baltkrieviju ir nacionālistiski iekrāsots. Tā tas ir ne tikai baltkrievu nacionālistu karoga dēļ. Konflikta zemtekstā ir šovinistiskā attieksme pret Krieviju, rusofobijas duļķojums, gribēšana aizstāvēt Minskas naciķus-kolaboracionistus.

   2021.gada 27.maijā no Bruņinieku nama izlīda pēcpadomju gadu publiskajās norisēs sen dāsni izbaudītais oligofrēns Kols. “NRA” raksta: “Rihards Kols uzskata, ka Rīga rīkojusies atbilstoši principiem, kurus aizstāv demokrātiski ievēlētas varas, un nevienam nav tiesību norādīt, kā šādai pilsētai dzīvot.[..]  Rīgas pilsētas dome atšķirībā no Lukašenko režīma ir demokrātiski ievēlēta un demokrātiskai pilsētai nevar noteikt, kādus karogus izvietot.”

   Vai pats oligofrēns saprot, ko ir pateicis? Vai viņš var paskaidrot, kas ir “demokrātiska pilsēta”? Vai viņš ir dzirdējis, lasījis kā pret demokrātiju izturas domājoši, izglītoti, politoloģiski kompetenti cilvēki? Vai Latvijā tikai Rīga ir “demokrātiska pilsēta”? Vai Talsi, Sabile, Līvāni arī ir “demokrātiskas pilsētas”? Vai oligofrēns zina, ka Lukašenko ievēlēja tauta atšķirībā no 61primāta ievēlēto nācijas tēvu?

   “NRA” publikācijā oligofrēns tiek identificēts kā “Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs”. Tātad kā pamatīgi zinošs cilvēks starptautiskajās attiecībās, diplomātijā, ārējā politikā. Tātad kā profesionāli dziļi kompetents speciālists, kurš var objektīvi novērtēt konfliktu starp Latviju un Baltkrieviju. Pats par sevi ir saprotams, ka parlamenta Ārlietu komisiju vada valstī viens no vislielākajiem speciālistiem, ekspertiem.

   “NRA” publikācijā oligofrēns pats atklāj savu profesionālo līmeni. Tā tas notiek tāpēc, ka oligofrēns nav spējīgs intelektuāli sevi kontrolēt. Oligofrēnija ir iedzimta vai agrā bērnībā iegūta galvas smadzeņu attīstības atpalicība. Tāpēc nekā negaidīta Kola teiktajā nav.

   Lūk, ko viņš saka: “Akcijā piedalījās gan galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, rezultātā no Baltkrievijas tika izraidīti Latvijas diplomāti. Latvija reaģēja simetriski. Tas nozīmē, ka “de facto” starp abām valstīm diplomātiskās attiecības ir vismaz iesaldētas, ja ne pārtrauktas.” Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs tātad nezina, ka retorsija ir pēdējais solis pirms diplomātisko attiecību pārtraukšanas.

   Uz žurnālista jautājumu “Cik lielā mērā baltsarkanibaltais karogs ir uzskatāms par īsteno Baltkrievijas karogu, ja oficiāli visā pasaulē joprojām atzītais Baltkrievijas simbols ir tas, kuru noņēma ārlietu ministrs?” Kols atkal atbild nekompetenti: “Es to heraldikas jautājumu skrupulozi neesmu vērtējis, bet vēsturiski baltsarkanibaltais vēsturiski ir bijis Baltkrievijas karogs”. Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs nedrīkst nezināt par attieksmi pret valsts karogu. Valsts oficiālais karogs ir tas karogs, kas ir attiecīgajā valstī ar likumu apstiprināts kā valsts karogs. Tas vienmēr ir jāņem vērā, un tas tiek praktiski vienmēr un visur ņemts vērā. Latvijā tagad ir debilitātes laikmets, pie varas ir obskuranti ar “583 darāmajiem darbiem”. Ārlietas kārto mežoņi-pederasti un oligofrēnijas pacienti, no kuriem var visu kaut ko nelabu sagaidīt.