понедельник, 7 июня 2021 г.

PAZIŅOJUMS

 

2021.gada 7.jūnijā slēdzu blogu 1) Teorētiskā dizaina elementi, 2) Postcivilizācijas dienasgrāmata. Abu slēgto blogu materiālus apvienoju ar agrāk slēgto blogu “Civilizācijas norieta enciklopēdija” vienā grāmatā “FUNDAMENTĀLĀ TRANSFORMĀCIJA: RIETUMU CIVILIZĀCIJAS TAGADNE UN NĀKOTNE”. 1.daļa: Civilizācijas norieta enciklopēdija; 2.daļa: Teorētiskā dizaina elementi; 3.daļa: Postcivilizācijas dienasgrāmata. Grāmata tiks publicēta mājas lapā www.artursprieditis.lv. 

 

Esmu izveidojis blogu “Udo Ulberga akadēmija”, izmantojot savu pseidonīmu un klasisko formu zināšanu sfērā: https://udoulbergaakademija.blogspot.com/. 

пятница, 4 июня 2021 г.

Noklusēšanas iemesli un noklusēšanas bauda

 


   Rīgā ir iznākusi ļoti skaista grāmata. Tā ir gaumīgi noformēta, teicami iespiesta un ar bagātu izlustratīvo materiālu, kam ir liela emocionālā slodze. Grāmata saucas “Latvijas kultūras vēsture”. Nosaukums neatbilst patiesībai. Piemērotāks nosaukums būtu bijis “Raksti par Latvijas kultūru”. Grāmata ir rakstu krājums ar populāru ievirzi: bez atsaucēm, lit. sarakstiem, priekšmetu un personu rādītājiem. Grāmatā apskatīti tikai garīgās kultūras atsevišķi segmenti. Tekstos ir populārzinātniskās apceres žanram tipiska pieeja.

   Grāmatā ir noklusēts mūsu 2000.gada izdevums “Latvijas kultūras vēsture. No vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām”. Mūsu grāmatā ir vēstures žanram adekvāta analītiskā pieeja, cenšoties fiksēt un aplūkot kultūras tendences, kultūras galvenos idejiskos konceptus, lai panāktu kultūras virzību kā kompaktu vēsturisko procesu ar katrā laikmetā noteiktu garīgo atmosfēru, vērtībām un normām, ka arī izcilākajiem sasniegumiem.

   Grāmatas noklusēšana nav negaidīta un ir pamatota. Tajā ir raksturota “otrās” pseidorepublikas falsifikācija, no “Eiropas” ievazātā postmodernisma graujošā ietekme, nihilistiskā attieksme pret kultūras mantojumu, kā arī inteliģences un tajā skaitā akadēmiskās inteliģences straujā degradācija, nekaunoties par sasniegto šarlatānismu, kompradoriskumu, humanitātes noziegumiem, pret mākslu, zinātni, izglītību, veselības aizsardzību sākot graujoši izturēties kā pret biznesu. Mūsu grāmatā netika noklusēta demogrāfiskā katastrofa, bezjēdzība nacionālajā politikā. Tāpēc valdošās kliķes sulaiņi ir pamatoti noklusējuši mūsu grāmatu, kā arī visu paveikto daudzos gados. Nozīmīgākais no 1993.g. 1993-2003 Multinacionālās kultūras centrs (MKC). Privāta zinātniskā iestāde, dibināta 1993.g. 1. aprīlī Daugavpilī; juridiskais statuss: A.Priedīša individuālais uzņēmums; darbību finansiāli nodrošina īpašnieka ģimenes personīgie naudas līdzekļi (1993.-2003.g. izlietoti vismaz 100 000.- Ls (grāmatu un "Kultūra un Vārds" izdošana, zinātniskie pasākumi, komandējumi, algas, telpu noma, orgtehnika, inventārs utt). Nozīmīgākais: pirmā un vienīgā zinātniskā iestāde Austrumeiropā, kas nodarbojas ar multikulturālismu; pirmā grāmata Austrumeiropā par multikulturālismu (1996); pirmā grāmata par Daugavpils vēsturi(1998); saraksta pirmo grāmatu par Latvijas kultūras vēsturi (2000); divu valsts vidusskolu darbība saskaņā ar interkulturālās izglītības koncepciju; darbība Starptautiskajā interkulturālās izglītības asociācijā (no 1994); Valsts prezidenta G.Ulmaņa vizīte MKC 1997.g. 15.VII; Ētikas un kristīgās tikumības padomes vadīšana (no 2000); sagatavo grāmatu „Mans Rainis” (1996; dēvē: „gudrākā grāmata par Raini”) un grāmatu „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture” (2003; būtiski ietekmē mācību priekšmeta „Kulturoloģija”izveidi valsts vidējā izglītībā).

   Piemērots brīdis atgādināt par kultūrā sastopamo noklusēšanas “tehnoloģiju” un noklusēšanas baudu. Šo tēmu kultūras izpētē nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tai ir prāva loma garīgo procesu ģenēzē.

   Mēdz būt diva veida noklusēšana: 1) apzināta noklusēšana un 2) neapzināta noklusēšana. Apzinātās noklusēšanas iemesli ir vairāki: 1) noklusē to, no kā mācās (pārraksta); 2) noklusē amata skaudības dēļ; 3) noklusē politisko un ideoloģisko prasību dēļ. Saprotams, apzinātā noklusēšana sagādā baudu. Arī tad, ja tiek noklusēts politisko un ideoloģisko prasību dēļ. Neapzinātajai noklusēšanai parasti ir divi iemesli: 1) nav informēts; 2) nespēj novērtēt profesionālā jēluma, nesagatavotības dēļ. Neapzinātā noklusēšana sagādā lielas nepatikšanas reputācijas jomā.

   Pagājuši 20 gadi. Tajos nekas nemainījās, un mūsu grāmata joprojām paliek vienīgais pasākums kultūras apguvei tās procesuālā analītiskajā izkārtojumā. Noklusēšana neuztrauc. Uztrauc galvenais – drūmās, bezcerīgās akadēmiskās perspektīvas. Dzīvojam debilitātes laikmetā. Latviešu varas inteliģence ir sapuvusi. Akadēmiskajās iestādēs dominē pseidozinātniskums, tumsonība, šarlatānisms, profesionālā morāles kodeksa ignorēšana, akadēmiskās brīvības un neatkarības nelietīga izmantošana, kā tas šausmīgi notika LU Muižnieka rektora vēlēšanu rezultātu falsifikācijā. Savukārt izglītības un zinātnes ministre dažos teikumos pieļauj 8 kļūdas, ZA prezidenta krēslā tiek sēdināts uz ielas atrasts baznīcu fotogrāfs ar permanentu politiskās kliķes laizīšanas talantu. Kas notiks turpmāk? Kad tiks sagatavota jauna pilnvērtīga “Latvijas kultūras vēsture”? Vai vispār ir cerības to sagaidīt “baltās” rases norieta laikmetā, kad tauta strauji ieslīd LGBTI populācijas godā?  

четверг, 3 июня 2021 г.

Patiesība par “šausmīgo putru”

 


   2021.gada 2.jūnijā “NRA” vēsta par RSU profesores, politoloģes Ilgas Kreituses viedokli. Viņa LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka "Šobrīd parlamentā ir šausmīga putra, ka pārmaiņas bija likumsakarīgas”. Tas ir pareizi! Acīmredzot zemtekstā tiek ņemts vērā “šausmīgās putras” galvenais iemesls – dzīves patiesība.

   Saprotams, notikumi debilitātes laikmetā un “šausmīgās putras” iespējamība ir jāvērtē visplašāk, konstatējot galveno nelaimi. Un tā ir labi zināma! Par to ir jārunā atklāti un bež jēli gļēva pašapmāna. Intelektuāli neapzeltītā latviešu kultūrnācija ir aplaimota ar vēsturiski ģenētiski determinētu stulbumu, kas kardināli atsaucas uz nespēju organizēt sev valsti, bet būt vienmēr citu pakļautībā, par ko priecājas un ko savai tautai novēl Bordāns - latviešu viens no visrafinētākajiem neliešiem un visizmanīgākajiem kompradoriem ar melnajai dvēselei adekvātu ārējo noformēju. Viņa kabatas partijas "Vērtībās" ir ierakstīta "vērtība" "Ģeopolitiskā atkarība no Rietumiem". Tik liela nelietība nav sastapta citās latviešu kropļu kabatas partijās. Tātad Bordāna kabatas partijas mēsli nezina, kas ir ģeopolitika un savā aprobežotībā ir novēlējuši tautai vienmēr būt citas valsts pakļautībā. Vai var būt lielāka stulbība, pret ko stulbā latviešu kultūrnācija pat neiepīkstas, jo ir laimīga ar permanento iespēju izrādīt fundamentālo nevērtību. Par Bordāna kabatas partiju 13.Saeimas vēlēšanās balsoja  114 694 vēlētāji.

   Zinātnē tiek spriests par 15%. Lai kaut ko labu vai sliktu izdarītu, pietiek ar 15% no 100%. Lai kaut ko tautā (100%) labu vai sliktu izdarītu, pietiek ar 15% labu vai sliktu cilvēku rīcības. Latviešu tautā nav 15% labu cilvēku – godīgu un saprātīgu cilvēku. Noteikti ir nevis 15%, bet gan 99% tipu, kuri neko labu nevar dot un kuri jau 30 gadus atbalsta unikāli falsificēto "otro" republiku ar kriminālā kapitālisma organizētās noziedzības triumfu. Tas dod tiesības latviešus kā tautu raksturot visodiozākajos jēdzienos.

 

среда, 2 июня 2021 г.

Kolosāli! 8 kļūdas!

 


 

   Izglītības un zinātnes ministre Šuplinska atvadām ir sagādājusi kolosālu faktu debilitātes laikmeta hronikai. Viņa izstājas no balagāna svētās partijas – tautas cēlmetāla-kompradora Bordāna kabatas partijas, kurā savaņģoti tādi pazīstami un neaizstājami valsts darbinieki kā Beitnere-Le Galla, Jurašs, jaunais pieredzes pārbagātais un pārrūdītais dievīgais Eglītis un citi sabiedrībā plaši mīlēti un latviešu elektorāta saprātīgi atbalstīti meitieši un puisieši no Rīgas un no provinces. Mēdiju ziņas un Šuplinskas komunikācija ar partiju liecina, ka viņa ir smalki “uzmesta”. Demokrātiski un tiesiski, koleģiāli un cilvēciski smaržojoši pietaisītais Bordāns ir aizmuguriski vienojies ar tādiem pašiem morālā līmeņa smaržojošajiem seskiem par Šuplinskas nomaiņu ar jaunu sievišķi no partijas kadru ilgi izaudzinātajām rezervēm. Latviešu gaišajai kultūrnācijai atkal ir taukains prieks. Ministru krēslos atkal nonāks tirpstoši kompetenti labilizēti indivīdi ar gadu desmitiem ilgu pieredzi valsts darbā, unikālu politisko raudzi un rūdījumu, no partijas vadoņu zīmuļu asinātājiem līdz ministriju bosiem partiju kadru rezerves skolās izdresēti profesionāli kaislīgi eksemplāri. Vārdu sakot, viss turpinas latviešu kultūrnācijai tīkamā garā. Plēsīgs prieks, ka latviešiem tiek atsildīts Vitenbergs kā ekonomikas ministrs. Latvieši ciena tikai tādu ekonomikas ministru, kas savā vētrainajā izglītībā nav atvēris nevienu ekonomikas grāmatu. Protams, protams, kriminālajā kapitālismā ar organizētas noziedzības triumfu ekonomikas zināšanas nav vajadzīgas. Tās traucē. Tāpēc ministra sēdeklim der tikai pietiekami trula būtne bez jebkādām zināšanām ekonomikā. Tie, kuri ir redzējuši kunga foto, priecīgi plaukšķina “Viņš ir īstais!!!”.

   Taču “Kolosāli!” attiecas uz Šuplinsku. Viņas iesniegumā ir 5 rupjas gramatiskās kļūdas un 3 rupjas stilistiskās kļūdas. Rupjās kļūdas uzskaitīt nav vajadzīgs. Tās katrs var konstatēt pievienotajā attēlā. Vienīgi debilitātes laikmetā nākas piebilst, ka kļūdu uzskaitījums ir dots no latviešu literārās valodas lietošanas normu viedokļa. Pieļaujams, kultūrnācijas miljonā tagad kāds pusmiljons nevienu kļūdu nesaskata.

   Vai tiekamies ar kaut ko negaidītu? Neapšaubāmi, nekā negaidīta nav. Kariņš un nācijas tēvs arī neprot latviešu literāro valodu, un viņi omulīgi bez uztraukuma par fundamentālo nepiemērotību valsts vadītāju amatam sēž augstajos troņos. Kariņš pie tam vēl ir liels muļķis (svešvārdā – idiots). Nācijas tēvs savukārt sistemātiski uzpildas un atvieglojas pie bezmaksas ēdiena galda, pie kura pieslēgts līdz mūža beigām. Par Bordāna kabatas partiju vispār nav vērts runāt. Programmatiskajās  “Mūsu vērtībās” ir iekalta tāda vērtība kā “Ģeopolitiskā piederība Rietumiem”. Tas ir unikāli! Tāda “vērtība” nav sastapta citu kabatas partiju vēstījumos tautai. Tātad Bordāns un viņa šmurguļi nezina, kas ir ģeopolitika. Tas, pirmkārt. Otrkārt, viņi savā aprobežotībā nesaprot, ka ir nodevuši valsti un sevi marķējuši kā nacionālie nodevēji. Tikai kaut kādi apdauzīti mērgļi var vēlēt tautai un valstij atrasties citas valsts ģeopolitiskajā pakļautībā.

  

 

 

 

Bezmaksas ēdāja zemcilvēciskums

 


   2021.gada jūnija pirmajās dienās savu visdziļāko cilvēcisko būtību (konkrēti – zemcilvēka būtību) atklāja Zatlers. Mediji vēsta par viņa prasību vakcinēt bērnus. Viņa ieskatā “kovids” tiks piebremzēts tikai pēc bērnu totālas vakcinācijas. Un to saka ārsts! Un to saka cilvēks, kuram obligāti vajadzētu būt lietas kursā par pasaules godīgo speciālistu attieksmi pret vakcināciju ar eksperimentāli pilnīgi nepārbaudītām vakcīnām. Viņam vajadzētu zināt, piemēram, par vakcīnas “Moderna” superkaitīgumu, jo šī vakcīna ir orientēta uz cilvēka genoma ietekmēšanu. Un tas arī ir nav noslēpums, par kādu ietekmēšanu sapņo globālisma prozelīti, visādi bili geitsi u.c. Bērnu vakcināciju propagandē cilvēks, kurš nedrīkst dzīvot mucā, kurš nedrīkst būt nacionālais noziedznieks, jo latviešu tauta viņu baro un baros līdz viņa mūža beigām. Viņš ir līdz mūža beigām pieslēgts pie tautas apmaksāta bezmaksas ēdiena galda kā visi bijušie prezidenti un šodienas nācijas tēvs-megapseidointelektuālis, kurš arī par vakcināciju regulāri izdala nekompetentu un noziedzīgu viedokli. Vai kungs Zatlers ir spējīgs to saprast un adekvāti izturēties?

вторник, 1 июня 2021 г.

Muļķa lietderība

 


                                    

   Muļķa muļķības nevienam nav vajadzīgas. Tā saka visbiežāk, tiekoties ar muļķa muļķībām. Bet tas nav pareizi. No muļķa muļķībām arī var būt zināms labums. Dzīvē eksistē muļķa lietderība.

   Kariņš latviešu kultūrnācijai ir milzīgi lietderīgs. Viena tante par to pareizi rakstīja. To nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst. Noteikti ir vērts atkārtot viņas rakstīto: "Krišjānis Kariņš! ļDraugi, viņš ir pirmais premjers, kura godīgumu, valstsvīra morāli un 100% lojalitāti valstij grūti apstrīdēt. Viņš ir Eiropā ļoti cienīts, draudzīgs atiecībās ar Eiropas kolēģiem. Prieks skatīties (TV), kā viņam, ejot pa Briseles gaiteņiem, visi steidz klāt un grib ar viņu sasveicināties. Viņa laipnība, tolerance, kā arī uzticība cilvēkiem diemžēl ir arī viņa posts. Viņš nav dzīvojis pietiekami ilgi padomijas vilku mežos. Nav pietiekami rūdīts “peldēt starp haizivīm”. Galvenais “trūkums” - demokrāts. Bet tautai sāk gribēties stingro Roku! Autoritārismu. Cik daudz naudas visapkārt! Daudzi gribētu būt Kariņa vietā! Ja gribat stingru roku un skaļu muti, tad sauciet atpakaļ, piemēram...Ja gribat premjeru, kas ir godīgs un, jā, dažbrīd drusku naivs ideālists, tad atbalstiet Kariņu. Lai viņš, atbalstu jūtot, ir pašpārliecināts un atlaiž pāris ministrus, kas atrodas valdībā iepriekšējo populistisko vēlēšanu rezultātā. Tur savukārt, draugi, ikviens esam savu roku pielikuši. Es atbalstu Krišjāni Kariņu! Un nu varat sākt mani plosīt."

   Kariņš ir  liels muļķis. No viņa lielajām muļķībām ir liels labums. Viņš regulāri pasaka patiesību par viņa valdības kolosālo nevērtību. 2021.gada 1.jūnija vakarā “Dienā” tika ievietots teksts, kurā pats Kariņš (kā parasti juceklīgā veidā) atklāj valdības bezjēdzības “kovida” laikā: “Covid-19 pandēmijas apstākļos noteiktie epidemioloģiskie drošības pasākumi jāpadara vienkāršāki (!?) un saprotamāki (!?), otrdien preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņā (JV). Vērtējot regulējumu, kas nosaka epidemioloģiskās drošības prasības, Kariņš sacīja, ka tas ir sarežģīts (!?), jo katrai nozarei - izglītībai, kultūrai, ekonomikai - ir savas, atšķirīgas prasības (!?). Tomēr, premjera ieskatā, būtu jāatsakās no nozaru griezuma, tā vietā koncentrējoties uz cilvēku (!?), piemēram, nosakot, ko var darīt vakcinēti sabiedrības locekļi, kurās situācijās ir jānēsā sejas maskas, kurās nav. "Krīze parādīja, ka valdība strādā vertikāli (!?) - vienas nozares (kādas ??) ietvaros. Skatoties nākotnē un zinot, ka notiek vakcinācija, mēs varētu iet uz vienkāršāku un saprotamāku regulējumu, kas būt pielietojams jebkuros apstākļos - kāzās, bērēs, kultūras pasākumos. Visur jābūt vienādiem nosacījumiem," stāstīja Kariņš.”

   Paldies, Kariņa kungs! Tik paškritisks nav bijis neviens premjers! Visi iepriekšējie premjeri rūpīgi slēpa savas muļķības. Jūs tā nedariet. Jūs godīgi pasakiet par savu darbu patiesību. Tā ir Jūsu lielākā lietderība.

 

 

Nevis krīze, bet katastrofa

 


 

   2021.gada 1.jūnijā “Dienā” tika ievietots teksts ar virsrakstu “Levits sagaida Satversmes tiesas sprieduma izpildi Varakļānu jautājumā, lai neradītu konstitucionālo krīzi”. Tekstā ir teikts: “Latvija ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumus, jo pretējā gadījumā parlamenta rīcība radīs konstitucionālo krīzi, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. Valsts pirmā persona atgādināja, ka Satversme viņam ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz viņam izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus, tādēļ, prezidenta ieskatā, ir jāmeklē risinājumi, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu.”

   Nācijas tēvs atkal demonstrē juridisko nekompetenci. Tā ir tik dziļa, ka īstā valstī viņš netiktu sēdināts nevienā atbildīgā krēslā. Primāts ar tik dziļu juridisko nekompetenci, kas pie tam vēl savijas ar melošanu, valsts prezidents var būt vienīgi fundamentāli nevērtīgā sabiedrībā ar politiskās apziņas totālu kroplīgumu.

   Pirmkārt, Satversmes nodaļā “Valsts prezidents” nav teikts, ka valsts prezidents ir Satversmes sargs. Nācijas tēvs demagoģiski melo. Valsts prezidents ir nevis pamatlikuma sargs, bet gan tautas sargs. Satversmes 40. pantā ir fiksēts: “Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

   Otrkārt, nācijas tēvs melo arī par konstitucionālo krīzi. Latvijā konstitucionālā krīze jau ir no 2003.gada 20.septembra referenduma. Tā rezultātā tika pārkāpti Satversmes divi pirmie panti: “1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. 2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Latvija nav neatkarīga demokrātiska republika, un Latvijā vara nepieder tautai, bet gan pieder ES kantorim Briselē. To uz savas ādas vislieliskāk izjuta bijušais Latvijas bankas prezidents Rimšēvičs un juristi, kuri centās viņu iesēdināt Baltajā gulbī.

   Treškārt, Satversmē 2003.gadā iepītais 79.pants ir nacionālā nelietība. 79.pants ir pretrunā ar tik tikko citēto Satversmes 1.un 2.pantu. Satversmē tika viltīgi iepīts: “79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem. Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos.” Tādējādi Latvija vairs nav suverēna valsts, un Latvijas valstī suverēnā vara vairs nepieder Latvijas tautai, bet gan “vismaz pusei no visiem balsstiesīgiem”. Atšķirība ir būtiska. Vairs nevar būt būtiskāka atšķirība. Tauta kā suverēns vairs neeksistē.

   Ceturtkārt, nācijas tēva “latviešu kultūrvēsturisko zemju” uzskaitījums ir pretrunā ar Satversmi, jo ir minēta ne tikai Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale, bet arī Sēlija. Nācijas tēvs ir rupji pārkāpis Satversmi un pelnījis bargu sodu. Viņš ir ieviesis haosu un nevajadzīgus konfliktus sabiedrībā, īpaši provincē. Satversmes 3.pantā ir noteikts: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”.

   Piektkārt, 2020.gada 22.jūnijā nācijas tēvs izsludināja “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”. Tā 3.pantā ir teikts: “Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē atsevišķs likums”.  Tātad ir pārkāpta Satversme. Tajā nav minēta Sēlija. Ja Latvijā pie varas būtu adekvāti cilvēki, tad viņi vispirms būtu izmainījuši Satversmes 3.pantu. Satversmes 3.pantā ir noteikts: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”. Sēlijas nav. Vajadzēja ierakstīt, bet tas nav izdarīts. Tātad konstitucionālo noziegumu ir pastrādājusi Saeima un nācijas tēvs. Acīmredzot normālāki kadri bija 2003.gadā, kad pirms referenduma tika izmainīta Satversme: “79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem. Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos.” Protams, toreiz arī tika pastrādāts konstitucionālais noziegums pret Satversmes 1.un 2.pantu: “1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. 2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Reizē ar 79.pantu vajadzēja koriģēt 1.un 2.pantu. Tad dzīve būtu godīgāka. Tagad dzīve nevar lepoties ar godīgumu. Eksistē negodīguma varmācība.

   Nācijas tēvs ar otru trimdas ģēniju Kariņu varas aprindās ir vislielākie latviešu literārās valodas kropļotāji. Savukārt nācijas tēvs ir vislielākais juridisko jautājumu kropļotājs. Latvijā patiesībā ir nevis konstitucionālā krīze, bet gan konstitucionālā katastrofa.