Aktuālā senā kaite

 

   Nākas saprast vienu ļoti būtisku izpausmi. Kamēr pastāvēs objektīva prasība “Atlaist Saeimu!” kopā ar aicinājumu nācijas tēvam atstāt Rīgas pili un Latviju, kamēr valdība murgos par “583 darāmajiem darbiem” un premjers būs pilnīgs muļķis ne tikai savās fotogrāfijās, tikmēr pastāvēs jautājums par tautas kvalitāti un uzvirmos filistru senā kaite taisnoties par tautas nevainību, ko parasti apliecina pašapmierināti un aprobežoti cilvēki ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību,

   Politikā tautas jēdziens ir viens no pretrunīgākajiem jēdzieniem. Tas ir demagoģijas klasisks elements, un sava veida mitologēma masu apziņā. Herders teica, ka “Tauta ir Dieva domas”. Tiek atzīts, ka tautā ietilpst arī mirušās paaudzes un nākotnes paaudzes. Tāds atzinums ir klajš šarlatānisms. Ne velti galvenie politiski ideoloģiskie kompleksi ļoti rezervēti izturas pret tautas jēdzienu. Marksisms priekšroku dod šķiras jēdzienam. Liberālisms akcentē indivīdus, kuru summu var nosacīti dēvēt par tautu. Mūsdienu demokrātija rūpējas par minoritātēm un pret tautu izturas kā pret minoritāšu apspiedēju un etniskā totalitārisma avotu. Speciālajā literatūrā ir assi kritizēta prakse konstitūcijās ierakstīt tautu kā valsts suverēnu. Tāda rīcība ir izpatikšana masām, manipulatīvs paņēmiens un principā nekad reāli neeksistē, bet ir nevajadzīgu idejisko kolīziju iegansts. Atruna politiķi ir vainīgi, bet tauta ir nevainīga ir viena no odiozākajām atrunām neattīstītā politiskajā apziņā. Atrunas odiozumu kāpina fakts, ka politiķus praktiski deleģē tauta, bet nevis Pēteris debesīs, Putins, krievi, latviešu jaunie draugi hotentoti. Aizbildināšanās ar tautas nevainību ir tipiska izvairīšanās no atbildības. 2018.gada 6.oktobrī par 13.Saeimu nobalsoja 844925 vēlētāji. Sanāk, ka šis kopums (citiem vārdiem, tauta) nav ne pie kā vainīgs un Latvijā debilitātes laikmets sākās, sacīsim moderni, klimata sasilšanas rezultātā...