Noklusēšanas iemesli un noklusēšanas bauda

 

   Rīgā ir iznākusi ļoti skaista grāmata. Tā ir gaumīgi noformēta, teicami iespiesta un ar bagātu izlustratīvo materiālu, kam ir liela emocionālā slodze. Grāmata saucas “Latvijas kultūras vēsture”. Nosaukums neatbilst patiesībai. Piemērotāks nosaukums būtu bijis “Raksti par Latvijas kultūru”. Grāmata ir rakstu krājums ar populāru ievirzi: bez atsaucēm, lit. sarakstiem, priekšmetu un personu rādītājiem. Grāmatā apskatīti tikai garīgās kultūras atsevišķi segmenti. Tekstos ir populārzinātniskās apceres žanram tipiska pieeja.

   Grāmatā ir noklusēts mūsu 2000.gada izdevums “Latvijas kultūras vēsture. No vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām”. Mūsu grāmatā ir vēstures žanram adekvāta analītiskā pieeja, cenšoties fiksēt un aplūkot kultūras tendences, kultūras galvenos idejiskos konceptus, lai panāktu kultūras virzību kā kompaktu vēsturisko procesu ar katrā laikmetā noteiktu garīgo atmosfēru, vērtībām un normām, ka arī izcilākajiem sasniegumiem.

   Grāmatas noklusēšana nav negaidīta un ir pamatota. Tajā ir raksturota “otrās” pseidorepublikas falsifikācija, no “Eiropas” ievazātā postmodernisma graujošā ietekme, nihilistiskā attieksme pret kultūras mantojumu, kā arī inteliģences un tajā skaitā akadēmiskās inteliģences straujā degradācija, nekaunoties par sasniegto šarlatānismu, kompradoriskumu, humanitātes noziegumiem, pret mākslu, zinātni, izglītību, veselības aizsardzību sākot graujoši izturēties kā pret biznesu. Mūsu grāmatā netika noklusēta demogrāfiskā katastrofa, bezjēdzība nacionālajā politikā. Tāpēc valdošās kliķes sulaiņi ir pamatoti noklusējuši mūsu grāmatu, kā arī visu paveikto daudzos gados. Nozīmīgākais no 1993.g. 1993-2003 Multinacionālās kultūras centrs (MKC). Privāta zinātniskā iestāde, dibināta 1993.g. 1. aprīlī Daugavpilī; juridiskais statuss: A.Priedīša individuālais uzņēmums; darbību finansiāli nodrošina īpašnieka ģimenes personīgie naudas līdzekļi (1993.-2003.g. izlietoti vismaz 100 000.- Ls (grāmatu un "Kultūra un Vārds" izdošana, zinātniskie pasākumi, komandējumi, algas, telpu noma, orgtehnika, inventārs utt). Nozīmīgākais: pirmā un vienīgā zinātniskā iestāde Austrumeiropā, kas nodarbojas ar multikulturālismu; pirmā grāmata Austrumeiropā par multikulturālismu (1996); pirmā grāmata par Daugavpils vēsturi(1998); saraksta pirmo grāmatu par Latvijas kultūras vēsturi (2000); divu valsts vidusskolu darbība saskaņā ar interkulturālās izglītības koncepciju; darbība Starptautiskajā interkulturālās izglītības asociācijā (no 1994); Valsts prezidenta G.Ulmaņa vizīte MKC 1997.g. 15.VII; Ētikas un kristīgās tikumības padomes vadīšana (no 2000); sagatavo grāmatu „Mans Rainis” (1996; dēvē: „gudrākā grāmata par Raini”) un grāmatu „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture” (2003; būtiski ietekmē mācību priekšmeta „Kulturoloģija”izveidi valsts vidējā izglītībā).

   Piemērots brīdis atgādināt par kultūrā sastopamo noklusēšanas “tehnoloģiju” un noklusēšanas baudu. Šo tēmu kultūras izpētē nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tai ir prāva loma garīgo procesu ģenēzē.

   Mēdz būt diva veida noklusēšana: 1) apzināta noklusēšana un 2) neapzināta noklusēšana. Apzinātās noklusēšanas iemesli ir vairāki: 1) noklusē to, no kā mācās (pārraksta); 2) noklusē amata skaudības dēļ; 3) noklusē politisko un ideoloģisko prasību dēļ. Saprotams, apzinātā noklusēšana sagādā baudu. Arī tad, ja tiek noklusēts politisko un ideoloģisko prasību dēļ. Neapzinātajai noklusēšanai parasti ir divi iemesli: 1) nav informēts; 2) nespēj novērtēt profesionālā jēluma, nesagatavotības dēļ. Neapzinātā noklusēšana sagādā lielas nepatikšanas reputācijas jomā.

   Pagājuši 20 gadi. Tajos nekas nemainījās, un mūsu grāmata joprojām paliek vienīgais pasākums kultūras apguvei tās procesuālā analītiskajā izkārtojumā. Noklusēšana neuztrauc. Uztrauc galvenais – drūmās, bezcerīgās akadēmiskās perspektīvas. Dzīvojam debilitātes laikmetā. Latviešu varas inteliģence ir sapuvusi. Akadēmiskajās iestādēs dominē pseidozinātniskums, tumsonība, šarlatānisms, profesionālā morāles kodeksa ignorēšana, akadēmiskās brīvības un neatkarības nelietīga izmantošana, kā tas šausmīgi notika LU Muižnieka rektora vēlēšanu rezultātu falsifikācijā. Savukārt izglītības un zinātnes ministre dažos teikumos pieļauj 8 kļūdas, ZA prezidenta krēslā tiek sēdināts uz ielas atrasts baznīcu fotogrāfs ar permanentu politiskās kliķes laizīšanas talantu. Kas notiks turpmāk? Kad tiks sagatavota jauna pilnvērtīga “Latvijas kultūras vēsture”? Vai vispār ir cerības to sagaidīt “baltās” rases norieta laikmetā, kad tauta strauji ieslīd LGBTI populācijas godā?