Valsts augstākā varas orgāna Saeimas personālais sastāvs, tautas
minoritātes antipātijas pret Saeimas sastāvu, aicinājuma “Atlaist Saeimu!”
realizācija ir atkarīga no kriminālā kapitālisma pukstēšanas. Lai izvairītos no
liekiem pārdzīvojumiem, ir jāņem vērā kriminālā kapitālisma pukstēšanas saturs
un formas. To visu (saturu un formas) nākas izskaidrot labiem cilvēkiem. Labi
cilvēki ir jātaupa, un viņiem ir jāpalīdz. Varbūt viņi tomēr vēl Latvijā
kādreiz noderēs. Varbūt Sātans (velns nelabais, elles valdnieks) tomēr likvidēs
kriminālo kapitālismu, kas ir visīstākais sātanisms – ļauno garu pielūgšana.
Kriminālajā kapitālismā nav vajadzīgs ne zinātniskums, ne analītiskums.
Saikne “politika” + “prāts” neeksistē. Valstiskums ir provinciāla parodija.
Informācijas precedents var būt klaja idiotija. Valdošās kliķes dvēseles miers
tiek postīts tikai tad, ja nedarbojas organizētās noziedzības shēma. Kriminālā
kapitālisma beneficiāri ir dažāda kalibra nelieši. Nomeklatūras zvaigzne ir
skandālists, kurš ir pārkāpis birokrātiskā aparāta protokolu un spēles noteikumus. Birokrātijas darba nianses
attiecas tikai uz organizētās noziedzības shēmu niansēm. Toleranta
politkorektuma normas tiek veiksmīgi imitētas. Kriminālā kapitālisma
atbalstītāji (no tautas miljona) izliekas nemanām imitāciju vai vispār nav
spējīgi kaut ko uztvert un izprast. Kriminālais kapitālisms nevar pastāvēt bez
sociuma stulbuma dubultporcijas. Kriminālajā kapitālismā masveida stulbums ir
liela vērtība. Kriminālajā kapitālismā jautājums par cilvēku-nelieti ir ne
tikai antropoloģisks un politisks jautājums, bet arī metafizisks jautājums –
būtības kodols. Kriminālajā kapitālismā regresa stabilizācija (apturēšana) nav
iespējama, jo priekš tā nav neviens sociāli politiskais spēks. Tāds spēks nav
tāpēc, ka tas nav vajadzīgs tautas miljonam, kuru apmierina valdošās kliķes atļauja
zagt un bez čīkstēšanas dalīties sazagtajā. Kā vienmēr Latvijā (vēsturiski
tradicionāli), tiek zagti galvenokārt žagari, un tautai ar to pilnīgi pietiek.
Kriminālajā kapitālismā galvenais noziegums ir bezdarbība. Bezdarbība ir
vienīgais sociuma politiskais stāvoklis. Paliatīvi (pagaidu) risinājumi netiek
atbalstīti tautas miljonā. Toties tautas miljons bezgalīgi priecājas par
paradīzes sentimentalitāti – tautas kalpu salkani maigajiem solījumiem.
Комментариев нет:
Отправить комментарий