Kvazi-Cicero aplaimojums

 

 

   2021.gada 21.maijā “Delfi” pavēstīja par nācijas Kvazi-Cicero jaunāko aplaimojumu. Teksts ir ilustrēts ar Kvazi-Cicero fotogrāfiju. No tās ir grūti atraut acis. Fotogrāfijā (kā parasti !!!) nācijas Kvazi-Cicero ir vizuāli ļoti pievilcīgs. Viņa fizionomijā ir reti sastopama inteliģences, izglītotības, prāta apskaidrības un dvēseles smalkuma koncentrācija organiskā sintezē ar smieklīgi uzpūstu pašpārliecinātību.  

   Jā, piedodiet! Piemirsu paskaidrot. Kvazi-Cicero ir mūsējais. Runa nav par Marcus Tullius Cicero, kuru latviski sauc par Ciceronu. Latviešu inteliģences sapuvušākajam biezenim ir savs Cicerons. Nācijas tēvs ir vietējais Cicerons. Tā viņš pats noteikti uzskata. Tā uzskata arī Zālīte, Mūrniece, Dagmārbeitnere un visa tā latviešu izglītotā šļura, kura parakstījās par nācijas tēva sēdināšanu pie bezmaksas ēdiena galda līdz viņa mūža beigām. Protams, nācijas tēvs nav tas pats, kas bija Cicerons – izcils politiskais darbinieks, orators, filosofs, jurists. Nācijas tēvs ir latviešu Kvazi-Cicero. To viņš apliecina katru dienu, sabiedrību aplaimojot ar melu, nezināšanas, skaistas, bet tukšas vāvuļošanas dubultporciju.

   Par Kvazi-Cicero kārtējo aplaimojumu “Delfi” raksta: “Piektdien, 21. maijā, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) biedru sapulce, kurā ar uzrunām uzstājās arī valsts augstākās amatpersonas. Pašvaldību vēlēšanas paredzētas pēc divām nedēļām – 5. jūnijā. Tajās jaunās pašvaldību domes tiks vēlētas vien 41 apgabalā līdzšinējo 119 vietā (Rīgā ārkārtas vēlēšanas notika pērn). Levits pateicās pašvaldību pārstāvjiem par darbu četru gadu garumā un norādīja, ka Administratīvi teritoriālā reforma pēdējo divu gadu laikā ir bijis viens no sabiedrībā visapspriestākajiem jautājumiem – tā tika diskutēta vairāk nekā jautājumi par Covid-19 pandēmiju. Taču vienlaikus Satversmes tiesa reformu ir atzinusi par atbilstošu, tāpēc prezidents mudina iet uz priekšu un noskaņoties darbam nākamajiem četriem gadiem. Levits atgādināja, ka reformas mērķis nav tikai pašmērķīgs pašvaldību un deputātu skaita samazinājums. Katram Latvijas iedzīvotājam tā sniegs vienlīdz pieejamus pakalpojumus neatkarīgi no vietas, kur viņš dzīvo. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka katrai pašvaldībai ir jāvienojas jēgpilnā sadarbībā ar iedzīvotājiem, valsts institūcijām un kaimiņu pašvaldībām. Līdz šim vietvarām ir pietrūcis politiskās gribas vairot iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībā, tāpēc Valsts prezidents Egils Levits pašvaldībās ievēlētos jaunos deputātus aicina jau no pirmās amatā stāšanās dienas ņemt vērā un veicināt iedzīvotāju demokrātisko līdzdalību”.

   Neapšaubāmi, stāvoklis ir atspoguļots šķībi un melīgi. Tiek klusēts par reformas saistību ar naudu, tautas izmiršanu un aizceļošanu. Tiek noklusēta valdošās kliķes ieinteresētība pašvaldību finansu līdzekļu apsaimniekošanā. Kvazi-Cicero blādās par “demokrātisko līdzdalību”, nenosodot kretīna Pūces nekaunības reformas uzspiešanā. LR konstitūcijā nav minēta Satversmes tiesa, kuru Kvazi-Cicero demagoģiski izmanto savos melos. Varēja taču atgādināt, ka daudzas pašvaldības sūdzējās Satversmes tiesā par valdošās kliķes bezjēdzībām administratīvi teritoriālajā izkārtojumā. Un ko nozīmē Dundagas precedents? Ko nozīmē varjagu nepieciešamība pašvaldību darbam?