Sākas klimatpandēmijas izbaudīšana

Uz Zemes sākušās jaunas sociāli politiskās kaislības. Par tām zina arī Latvijas teleskopiski tālredzīgākie politiķi. Viņi cenšas uzticīgi pielāgoties novitātēm. Arī Latvijas sabiedrībai ir nedaudz jānovērš uzmanība no mūžam aktuālā lozunga “Atlaist Saeimu!” un jāsāk aprast ar jaunajām svārstībām, ko nejauki cilvēki sauc par klimatpandēmijas izbaudīšanu. 2021.gada 19.martā “Dienā” publicēja tekstu ar virsrakstu: “Plešs: Pāreja uz klimatneitralitāti ir viena no nacionālajām prioritātēm”. Pāreja uz klimatneitralitāti esot viena no Latvijas nacionālajām prioritātēm. To esot teicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, tiešsaistē piedaloties Eiropas Komisijas Digitālajā dienā.” Pieredzes pārbagātais un intelektuāli netraumētais teicami izglītotās un morāli tikumiski moderni audzinātās jaunaudzes ministrs Plešs nav ne zemē metams, ne patriecams atpakaļ uz žogmali. Viņš ir vērtīgs ministrs. Viņš zina, kas ir jāsaka. Viņš ir lietas kursā par klimatpandēmijas aktualitāti Rietumu politiskajos kabinetos. Viņš jau ir saldi adaptējies klimatpandēmijā un sācis to izbaudīt. Globālisma prozelītiem ir divi galvenie ģeneratori – “COVID-19” pandēmija un klimatiskās fobijas. Tās koncentrējas sava veida pandēmijā – klimatpandēmijā, aptverot visu cilvēci un kalpojot par dūmu aizsegu pasaules valdnieku patiesajiem mērķiem. 2021.gadā globālisma prozelīti sāka pastiprināti uzkurināt klimatiskās fobijas. Godīgi zinātnieki nesaskata klimata sasilšanu. Sastopama ir vienīgi Zemes temperatūras režīma fluktācija (fizikāla lieluma gadījumnovirze no vidējās vērtības) atkarībā no Saules aktivitātes cikliem. Bet globālisma prozelītiem zinātnes sasniegumi nav vajadzīgi ne tikai medicīnā, bet arī pārējās zinātnēs. Globālisma prozelīti nekaunīgi turpina cilvēci baidīt ar klimata sasilšanu par 1-2 grādiem XXI gs. vidū. Tas uz Zemes izraisīšot drausmīgu katastrofu. Tās novēršanai ir jākoncentrējas visām valstīm. Nomaskētais patiesais ekonomiskais mērķis ir rūpniecības lielas daļas sagraušana, lai uz Zemes paliktu tikai lielas kompānijas un tās kļūtu pasaules valdnieces. Pirmkārt un galvenokārt karš ir pieteikts ražošanas segmentam, kas ir saistīts ar akmeņogļu, naftas un dabas gāzes ieguvi, pārstrādāšanu un izmantošanu kā enerģijas avotu. Latvija nevar lepoties ar tik tikko minēto ražošanas segmentu. Latvija var lepoties ar mazo un vidējo ražošanas segmentu, kura letālais liktenis jau faktiski ir izšķirts (plašāk skat.: https://postciv.blogspot.com/.../par-klimatisko-fobiju...).

 

Par klimatisko fobiju patieso mērķi

 

   Globālisma prozelītu realizētā “lielā pārlādēšana” līdz 2021.gadam perfekti izmantoja “COVID-19” pandēmiju kā transformatīvo notikumu. Globālisma prozelītiem izdevās pakļaut savai gribai gandrīz visas pasaules valstis un gandrīz visu cilvēci aplaimot ar “lockdown”, karantīnu, attālināto darbu un izglītību, brīvprātīgi obligātās vakcinācijas diskrimināciju, bet antihumānākais – jaunas vakcīnas pirmsklīnisko un klīnisko pārbaudi veicot, tā teikt, ar dzīviem cilvēkiem bez izmēģinājuma trusīšu un brīvprātīgo iesaistīšanas. Globālisma prozelītu pavēles paklausīgi sāka izpildīt ne tikai politiķi un žurnālisti, bet arī zinātnieki un universitāšu akadēmiskais personāls. Pandēmija izraisīja cilvēces vēsturē neredzētu melu un falsifikāciju kontagiozu (lipīgu) lavīnu.

   Globālisma prozeolīti lieliski zina svarīgu metodoloģisko atziņu masu komunikācijā; proti, sabiedrības uzmanību nav iespējams noturēt ilgu laiku ar vienu tēmu, problēmu, ideologēmu, mītu, simbolu u.tml. Tāpēc ir jāizdomā kaut kas jauns. Jāatrot un jāizmanto atraktīva jauna tēma, problēma utt. Vārdu sakot, iepriekšējais sociuma zombēšanas ģenerators ir jānomaina ar jaunu ģeneratoru. Sociuma zombēšanas meistariem ir jābūt ģeneratoru rezervei, lai nepārtraukti piesaistītu ļaužu prātus un sirdis.

   Globālisma prozelītiem ir divi galvenie ģeneratori – “COVID-19” pandēmija un klimatiskās fobijas, kas arī koncentrējas sava veida pandēmijā – klimatpandēmijā, aptverot visu cilvēci un kalpojot par dūmu aizsegu pasaules valdnieku patiesajam mērķim. Par pāreju uz klimatpandēmiju kā prioritāro transformatīvo notikumu jau tika publicēta eseja (skat.:  https://paralogistika.blogspot.com/2021/03/vai-tas-nav-strategisks-miseklis.html).

   2021.gadā globālisma prozelīti sāka pastiprināti uzkurināt klimatiskās fobijas. Godīgi zinātnieki nesaskata klimata sasilšanu. Sastopama ir vienīgi Zemes temperatūras režīma fluktācija (fizikāla lieluma gadījumnovirze no vidējās vērtības) atkarībā no Saules aktivitātes cikliem. Bet globālisma prozelītiem zinātnes sasniegumi nav vajadzīgi ne tikai medicīnā, bet arī pārējās zinātnēs. Globālisma prozelīti nekaunīgi turpina cilvēci baidīt ar klimata sasilšanu par 1-2 grādiem XXI gs. vidū. Tas uz Zemes izraisīšot drausmīgu katastrofu. Tās novēršanai ir jākoncentrējas visām valstīm.

   Ņemot vērā Baidena un citu Rietumu elites ekselenču pastiprināto klimata fobiju uzkurināšanu, 2021.gada martā internetā ir publicēti globālo sociālo problēmu speciālistu vairāki atmaskojoši raksti. Tajos tiek izskaidrots klimatpandēmijas dūmu aizsega patiesais mērķis.

   Mērķis ir rūpniecības lielas daļas sagraušana, lai uz Zemes paliktu tikai lielas kompānijas un tās kļūtu pasaules valdnieces. Pirmkārt un galvenokārt karš ir pieteikts ražošanas segmentam, kas ir saistīts ar akmeņogļu, naftas un dabas gāzes ieguvi, pārstrādāšanu un izmantošanu kā enerģijas avotu. Globālo sociālo problēmu speciālisti savās publikācijās nosauc konkrētas valstis, pret kurām visnesaudzīgāk ir vērsta klimatpandēmija. Tās ir valstis, kurām uz Zemes ir vislielākie naftas un dabas gāzes krājumi. Ar naftas krājumiem bagāta ir Venecuēla, Saūda Arābija, Kanāda, Irāna, Iraka, Krievija, Kuveita. Savukārt dabas gāze visvairāk ir Krievijai, Irānai, Katārai, ASV, Turkmēnijai, Saūda Arābijai, Nigērijai, Venecuēlai, Alžīrijai.   

   1988.gadā ANO tika izveidota starptautiska klimata izmaiņu ekspertu grupa (Intergovernmental Panel on Climate Change – IPCC). To vada enerģisks klimata izmaiņu speciālists vācietis Dr. Otmar Edenhofer. Internetā ir lasāms viņa pārsteidzoši ciniskais izteikums: “Nepieciešams atbrīvoties no ilūzijas par to, ka starptautiskā klimata politika ir ekoloģiska politika. Klimata politikai vairs nav nekā kopēja ar ekoloģisko politiku, ar tādām problēmām kā mežu izciršana un ozona caurums”.

   2021.gada martā vienu no nozīmīgākajām publikācijām par klimatpandēmiju sagatavoja pazīstamais globālo sociālo problēmu analītiķis William Engdahl. Viņa rakstā “The Great Reset is Here: Follow the Money” (https://www.globalresearch.ca/great-reset-follow-money/5740424) kritizēta rūpniecības finansēšanas politika, piešķirot investīcijas tikai tām transnacionālajām korporācijām, kuras potenciāli ietilpst “zelta miljonā” (par “zelta miljonu” skat.: https://paralogistika.blogspot.com/2021/03/par-11-miljardu-homo-likvidesanu.html).

Dzīvās rindas fani

 

 

   2021.gada 31.martā “NRA” ievietoja ziņu par oriģinālu priekšlikumu: “Paralēli kārtībai, kāda šobrīd tiek īstenota iedzīvotāju vakcinēšanai pret Covid-19, proti, iepriekšējs pieraksts, Valsts prezidents Egils Levits rosina izveidot arī dzīvo rindu, lai paātrinātu vakcinēšanās gaitu”. Oriģinālo priekšlikumu atbalstot Kariņš.

   Oriģināls priekšlikums stimulē jaunus oriģinālus priekšlikumus. Piemēram, vēl varētu būt "bomžu" dzīvā rinda Rīgas pilī, lai nācijas tēvam palīdzētu apgūt viņa bezmaksas ēdiena galda saturu. Tādai rindai būtu daudz lielāka svētība nekā dzīvai rindai pēc kovidvakcīnas, kas praktiski ir kolosāli dehumāna nupat izdomātu medikamentu pārbaude “dzīvā dabā”, vienā procesā apvienojot jauno vakcīnu pirmsklīnisko pārbaudi un klīnisko pārbaudi. Cilvēces vēsturē tas notiek pirmo reizi. Bet tagad jau viss ir pirmo reizi. Tik ģeniāli apdāvināts valsts prezidents un valdības galva latviešiem arī ir pirmo reizi. Pirmo reizi latvieši plunčājas debilitātes laikmetā, ko paši sev sarūpēja 2018.gada 13.Saeimas vēlēšanās. Ja paceļam galvu tālākam skatam, tad redzam, ka cilvēces vēsturē pirmo reizi atsevišķa rase iet bojā – garīgi deformējas, noveco un izmirst. Daudzas civilizācijas ir sabrukušas. Taču atsevišķa rase sabrūk pirmo reizi.

   Kādi gan jautri vīri ir abi “trimdas” ģēniji! Cik gan vērtīgai un laimīgai ir jābūt latviešu tautai ar tādiem vadoņiem! 

   Dzīvās rindas priekšlikuma rašanās ir izskaidrojama. Abi morālie un intelektuālie liliputi savā dzīvē nav stāvējuši dzīvā rindā, jo nedzīvoja Latvijā. Abi nezina, ko Latvijas latviešiem  nozīmē vārdi "dzīvā rinda". Latvijas latviešu sabiedrībā alerģijai pret dzīvo rindu ir masveida raksturs. Nācijas tēva kārtējais izdalījums liecina par viņa sociālās domāšanas tukšumu, nespēju uztvert sabiedrības garīgo tonalitāti, psiholoģisko pieredzi, dzīves realitātes ietekmi uz cilvēku mentalitāti, kā arī apziņas stereotipiem. 

Kāda šausmīga tumsonība!

 

 

   2021.gada 30.martā “NRA” turpina propagandēt V.Dombrovska jaunāko politisko aktivitāti. “Delfi” vispirms tika ievietots paša Dombrovska teksts. Savukārt “NRA” publicē žurnālista rakstu “Dombrovskis dibina partiju, lai dzēstu sarkanās līnijas”. Žurnālists ir ticies ar Dombrovski un plaši atstāsta viņa skaidrojumu.

   Raksta otrais teikums vēsta: "Viņš iecerējis izveidot partiju bez vienotas ideoloģijas, kas līdzvērtīgi apvienos gan latviešus, gan cittautiešus”. Tālāk var nelasīt! Esmu pārsteigts! Nedomāju, ka kungs Dombrovskis ir tik liels muļķis. Tikai nelabojams idiots var veidot partiju bez ideoloģijas. Tikai nelabojams idiots var politiku nesaistīt ar ideoloģiju. Tikai mežonis obskurants var nezināt, ka politika un ideoloģija ir dvīņu māsas. Kāpēc tā ir izveidojies, ka pēcpadomju  Latvijā politikā lien vienīgi bebili un pusdebili primāti? Kāpēc Latvija ir tā nolādēta! Kāpēc Latvijā ir tāda šausmīga tumsonība? Dombrovski taču neviens neapturēs, un neviens neteiks “Dārgais, tu neko nejēdzi no politikas, ej mājās un nemaisies pa kājām!”. Šausmīgā tumsonība taču ir visaptveroša. Ja tā nebūtu, Dombrovskis atkal “neietu politikā” un nedibinātu partiju.

Dzīve nāves ēnā

 

 

   Sapņojam par jaunu Saeimu! Sapņojam par kriminālā kapitālisma likvidēšanu! Sapņojam par valsts suverenitātes atgūšanu! Sapņojam par kultūrnācijas ideoloģisko nopēršanu, lai tā turpmāk cienītu suverenitāti, brīvību, neatkarību, godīgus un gudrus tautiešus! Sapņojam, taču aizmirstam galveno! Aizmirstam to, ka planētas varenie, globālisma prozelīti, Davosas elite, naudas saimnieki, pasaules valdība, kovida menedžeri arī sapņo. Pie tam viņi sapņo ar atvērtām acīm; faktiski viņiem nav sapņi, bet realizējami konkrēti projekti un to mērķi. Un galvenais mērķis netiek slēpts! Tas tiek regulāri publiskots. Ar to daudzi lepojas!

   Galvenais mērķis ir intelektuāli vienkāršs – samazināt planētas iedzīvotāju skaitu līdz vienam miljardam. Tas sastāvēs no “zelta miljona” un 999 miljoniem “zelta miljonu” apkalpojošajiem cilvēkiem. Tātad pašlaik ir jātiek vaļā no 7 miljardiem liekajiem cilvēkiem, bet XXI gs. nogalē vajadzētu atbrīvoties no 11 miljardiem, jo tolaik uz planētas dzīvos 12 miljardi cilvēku.

   Vai globālisma prozelīti, barokālā civilizācijas tipa un postmodernistiskās globalizācijas adepti, latviešus ieskaita saglabājamajā miljardā? Varbūt latvieši dzīvo nāves ēnā? To, kā tiek praktiski realizēts globālisma prozelītu galvenais mērķis, plašāk skaidroju jaunajā esejā “Par 11 miljardu Homo likvidēšanu” (skat.: https://paralogistika.blogspot.com/2021/03/par-11-miljardu-homo-likvidesanu.html).

Uzticības puvums

 

   2021.gada martā medijos ievietoja divas bijušo politiķu doktrīnas – politiskās nostādnes par Latvijas nākotni. Tas nav negaidīti. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13. Saeimas vēlēšanām Latvijā iestājās debilitātes laikmets. Tagad tas ir sasniedzis zināmu virsotni. Valdības haotiskā darbība pandēmijas mēnešos apliecina debilitātes draudīgo apjomu. To saprot cilvēki ar veselām smadzenēm. Acīmredzot to ir spējīgi saprast arī daži bijušie politiķi.

   Vispirms tika ievietota Šlesera doktrīna. Pēc tam 2021.gada 29.martā “Delfos” – Vjačeslava Dombrovska doktrīna. Parvēnija Šlesera teksts netika lasīts. Tā virsraksts liecina, ka kungs taisās “atgriezties politikā”. Šī plebeja “politika” jau ir izbaudīts gardums. No pusizglītota, bet patoloģiski ambicioza plebeja nekas saprātīgs nav gaidāms. Cita lieta – Dombrovska doktrīna. Šis kungs nav totāls vējgrāpslis. Viņš ir ekonomikas doktors. Bija ministrs, taču pie lielās siles vairs netiek pielaists. Bet tas latviešu pseidobrīvvalstī zem Eiropas Savienības karoga notiek parasti tikai tādā gadījumā, ja cilvēks ir saprātīgs, nav nelabojams muļķis un negrib iesaistīties organizētās noziedzības shēmās.

   Lasot Dombrovka doktrīnu sakarā ar jaunas politiskās organizācijas izveidošanu, nevar nedomāt par uzticības sapūšanu. Politiķiem nav iespējams uzticēties. Viņu solījumi lidinās ozona caurumā. Diemžēl Dombrovkim nav pieticis prāta tautai nesolīt kaut ko pilnīgi nereālu un smieklīgu. Vai ir iespējams uzticēties Dombrovska solījumam sakarā ar politiskās kustības “Republika 2030” izveidošanu: “Kas mēs esam? Vienpadsmit kustības "Republika 2030" dibinātāji ir gan cilvēki ar bagātu pieredzi politikā un valsts pārvaldē, gan gados jauni cilvēki ar lielisku izglītību un jaunām idejām, kas ir gatavi sevi pierādīt darbā. Tā ir profesionāla komanda, kas jau šodien var komplektēt gandrīz pusi no Ministru kabineta. Mūs visus vieno kopīga vīzija: divdesmit gadu laikā Latvijai kļūt par vienu no pasaules attīstītākajām(!?) un zaļākajām (!?) valstīm, kurā visiem (!?) ir vienādas iespējas, katra (!?) cilvēka potenciālam ir maksimāls piepildījums un neviens (!?) sabiedrības loceklis nav atstāts novārtā”.

   Interesanti, kuru elektorāta daļu var cerēt apburt ar tik idiotiski skaistu solījumu? Tāpat nav viegli izskaidrot tamlīdzīgu idiotiski skaistu solījumu rašanos. Protams, Dombrovskis nav vienīgais uzticības sapūšanas izraisītājs. Zinātņu akadēmijas nesen izbīdītais prezidents sola Latviju pārvērst par Silīcija ieleju. Kāpēc pie mums ir tik odiozi solījumi? Vai iemesls ir saistīts ar elektorāta cilvēcisko kvalitāti? Uz šo jautājumu gribas apstiprinoši atbildēt. Atceramies, vēsturiski nesen elektorāta lielākā daļa priecīgi balsoja par viena politiķa skaisto frizūru. Viņam nevajadzēja kaut ko solīt. Ļoti daudziem patika viņa vienmēr glīti uzkoptā frizūra. Ar to latviešu sētā pietika, lai viņu regulāri ievēlētu Saeimā.

 

 

Reti pretīga izlocīšanās

 

 

   2021.gada marta nogalē Rīgas lielajos interneta medijos tiek komentēta Ģ.V.Kristovska grāmata “Pieskāriens”. Piemēram, “NRA” ir komentārs ar virsrakstu “Kristovskis esot piestaigājis VDK, lai atliktu iesaukumu padomju armijā”. Gan “NRA”, gan citos medijos ievietotais komentārs atstāj ļoti nepatīkamu iespaidu. Nākas saprast, ka “Pieskārienā” Kristovskis reti pretīgi izlocās no sadarbības ar VDK. No tā, kas aizvadītajos gados ir lasīts no VDK bijušo aģentu memuāriem, tik atbaidošu izlocīšanos nav nācies sastapt.

   Gribētos ticēt, ka Latvijas dedzīgie patrioti ir spējīgi atzīt vairākus momentus: 1) valsts drošības sargāšana ir nepieciešama arī Latvijas Republikai un tāpēc Latvijas Republikai ar laiku izveidosies savi “melnie maisi”; 2) valsts drošības sargāšana ir katra pilsoņa svēts pienākums un tas var notikt visdažādākajā formā; 3) valsts drošības sargāšana nebūt nav tikai nelietīga “stučīšana” par kaimiņu, kolēģi, sievas māti, bet pamatā ir intelektuāls darbs ar intelektuālu atdevi; 4) PSKP/VDK nomenklatūras morālie kastrāti XX gs. beigās pastrādāja šausmīgu noziegumu pret savu valsti, un viņi pastrādāja arī šausmīgu noziegumu pret savu profesiju, pārdodot Rietumiem to, ko pat vācu fašisti nepārdeva pēc zaudētā kara; 5) gribas cerēt, ka VDK mantiniece VDD nekad nepastrādās tādu šausmīgu noziegumu un netirgosies ar savas aģentūras datiem; 6) apkaunojoši nelietīgi un reizē smieklīgi ir slavēt latviešu sadarbību ar Rietumu speciālajiem dienestiem, turklāt ar fašistu speciālajiem dienestiem. Vai ir iespējams kaut kas ārprātīgāks – LR Valsts prezidents pederastu nācijas tēvs cildina LR valsts nodevēju - vācu nacistu aģentu Miķeli Valteru (Maksu), kā tas nesen notika?

   Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules kolhozam, tad tādai tautai nevar būt elementāra priekšstata par valsts drošību un par katra pilsoņa pienākumu piedalīties valsts drošības sargāšanā. Tāda tauta nav spējīga saprast, ka valsts drošības sargāšana ir obligāts elements jebkurā valstiskumā. Tāda tauta nesaprot, ka VDK bija valsts drošības sargāšanas instruments un toreiz katra pilsoņa pienākums bija palīdzēt sargāt savu valsti. Tāda tauta nav spējīga nošķirt neliešus-„stukačus” no tiem cilvēkiem, kuri deva reālu ieguldījumu valsts labā. Tāda tauta nesaprot, ka valsts drošības sargāšana ir fundamentāli intelektuāla sfēra un valsts drošības sargāšanā galvenais ir intelektuālais ieguldījums. Obligāti ir jāņem vērā, ka arī tagad katra pilsoņa pienākums būtu sargāt LR, ja tā būtu īsta valsts. Katram LR pilsonim būtu jāsadarbojas ar LR drošības iestādēm. Tikai tagad ir viena nianse: LPSR/PSRS bija normāla valsts - sociāli atbildīga valsts. Tāda nav LR, kurā ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums ar noziegumu brīvību. Neeksistē nekāda sociālā atbildība.Tāpēc sadarboties ar tādu kriminālā kapitālisma oāzi faktiski ir liels grēks. Tāpēc šodien pilsoņiem pildīt savu pilsonisko pienākumu ir ļoti grūti - morāli necienīgi.

Jāpiesaka karš Anglijai

 

 

   2021.gada 28.martā internetā tika ievietota latviešiem ļoti nepatīkama un nacionālo godu aizskaroša informācija: “Karaliskās ģimenes pārstāvis, princis Viljams ir atzīts par pasaulē seksīgāko plikgalvi. Otrajā vietā atstājot Maiku Taisonu, vēsta medijs "Daily Star".”

   Tā noteikti nav taisnība! “Daily Star” maldina pasaules sabiedrību. Cilvēcei tiek iesmērēta pilnīgi aplama informācija – “feiks”. Pasaulē seksīgākais plikgalvis ir nevis princis Viljams, bet gan latviešu tautas varonis, latviešu tautas glābējs no nekaunīgā vīrusa “SARS-CoV-2” ķetnām un reizē latviešu tautas debilizators Pavļuta kungs. Tāda ir patiesība! Un tā ir vienīgā patiesība patiesību plurālisma laikmetā! Arī Maiks Taisons varbūt zina šo patiesību, ka viņš ir otrajā vietā pēc latviešu politiskā ģēnija seksopīlā plikgalvja Pavļuta kunga, bet nevis pēc angļu prinča.

   Pavļuts ir latviešu ekselence. Viņš izdomāja un izveidoja latviešu tautas politiskajā vēsturē no Kaupo ēras līdz nācijas tēva ērai visdebilāko partiju – “Kustību “Par””. Tai ir ne tikai debils nosaukums, bet arī debila programma, kā arī debils manifests. Jau tā pirmais teikums ir apburoši nesakarīgs: “Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem”. Par Pavļuta kunga radošo procesu visobjektīvākā aina ir atspoguļota pamfletā “Šķaudītājs”. Tajā ir paskaidrots: “Daniels Pavļuts parasti šķauda trīs reizies ar 4 sekunžu intervālu. Pēc savas barokāli izauklētās partijas izveidošanas 2017.gada 26.augustā viņš šķaudīja četras reizes. Pēc uzvarošā balsojuma zāle pacietīgi gaidīja. Todien četras reizes Daniels Pavļuts savā mūžā šķaudīja otro reizi. Pirmo reizi viņš šķaudīja četras reizes pēc 27 sekundes ilgās (viņa dzīvē pirmās) kopošanās ar sievieti. Tas notika 1991.gada 14.maijā plkst. 17.31. Pēcāk līdz 2017.gada 26.augustam maksimālā šķaudīšana bija trīs reizes.”

   13.Saeimas vēlēšanās latvieši kā parasti atbalstīja visdebilāko kabatas partiju. Par mūsu greznā plikgalvja debilo kabatas partiju balsoja 101 685 saprātīgi latvieši. Viņiem tagad nākas aizstāvēt savu debilo guru un pieteikt karu Anglijai!

Mākslas un vakcinācijas menedžere

 

   Virsrakstā ir fiksēta dzīves realitāte šodienas Latvijā. Virsrakstā nav sarkasms, parodija, absurds, idiotija, debilitāte, veselā saprāta trūkums. Tas ir īpaši jāuzsver, jo garīgi veselam cilvēkam noteikti būs aizdomas par virsraksta dzēlīgumu. Garīgi vesels cilvēks, pirmkārt, nekad neatzīs, ka mākslu var “menedžerēt” un var būt profesija “mākslas menedžeris”. Katrs garīgi vesels cilvēks zina, ka mākslai ir pretdabiska administratīva un birokrātiski ierēdnieciska pieeja. Salikums māksla un mākslas priekšnieks, māksla un mākslas pārvaldnieks, māksla un mākslas administrators ir nonsenss. Tas ir iespējams vienīgi sociuma pagrimuma, izvirtības, panīkuma apstākļos, kas, protams, tagad eksistē Rietumu civilizācijas inteliģencē. Otrkārt, neviens garīgi vesels cilvēks neticēs, ka viena persona var būt gan mākslas menedžeris, gan vakcinācijas menedžeris.

   Latvijas sabiedrība jau labu laiku ir spiesta uzskatīt savādāk. Latvijas sabiedrībai ir iestāstīts, ka viena persona var būt gan mākslas menedžeris, gan vakcinācijas menedžeris. Runa ir par nesen izveidoto Vakcinācijas projektu biroju un tā vadītāju Evu Juhņēviču.

   Birojs atkal sev pievērsa sabiedrības uzmanību 2021.gada 26.martā. Internetā tika ievietots teksts ar virsrakstu “Vakcinācijas projekta biroja reorganizācijai prasa papildu finansējumu”. Citāts no teksta “NRA”: "..biroja vadītājam algā maksā 4904 eiro mēnesī. Tas ir atalgojums, kas pārsniedz pat ministru mēnešalgu".

   Praktiski tādu algu maksā dāmai no ielas, dāmai bez attiecīgas izglītības, kvalifikācijas. Tagad Rietumu civilizācijā ir viss kaut kas iespējams. Tomēr nav ticams, ka tāda pieeja algas ziņā cilvēkam no ielas ir iespējama Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Norvēģijā un citās relatīvi vēl samērā saprātīgās valstīs. Lūk, kas ir lasāms internetā par dāmu: "Ar veselības aizsardzības jomu gan līdz šim viņai nav bijis pieredzes, bet konkrētajā postenī pēc tā arī nav nepieciešamības, kaut arī birojs ir tieši pakļauts veselības ministram Danielam Pavļutam. Arī viņš nav mediķis, bet gan ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mūzikas akadēmijā, Londonā – diplomu kultūras menedžmentā, bet Hārvardā maģistra diplomu sabiedrības vadībā ar specializāciju līderībā. Evas izglītība arī saistīta ar kultūras jomu – maģistra grāds Latvijas Kultūras akadēmijas mākslas menedžmenta programmā un bakalaura grāds Latvijas–Lielbritānijas starptautisko kultūras sakaru programmā. No iepriekšējiem Evas darbiem izceļams, ka viņa septiņus gadus piedalījusies Rīgas maratona rīkošanā. Taču līdz šim lielāko slavu guvusi, pildot Dziesmu un Deju svētku izpilddirektores pienākumus."

   Tāda ir dzīves realitāte Latvijā debilitātes laikmetā. Tā ir dzīves realitāte, kura nesastopas ne ar kādu sabiedrības reālu pretestību, nepieļaujot ne valdošās kliķes debilās izdarības, ne tautas naudas (valsts budžeta) izzagšanu.

Šarlatānisma ģēnijs

 

   2021.gada 25.marta vakara stundā “Diena” iepriecināja tautu ar šādu ziņu: “Lai arī Operatīvā vadības grupa ir izstrādājusi četru soļi scenāriju iziešanai no Covid-19 izraisītās krīzes, piesaistīto ekspertu vērtējumā, patlaban nav pamata domāt par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, aģentūrai LETA pastāstīja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks”.

   Kas ir Klāvs Sedlenieks, kurš aizvadītajā laikā medijos tiek pasniegts kā kovideksperts? Atbilde ir zināma jau vairākus gadus. Klāvs Sedlenieks ir viens no lielākajiem latviešu šarlatāniem. Viņš faktiski ir šarlatānisma ģēnijs, un tāpēc nav nekāds brīnums par viņa iesaistīšanu Kariņa darbībā tautas glābšanā no uzbāzīgā vīrusa. Par ģimeni Klāvs Sadelenieks saka: "Respektīvi, būtu ārkārtīgi grūti pateikt, ka ir kaut kāda viena (!?) ģimenes forma un noteiktas lomas, kas šajā ģimenē ir īstās (!?), jo tur ir ārkārtīgi lielas dažādības (!?)". Vēl viņš saka: "Nācija vai etniska grupa vai tauta fiziski (!?) nepastāv, tās ir tikai koncepcijas, identitātes un ideoloģijas veidi, kā indivīdi vai to grupas veido savu stāstu par atrašanos grupā vai to, kā dominēt pār citiem indivīdiem un grupām." Tātad ļoti moderns cilvēciņš, ļoti labi iederas latviešu kultūrnācijas debilitates laikmetā. Noteikti var spriest ne tikai par ģimeni, tautu, pandēmiju, bet arī par lopu mākslīgo apsēklošanu, ozona caurumu likvidēšanu, meteorītu trajektorijas koriģēšanu no savas darbavietas Stradiņa universitātē u.tml. Nav nekāds brīnums, ka ir valdības eksperts, liekot SARS-CoV-2 no bailēm drebēt un Latviju apiet ar lielu līkumu. Kāda laimīga tauta, ja tai ir tādi inteliģenti, kas turklāt vēl skolo jaunatni.

Izvešanas sekas

 

 

  Nav noliedzams - 1949.g. izvešanas sekas jūtam joprojām. Un varbūt pašlaik šīs sekas ir sasniegušas savas ģenētiski ārdošās enerģijas kulmināciju. Varbūt tagadējais dibilitātes laikmets ir izvešanas ģenētiskās sekas. Izveda viensētu saimniekus; izveda tā laika latviešu tautas genofonda labāko daļu. Tolaik jau bija izveidojies latviešu slānis ar teicamām intelektuālajām spējām, augstu saimnieciski ekonomisko saprātu, stabilu morāli tikumisko stāju, cienīgu attieksmi pret zinātni, mākslu, izglītību. Saimnieku sociāli politiskajā pašorganizācijā bija tas, ko šodien dēvējam par pilsonisko sabiedrību; proti, sabiedrību, kura sastāv no idejiski patstāvīgiem cilvēkiem ar dziļu pašcieņu un prasmi savu dzīvi veidot bez valsts protekcionistiskās palīdzības, taču tajā pašā laikā neatgrūžot valsti un esot tās līdztiesīgs partneris. Pēc izvešanas lielā mērā vajadzēja sākt visu no gala tautas genofonda pilnveidošanā. Tas nav vienas dienas, viena gada process. Turklāt var arī nebūt masveidīgs pozitīvs rezultāts, ja izejmateriāls nekur neder.

   Tas, ka nav sasniegts masveidīgs pozitīvs rezultāts, ir skaidri redzams. Par to liecina “otrās” republikas atjaunošanas simulēšanas pieļaušana, kriminālā kapitālisma atbalstīšana, atsacīšanās no suverenitātes, masveida organizētās noziedzības brīvība. Par to liecina arī tāds ārprātīgi atbaidošs fakts, ka 25.martā ziedus pie Brīvības pieminekļa bezkaunīgi un neviena nenosodīti liek izsūtīšanas organizētāju pēcteči. Izsūtīšanu realizēja LKP/VDK. Šo struktūru nomenklatūras kadru vara taču principā saglabājas joprojām! Vai tiešām ir tik grūti saprast, kas patiesībā, piemēram, ir Gorbunovs, Godmanis, Lembergs, Brigmanis, Ameriks, Šķēle, Andris Bērziņš un vēl daudzi citi?

Savukārt “trimdinieki” nācijas tēvs un premjers Kariņš ir trimdas nacionālo nodevēju mantinieki. “Trimdinieku” barveži arī piedalījās “otrās” republikas simulēšanā kopā ar Gorbunovu un citiem LKP/VDK kadriem. Vai “trimdinieku” barveži meierovici bija aizmirsuši par izvešanu 1941.gadā un 1949.gadā?  

Mūs atkal glābj citi!

 

   XX gadsimtā mūs, latviešu tautu, izglāba citi. Vācu nacisti plānoja pēc uzvaras karā likvidēt latviešu tautu kā nevērtīgu etnosu. Tika plānots latviešu holokausts. Vācu nacisti neuzvarēja karā. Latviešu tautu izglāba tie, kuri uzvarēja karā.

   XXI gadsimtā mūs, latviešu tautu, atkal glābj citi – ārzemju valstu iedzīvotāji. Ja starp tiem, kuri novērsa vācu nacistu plānoto drausmīgo akciju bija arī latviešu karavīri, tad pašlaik nav informācijas, ka starp ārzemju valstu iedzīvotājiem ir arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši. Cerēsim, ka ir tādi!

   Kā labi zināms, XXI gadsimta sākumā globālisma prozelīti (t.s. globālisma oligarhija, Davosas elite, naudas saimnieki, pasaules valdība utt.) realizē dehumanizācijas projektu – “lielo pārlādēšanu”. Tiek izmantota kovidpandēmija, lai likvidētu suverēnas valsts institūtu kā politiskās organizācijas formātu. Tiek likvidēti mazā un vidējā biznesa veidi. Tiek grauta izglītības un veselības aizsardzības sistēma. Taču pats galvenais – tiek zombējoši pārveidoti cilvēki, lai viņi būtu maksimāli paklausīgi, bez sava viedokļa, bez principiem, bez nākotnes ideāliem, bez garīguma, bez ģimenes, tautas, valsts kolektīvā atbalsta. “Lielā pārlādēšana” balstās uz konstitucionālo normu ignorēšanu, cilvēktiesību neievērošanu, diskrimināciju, totālas digitālās kontroles ieviešanu un vēl daudz kā cita, kas apdraud Homo sapiens cilvēcisku esamību.

   Skaidrs, ka pret “lielo pārlādēšanu” ar tās karantīnu, pašizolāciju, “brīvprātīgo” vakcinēšanu, kovidpasēm, attālināto darbu un mācīšanos, sociālās nevienlīdzības un nabadzības palielināšanu ir jāprotestē. Un protesti ir sastopami jau ilgu laiku. Ārzemēs ir regulāri masveidīgi protesti.

   Tā, piemēram, 2021.gada 20.-21.martā plaši protesti bija Lielbritānijā, Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Beļģijā, Polijā, Horvātijā, Somija, Šveicē, Rumānijā. Par protestiem internetā ir pamatīgs ilustratīvais apliecinājums. No ārzemju iedzīvotāju protestiem noteikti savs labums būs arī mums, latviešu tautai. Mūs atkal glābj citi!

Farizejisma etalons

 

   Nācijas tēvs atkal ir izcili apkaunojis savu troni – Valsts prezidenta posteni. Tas atkal ir noticis publiski – TV raidījumā. Tas atkal ir noticis farizejisma veidā, ar ko slavens ir nācijas tēvs. 2021.gada 24. martā internetā ir lasāms: “Cik cilvēks ir negodīgs, lems attiecīgā disciplinārkomisija. Es pieņemu, ka tā, attiecībā uz šo prokuroru, izdarīs savus secinājumus, kas, protams, nozīmē, ka šis prokurors nevar turpināt savu darbu,” komentējot šonedēļ plašāk izskanējušo informāciju par to, ka Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dome pieņēmusi lēmumu par prokurora U.Cinkmaņa bakalaura diploma anulēšanu, RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” norādīja Valsts prezidents Egils Levits.”

   Tiekamies ar farizejisma etalonu – paraugmēru, mērauklu, paraugu salīdzināšanai. Eksistē visi farizejisma klasiskie elementi. No vienas puses “lems attiecīgā disciplinārkomisija”. Tā “izdarīs savus secinājumus”. Bet no otras puses secinājums nācijas tēva izpratnē var būt tikai viens – “kas, protams, nozīmē, ka šis prokurors nevar turpināt savu darbu”. Nācijas tēvs ir izdarījis savam tronim drausmīgi apkaunojošu, reti vulgāru, reti nekaunīgu un reti voluntāri primitīvu spiedienu uz “disciplinārkomisiju”.

   Noteikti ir nopelnīts atgādinājums par jēdziena “farizeji” nozīmi. Tas ir svešvārds. Cēlies no grieķu “pharisaioi”. Svešvārdu vārdnīcā ir teikts, ka par farizejiem tika dēvēti “senās Jūdejas reliģiski politiskas kustības pārstāvji, kas uzsvēra reliģisko tradīciju nozīmi un ārišķīgi demonstrēja, ka ir dievbijīgi un fanātiski pilda reliģiskos priekšrakstus; Jaunās derības grāmatās dēvēti par liekuļiem”.

Kvazisuverenitātes simbols

 

   2021.gada 24.martā mediji informē, ka “Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā”.

   Kas ir Rimšēvičs? Vispareizākā atbilde uz šo jautājumu ir šāda: “Rimšēvičs ir Latvijas Republikas kvazisuverenitātes finansiālais simbols!” Rimšēvičs simbolizē Latvijas Republikas suverenitātes trūkumu. Rimšēvičs ir viens no galvenajiem pierādījumiem, kādā nožēlojamā un apkaunojošā stāvoklī dzīvo latviešu tauta. Latvijas naudas saimnieks nav latviešu tauta un latviešu valsts. LR valsts bankas prezidents nepakļaujas valsts varai.

   Bet cik vispār šodien ir tādu latviešu, kuri saprot LR pastāvēšanas absurdo būtību un šausmīgo apkaunojumu tautai? Tagad taču latviešu miljons nesaprot, ko nozīmē, ja valsts banku nekontrolē valsts, bet kaut kāda kolhoza klerki Briselē. Tumsonība ir totāla. Latviešu miljonam valsts suverenitāte nav vērtība un tautas lepnums. Lūdzu, palasiet komentārus publikācijām par Rimšēviču! Komentāros neviens nerunā par LR kvazisuverenitāti. Komentāros neviens neaicina labot Satversmi, jo tās pirmais pants “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika” neatbilst īstenībai.

 

 

 

 

  

Priecāties nav par ko!

  

   “Otrās” pseidorepublikas oligarhu-klasiķu kutināšana uzņem apgriezienus. Lembergs jau skaita aizvadītās dienas krātiņā, no kura viņu tik drīz neizlaidīs, un tas varbūt notiks tikai pēc vairākiem gadiem. 2021.gada 23.marta pēcpusdienā “Delfi” vēsta par Šķēles un Šlesera kutināšanas intensitāti: “Ģenerālprokuratūra  uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera pārstāvēto uzņēmumu daļām”. Nav izslēgts, ka drīz arī viņus pārvietos uz krātiņiem.

   Vai tautai, sabiedrībai, patriotiem ir par to jāpriecājas? Diemžēl atbilde ir noliedzoša. Priecāties nav par ko! Oligarhu-klasiķu kutināšana patiešām ir tikai kutināšana, bet nevis sāpīga godam nopelnīta pēršana. Principā taču nekas nemainīsies. Latvijā saglabāsies kriminālais kapitālisms ar organizētās noziedzības brīvību. Oligarhu-klasiķu vietā jau rosās jauni organizētās noziedzības elementi – oligarhi-juvenīli un viņu sulaiņi parlamentā un valdībā. Praktiski tiekamies ar oligarhijas iekšējiem ķīviņiem. Pie tam oligarhi-juvenīli rīkojas nelietīgi no savas “korporācijas” viedokļa. Viņi izrēķinās ar vecu materiālu un nav bijuši spējīgi piekasīties šodienas noziegumiem.

   Interneta komentāros jau sprēgā milzīgs prieks. Taču tas ir nepamatots prieks, un savā dziļākajā būtībā tas ir muļķīgs prieks. Priecāties var tikai tie cilvēki, kuriem ir pilnīgi aplams priekšstats par Latvijas realitāti un kuri nezina, ka mūžu necienīgi, pazemojoši, apkaunojoši aizvada organizētās noziedzības paradīzē. 

 

  

Oligarhu-klasiķu kutināšana

 

   Pēcpadomju Latvijas oligarhu-klasiķu Lemberga, Šķēles, Šlesera tiesiskā kutināšana atmodina jautājumu par oligarhijas lomu un tajā skaitā par oligarhijas lomu Latvijā. 13.Saeimas vēlēšanas demonstrēja Latvijas oligarhijas niecību – nekompetenci, bezspēcību, pagrimumu. Reāli visur valda oligarhija. Atšķirība ir vienīgi oligarhijas maskēšanās tehnoloģijā. Var būt zemes, kurās oligarhija ir gudri nomaskējusies un to dēvē par valdošo eliti – politisko eliti. Var būt zemes, kurās oligarhija ir slikti nomaskējusies un tad tiek skaidri un gaiši atzīts, ka valstī valda oligarhija. PSRS bijušajās republikās ar KF un LR priekšgalā valda kriminālā oligarhija – jauns oligarhijas veids cilvēces vēsturē. Tas ir vispārzināms fakts. Un, lūk, 13.Saeimas vēlēšanas parādīja latviešu vietējās kriminālās oligarhijas politiski organizatorisko pagrimumu. Lembergi, šķēles, šleseri un visa neformālā „Rīdzenes varza” izrādījās nekur nederīga no oligarhijas valstiski funkcionālā viedokļa. Latviešu jaunākās paaudzes “politiķi” apspēlēja „Rīdzenes varzu”. Latviešu oligarhi izrādījās nespējīgi pieskatīt „Latvijas tautu”. Tādējādi latviešu oligarhi ir ne tikai nacionālie nodevēji un nacionālie noziedznieki, bet ir arī politiski organizatoriski nekur nederīgs smirdējums. Viņi netika galā ar savu „oligarhisko pienākumu” pret latviešu tautu. Viņi faktiski piekrāpa latviešu tautu, kura vienmēr atbalstīja nacionāli reakcionāro un krimināli oligarhisko valstiskumu. Tauta veltīgi 30 gadus atbalstīja savu oligarhiju. Viņi izrādījās tik aprobežoti, ka zaudēja garīgi pelēkajai jauno “politiķu” kompānijai, kuru diriģē kaut kādi jauni (juvenili) oligarhiskie spēki (tajā skaitā ārzemju). Smieklīga ir Šlesera blādīšanās 2021.gada 22.martā “Delfos” par “atgriešanos politikā”. Oligarhi-juvenili acīmredzot drīz novāks no skatuves arī Šleseru un Šķēli, lai turpinātu viņus kutināt aizrestotās telpās.

Astroloģijas invāzija

 

   Rīgas medijos ir konstatējama astroloģijas invāzija. Astroloģijai tiek veltīti arvien vairāk un vairāk publicētie teksti. Tiek uzspiests priekšstats, ka astroloģija ir visobjektīvākais un visvajadzīgākais analītiskais instruments latviešu tautas dzīves procesos un projektos. Nākas saprast, ka bez astroloģijas rekomendācijām latvieši vairs neprot dzīvot un arī turpmāk latviešiem nav jādzīvo. Ja nav zināma astroloģiskā prognoze, tad nav vērts un ir pat bīstami pasākt kaut ko jaunu. Astroloģiskā prognoze ir sava veida terapija – rūpes par miesu un garu, miesas un gara kopšana.

   Tā, piemēram, tādā viedā Rīgas medijā kā “NRA” 2021.gada 20.-21.martā astroloģijai ir veltītas publikācijas ar šādiem virsraktiem: “Astrologi: Šodien ir viena no bīstamākajām dienām martā. Astroloģe atklāj, kas sievām šodien jādara, lai stiprinātu ģimeni. Horoskopi līdz 25. martam. Kurām horoskopa zīmēm mazāks risks inficēties ar Covid. Astroloģe nosauc datumus, kad šogad jāuzmanās. Šīs ir trīs pievilcīgākās horoskopa zīmes. Šīs 5 horoskopa zīmes uzvarēs jebkurā strīdā.

Astroloģe atklāj, kuri būs pozitīvākie šī gada mēneši. Kuras horoskopa zīmes visbiežāk izšķērdē naudu. Latviešu astrologs sniedz vērtīgu padomu, kas jāievēro šonedēļ.”

   Astroloģijas invāzija noteikti ir izskaidrojama sociālā nelaime. Turklāt tā ir izskaidrojama bez astroloģijas palīdzības.

   Pirmkārt, latvieši jau labu laiku (kopš 2018.gada 6.oktobra) priecīgi burzās debilitātes laikmetā, kad visus darbības veidus vairāk vai mazāk aplaimo debilitāte.

   Otrkārt, jau no 90.gadu sākuma Rīgas medijos dominē jaunieši, kuriem par žurnālistiku un tās sociālo misiju nav nekādas sajēgas. Tāpēc viņu izdarībās ir iespējama sabiedrības apziņas piesārņošana ar šarlatānismu.

   Treškārt, Latvijā ir kriminālais kapitālisms, un valdošā kliķe nav ieinteresēta uzturēt sabiedrības normālu garīgo veselību. Valdošai kliķei ir ļoti izdevīga mediju popularizētā šarlatānisma terapija, sabiedrības uzmanību novirzot no kriminālā kapitālisma organizētās noziedzības un valdības nesaprātīgajiem lēmumiem.

   Ceturtkārt, astroloģijas guru noteikti izmanto vispārējo intelektuālo un morālo klimatu šodienas Latvijā. Un kāpēc lai viņi to nedarītu! Viņi tāpat kā cita tipa šarlatāni ilgus gadu desmitus bija spiesti mīcīties žogmalē bez varas un sabiedrības atzīšanas. Viņi ilgu periodu bija spiesti vārīties savā sulā. Tagad ir pienācis viņu laiks. Pie tam par to ir parūpējusies pati latviešu tauta, 13.Saeimas vēlēšanās sagādājot sev komfortablo debilitātes laikmetu. Astroloģija organiski iederas tādā laikmetā. Acīmredzot astroloģijas loma turpmāk pieaugs. Bez astroloģijas svētības vairs neko nedarīs nācijas tēvs, Kariņš, ministri, Zālītes kundze, Beitneres kundze, Lapsas kungs, Gobzema kungs. Arī seksuālo perversiju vietējais ģēnijs Hermanis turpmāk nepievems tautas prātu un sirdis bez astrologa atļaujas.

 

    

Identitātes svārstības

 

·       Identitātes problemātika kļūst aktuāla pārejas laikmetos. Demogrāfiskās pārejas laikmets (1960-2050) izraisa milzīgas prātam grūti aptveramas izmaiņas cilvēces esamībā. Pirmo reizi cilvēces vēsturē iet bojā atsevišķa rase, kura vienmēr ir bijusi dominējošā rase uz Zemes, diktējot civilizētības un kultūras kritērijus planētas visiem iedzīvotājiem. Ar civilizācijas bojā eju cilvēce ir saskārusies daudzas reizes. Taču rases bojā eja ir pirmo reizi vēsturē. Tas rada neskaidrību, apjukumu, bezspēcību, jo nav rases bojā ejas teorijas (skat.: https://neprgr.blogspot.com/2019/05/teorijas-deficits-jeb-epitafija.html).

·       Eiropeīdu rases bojā eja (pagrimums, noriets, panīkums, pakāpeniska pasliktināšanās, izmiršana, novecošana) sākas ar sociuma līdera – inteliģences – degradāciju un deģenerāciju. Eiropeīdu rases inteliģence zaudē intelektuālo un morāli tikumisko spēku un spēju pretoties bojā ejas tendencēm un parādībām. Faktiski ir pat drūmāk, jo inteliģence kopš XX gs. 60.gadiem izstrādā destruktīvus dehumanizācijas projektus, no kuriem visgraujošākā loma ir postmodernismam, neoliberālismam, globālismam, genderismam, homoseksuālisma legalizācijai, iedzīvotāju skaita samazināšanas anticilvēciskajam konceptam. “Baltās” rases bojā ejas būtisks faktors ir  šīs rases inteliģences graujošā darbība. Tas skan absurdi, taču tas ir fakts. “Baltās” rases inteliģences darbība graujoši atsaucas uz demogrāfisko stāvokli, neveicinot dzimstību. Tā rezultātā “baltā” rase noveco, izmirst un zaudē pasionaritāti.

·       Eiropeīdu inteliģencē ir indivīdu grupa, kuras ieguldījums Rietumu civilizācijas un “baltās” rases bojā ejā ir īpaši grandiozs un lielā mērā noteicošais. Tā ir indivīdu grupa, kura vēlas rūpēties ne tikai par Rietumu sociumu, bet visu cilvēci. Tā ir indivīdu grupa, kuru ieteicams dēvēt par globālisma prozelītiem. Šo grupu tradicionāli dēvē par naudas saimniekiem, Davosas eliti, globālo eliti, pasaules valdniekiem. Sastopami vēl citi apzīmējumi ļoti bagātu un politiski ietekmīgu indivīdu terminoloģiskajā identificēšanā. Tie ir indivīdi, kuri kaismīgi vēlas rūpēties par visas cilvēces likteni un kuru ambīciju centrā ir cilvēces pārvaldīšanas mānija. Viņu vidū ir aristokrāti, baņķieri, biznesmeņi, politiķi, kā arī atsevišķi intelektuāļi, kuri konceptuāli izklāsta un pamato cilvēces pārvaldīšanas projektus (skat.: https://teoretd.blogspot.com/2021/02/globalisma-prozeliti.html).

·       Globālisma prozelītu galvenais mērķis ir izveidot t.s. inkluzīvo kapitālismu un tam piemērotus cilvēkus. Runa ir par kardinālu transformāciju, kas attiecas uz dzīves realitāti un cilvēkiem. Loģiski, ka kardinālā transformācija aktualizē identitātes problemātiku, kas attiecas uz tautu, valstu identitāti, kā arī cilvēku individuālo identitāti (skat.: https://postciv.blogspot.com/2020/12/modernakais-dumu-aizsegs-inkluzivais.html).

·       Identitāte nevar funkcionēt bez attiecīgā subjekta izpratnes. Tā, piemēram, cilvēka kultūras identitāte nevar pastāvēt bez izpratnes par savu piederību attiecīgajai kultūrai.

·       Identitātei ir noteikts saturs. Tas ir ļoti daudzveidīgs. Identitātes saturu nosaka tādi aspekti kā dažādu vērtību kopums, dzimums un vecums, rase un tautība, sociālais un šķiriskais, etniskais un reliģiskais, ideoloģiskais un politiskais.

·       Identitāte vienmēr ir organiski saistīta ar ideāliem, sociuma institūtiem, vērtībām, morāles normām, komunikācijas formātiem, demogrāfiju, izglītību, audzināšanu.

·       Identitātei mēdz būt zināms apjoms - zināma amplitūda. Identitātes apjoms var būt nacionālais - saistīts ar vienu tautu un tās kultūru. Taču identitātes apjoms var būt arī kosmopolītiskais – saistīts ar vienaldzīgu izturēšanos pret savu tautu un tās kultūru, sevi identificējot kā pasaules pilsoni ar piederību cilvēces kultūrai.

·       Pārejas laikmetos iespējama identitātes krīze, jo pārejas laikmetiem ir raksturīga kultūras hibridizācija, kas savukārt veicina identitātes hibridizāciju. Pārejas laikmetos dominē hibrīdie, transformatīvie, sajaucošie procesi, izraisot jaunas kombinācijas, kurām ir grūti piemēroties.

·       Cilvēks dzīvo tajā realitātē, kādu viņš ir spējīgs uztvert un izprast. Eksistē metafizisks princips: katrs cilvēks dzīvo pasaulē, kuru nosaka viņa uztveres spējas. Šo spēju kopumu dēvē par matrici. Tās pamatā ir cilvēka prātā esoša šablonu sistēma, kas ir izveidojusies audzināšanas un izglītības rezultātā. Matrices instrumentārijs ir kultūras kodi – zināmā formā kodēta informācija, kas ļauj identificēt kultūru. Kultūras kodi ir simboli, zīmes, tēli.

·       Pārejas laikmetos radikāli mainās cilvēka dzīves realitāte. Tā var mainīties tik lielā mērā, ka cilvēks nav spējīgs visas izmaiņas uztvert un izprast. Tādā gadījumā iestājas cilvēka individuālās identitātes krīze.

·       Demogrāfiskās pārejas laikmetā (1960-2050) uz cilvēka individuālo identitāti atsaucas nepieciešamība uztvert un izprast vairākus galvenos procesus, kuri formē cilvēka esamības jaunu realitāti. Cilvēka esamība ir pakļauta šiem procesiem. Cilvēka dzīves komforts ir atkarīgs no šo procesu uztveres un izpratnes. Respektīvi, cilvēka dzīves komforts ir atkarīgs no viņa spējas adaptēties jaunajos apstākļos.

·       Galvenie procesi ir šādi: 1) informācijas tehnoloģiju bums, 2) planetārā globalizācija, 3) eiropeīdu rases demogrāfiskā katastrofa un tās ietekme uz apziņu, 4) globālisma prozelītu “lielās pārlādēšanas” projekti (par tiem skat.: https://paralogistika.blogspot.com/2021/02/pandemijas-konteksts.html).

·       Jaunās informācijas tehnoloģijas rada kvalitatīvi jaunu realitāti. Visbūtiskāk tas atsaucas uz komunikāciju. Jaunā realitāte nav kompleksi apzināta, izprasta. Par to ir vienīgi fragmentāri pētījumi.

·       Uz cilvēka individuālo identitāti atsaucas visi tik tikko minētie galvenie procesi. Taču ļoti liela ietekme ir 4.procesam, jo tā mērķis ir cilvēka kardināla pārveidošana (skat.: https://paralogistika.blogspot.com/2021/03/lielas-parladesanas-cilveciskie-merki.html).

·       “Lielās pārlādēšanas” rezultāts būs cilvēciskuma iznīcināšana (skat.: https://postciv.blogspot.com/2020/05/cilveciskuma-iznicinasana.html). Cilvēkos tiks iznīcinātas gara augstākās vajadzības, cilvēka dzīves svarīgākie principi, ideālu vietā būs elki, inteliģence nebūs nodarbināta ar patiesības noskaidrošanu. Cilvēka transformācijas rezultāts būs psiholoģiskās aizsardzības zudums. Cilvēks vairs necentīsies pārveidot pasauli, kā tas bija vienmēr cilvēces vēsturē. Cilvēks tiks orientēts interesēties tikai par sevi – savu apziņu. Dzīves dažādu fenomenu satura vietā priekšroka būs emocijām. Saturs vairs nebūs vērtība. Vērtība būs emocijas. Cilvēks kļūs plastisks, mozaisks, viegli iedvesmojams. Viņa apziņa būs t.s. klipu apziņa. Viņa darbībā galvenais nebūs rezultāts, bet emocijas darbības laikā. Cilvēkā vairs nebūs kaut kas tāds, kas stimulē attīstību, pilnveidošanos. Cilvēkam nebūs motivācijas sevi pilnveidot. Cilvēks savu likteni pilnā mērā uzticēs “pasaules valdībai”, kas būs inkluzīvā kapitālisma vadošais politiskais un ekonomiskais spēks.

·       Tiecoties transformēt cilvēka individuālo identitāti un vadīt cilvēka uzvedību, jāņem vērā sekojošie parametri: 1) cilvēka socializācijas līmenis, 2) pakļāvība reālam vai iztēlotam spiedienam, 3) pašorganizācijas un pašdisciplinētības līmenis, 4) spriestspēja, 5) emocionālās stabilitātes līmenis, 6) atvērtība – iztēles pakāpe, interešu plašums.

·       Cilvēka individuālās identitātes transformācijā atbilstoši globālisma prozelītu projektiem ļoti svarīgi ir cilvēku atraut no kolektīvās identitātes satura; proti, cilvēku atraut no ģimenes, darba kolektīva, sociālā strata, tautas, valsts. Cilvēks bez kolektīvā atbalsta bez pretestības būs labs inkluzīvā kapitālisma pārstāvis. Viņā būs radīts inkluzīvajam kapitālismam adekvāts inkluzīvais  (ietverošais, iekļaujošais) garīgais potenciāls. Būs radīts jauns Homo tips – Homo inclusive.

 

 

 

  

 

 

 

 

Esības parametri (20)

 

§  “COVID-19” stimulē atcerēties Miltona Fridmana (1912-2006) slavenās tēzes par “šoka terapiju” un “Biznesa bizness ir bizness”. Viņa ieskatā biznesa sociālā atbildība izpaužas peļņas palielināšanā. Ja bizness nodrošina peļņas palielināšanu, tad tas ir sociāli atbildīgs, sociāli pilnvērtīgs, vēlams, attaisnojams, kalpojot sabiedrības vajadzībām. Par to viņš rakstīja 1970.gadā, bet 1976.gadā viņam piešķīra Nobela prēmiju ekonomikā. Fridmans mīlēja brīdināt sabiedrību, ka pret to var pielietot “šoka terapiju”, kas “COVID-19” pandēmijas laikā tiek saukts par transformatīvu notikumu. Lai veiktu radikālu transformāciju, ir nepieciešami radikāli (šokējoši) pasākumi. Diemžēl Miltons nepiedzīvoja “šoka terapijas” spēju šokēt visu cilvēci 2020.gadā.

§  Kanādas žurnāliste Naomi Klein (1970) 2007.gadā rakstīja par “šoka doktrīnu” – universālu paņēmienu komplektu, lai pārkārtotu pasauli.

§  “COVID-19” veicināja Baidena uzvaru vēlēšanās un pilnīgu uzticamības zudumu vēlēšanu sistēmai ASV; prezidenta vēlēšanās bija tik milzīgas falsifikācijas, ka pasaules sabiedrībā ASV “demokrātija” cieta totālu fiasko.

§  “COVID-19” sagrāva zinātnes autoritāti, reputāciju. Zinātne gļēvi padevās globālisma prozelītu pavēlēm. Zinātne nebija principiāla. Zinātne atsacījās no principialitātes – stingru noteiktu uzskatu ievērošanas. Tādējādi “kovida” pandēmijas laikā zuda uzticība politikai un zinātnei. Politikas un zinātnes bezprincipialitāte bija arī agrāk. Taču tā bija slēpta un fragmentāra bezprincipialitāte. Ar to nelepojās. Toties pandēmijas laikā bezprincipialitāte netika ne slēpta, ne fragmentāri lietota. Bezprincipialitāte izvērtās totāli – pilnīgi, vispārēji, visu aptveroši, visaugstākajā pakāpē. Tā rezultātā sociuma turpmākā esamība būs dzīve melu pasaulē. Meli kļūst norma, vērtība un pat kategoriskais imperatīvs, jo bez meliem globālisma prozelīti nevar realizēt savus antihumānos projektus. Meli kļūst morāles elements.

§  Donalds Tramps lieto jēdzienu “transnacionālie finansisti”. Tā viņš dēvē finansu kapitālisma galvenos varoņus – finansu alkātīgos spekulantus, banku invāzijas un banku totalitārisma autorus. ASV banku vara sākās 1913.gadā, kad tika izveidota Federālā rezerves sistēma. Anglijā banku vara sākās 1936.gadā. XX gs. nogalē finansistu jaunā paaudze ir slavena ar amoralitāti, alkātību, pašpārliecinātību, uzskatu, ka tai viss ir atļauts. Tiek aizmirsts, ka bezatbildība degradē, bet absolūta bezatbildība degradē absolūti.

§  ASV prezidenta vēlēšanas stimulēja agresiju pret kultūru vispār. Tiek skandēta prasība “atcelt, svītrot” kultūru - Cancel Culture. ASV sociumā ir izveidojusies aiza politikā, rasu ziņā un arī bioloģiski – gendera jomā.

§  Baidena izteikumi par “slepkavu” Putinu veicināja atzīt “friku politikas”, “friku diplomātijas” rašanos. Angļu “freak” – kroplis, izaicinošs uzvedībā un ārienē.

§  Pandēmijas laikā aktuāla ir vīrusa “SARS-CoV-2” sociālā interpretācija – idejiski sociālā uztvere ļaužu masās. To nosaka gan neziņa par vīrusa izcelsmi, gan valdību pieeja cīņā pret šī vīrusa izraisīto infekciju. Tikai pakāpeniski kļuva saprotams, ka vīrusa “SARS-CoV-2” īpatnība ir specifiskās attiecības starp kontagiozitāti (lipīgumu) un letālumu. Šis vīruss ir mazāk nāvējošs nekā “SARS-CoV-1”, bet izplatās ātrāk un plašāk. Pandēmijas laikā karantīnai ir daudz lielāka emocionāli psiholoģiskā slodze nekā vīrusam. Karantīna dedzīgi stimulē sociālo iztēli.

§  T.s. globālais liberālisms, kas ir globālisma prozelītu konceptuālais balsts, tagad lepojas ar meliem. Ar meliem lepojas politiķi, zinātnieki – pasaules “kovidizācijas” autori, kā arī Krievijas, Ķīnas demonizācijas fani.