Farizejisma etalons

 

   Nācijas tēvs atkal ir izcili apkaunojis savu troni – Valsts prezidenta posteni. Tas atkal ir noticis publiski – TV raidījumā. Tas atkal ir noticis farizejisma veidā, ar ko slavens ir nācijas tēvs. 2021.gada 24. martā internetā ir lasāms: “Cik cilvēks ir negodīgs, lems attiecīgā disciplinārkomisija. Es pieņemu, ka tā, attiecībā uz šo prokuroru, izdarīs savus secinājumus, kas, protams, nozīmē, ka šis prokurors nevar turpināt savu darbu,” komentējot šonedēļ plašāk izskanējušo informāciju par to, ka Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dome pieņēmusi lēmumu par prokurora U.Cinkmaņa bakalaura diploma anulēšanu, RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” norādīja Valsts prezidents Egils Levits.”

   Tiekamies ar farizejisma etalonu – paraugmēru, mērauklu, paraugu salīdzināšanai. Eksistē visi farizejisma klasiskie elementi. No vienas puses “lems attiecīgā disciplinārkomisija”. Tā “izdarīs savus secinājumus”. Bet no otras puses secinājums nācijas tēva izpratnē var būt tikai viens – “kas, protams, nozīmē, ka šis prokurors nevar turpināt savu darbu”. Nācijas tēvs ir izdarījis savam tronim drausmīgi apkaunojošu, reti vulgāru, reti nekaunīgu un reti voluntāri primitīvu spiedienu uz “disciplinārkomisiju”.

   Noteikti ir nopelnīts atgādinājums par jēdziena “farizeji” nozīmi. Tas ir svešvārds. Cēlies no grieķu “pharisaioi”. Svešvārdu vārdnīcā ir teikts, ka par farizejiem tika dēvēti “senās Jūdejas reliģiski politiskas kustības pārstāvji, kas uzsvēra reliģisko tradīciju nozīmi un ārišķīgi demonstrēja, ka ir dievbijīgi un fanātiski pilda reliģiskos priekšrakstus; Jaunās derības grāmatās dēvēti par liekuļiem”.