Skats no šķērsielām

 

   Projekta “Atlaist Saeimu!” liktenis nav atkarīgs tikai no apstākļiem galvenajās ielās. Jūtīga loma mēdz būt arī apstāķliem šķērsielās – it kā netiešiem faktoriem. Eksistē daudzi faktori, kas projektu izraisa, nosaka, veicina, pastiprina vai kavē, bet svarīgākais - neļauj realizēt. 

   Globālo sociālo problēmu analītikā un tajā skaitā mūsdienu Latvijas problēmu analītikā ne reti nākas tikties ar medicīnas terminiem. Tam ir noteikts iegansts, un tas ir vitāli saistīts ar Saeimas atlaišanu. Medicīnas terminu lietošana izskaidro daudz. Izskaidro gan nepieciešamību atlaist Saeimu, gan nespēju to izdarīt.

   Medicīnas termini tiek izmantoti sabiedrības un atsevišķu indivīdu raksturojumā. Tas notiek pārnestā nozīmē, un tam ir konkrēts iemesls. Iemesls ir tas, ka sabiedrība un atsevišķi indivīdi patiešām ir neveseli ar dažādām psihiskajām patoloģijām. Cilvēku darbībā, uzvedībā un komunikācijā nākas sastapties ar tādām izpausmēm, kuras ilustratīvi tēlaini var visefektīvāk eksponēt medicīnas terminoloģijā.

   Piemēram, plaši nākas izmantot terminu “anabioze”. Tā apzīmē organisma stāvokli, kurā līdz minimumam palēninājusies vielmaiņa un izbeigušās dzīvības izpausmes. Mūsdienās daudzu indivīdu psihiskais stāvoklis arī ir bez dzīvības izpausmēm, nespējot domāt un rīkoties atbilstoši veselajam saprātam. Eksistē garīgā anabioze, un eksistē intelektuālā anabioze. Skaidrs, ka no tās pacientiem nav jēgas gaidīt sakarīgu rīcību ne parlamenta vēlēšanās, ne projekta “Atlaist Saeimu!’ realizācijā. Par anabiozes drausmīgo apjomu liecina vēlēšanu rezultāti. 2018.gada 6.oktobrī par debilās “par-politikas” psihiski izdzisušajiem balsoja 101 685 vēlētāji, bet par “Suņu būdas” bezsmadzeņu iebīdņiem balsoja vēl vairāk – 120 264 vēlētāji.

   Uz projektu “Atlaist Saeimu” atsaucas insaits. Rietumu civilizācijas norieta laikmetā insaits nav cieņā. Par insaitu sauc iedziļināšanos būtībā. Tā tas ir angļu valodā (insight) un latviešu valodā. Svešvārds “insaits” ir pēkšņa intuitīva problēmas aptveršana bez loģiskās analīzes palīdzības. Insaits ir tiešās izziņas akts. Psiholoģijā insaits ir atskārsme, apjēgšanas moments domāšanas procesā, jaunas idejas rašanās, intuitīvas domāšanas rezultāts. Tas izskaidro insaita nepopularitāti. Norieta laikmetā domāšanas process nav cieņā. Nav vajadzīgas arī jaunas idejas. Nav vajadzīga pāreja no insaita uz izziņas metodi: no fakta pie jēdziena, sprieduma; no jēdziena, sprieduma pie zināšanu apskaidrības, zināšanu izmantošanas izglītībā, politikā utt. Vai tad insaits ir vajadzīgs Kariņam? Vai tad insaits ir vajadzīgs nācijas tēvam, Pavļutam, Viņķelei, latviešu ekonomikas jaunajam dievam Vitenbergam, latviešu teritoriālā izkārtojuma kretīniskajam kropļotājam Pūcem? Kāds insaits var būt valdībai ar “583 darāmajiem darbiem” vai “parlamentārā pārpratuma” dienderiem? Insaits nevar būt cieņā šarlatānisma triumfa laikmetā, debilā “viedokļu plurālisma” nekaunīgajā uzbāzībā. Insaits nav pazīstams izglītības dokumentu pircējiem, jo augstskolas diplomu var iegūt bez smadzeņu iesaistīšanas studiju imitēšanā. Bez insaita veģetē jaunās paaudzes liela daļa.

   Insaits nav svešs  vecākajai paaudzei, kuras garīgo saturu nosaka īsta izglītība, īsta zinātne, īsta literatūra un māksla. Piemēram, literatūra un māksla vienmēr ir sabiedrības pašapziņas demonstrētāja. Literatūra un māksla vienmēr atspoguļo kā cilvēki dzīvo, kā viņi izturas pret sevi un citiem. Taču pats galvenais – atspoguļo kā cilvēki domā, kāda ir viņu pasaules izziņas metodoloģija un izziņas metodes. Tā tas ir arī postmodernisma literatūrā un mākslā. Tajā tiek atspoguļota cilvēku dzīve civilizācijas un rases norieta laikmetā. Dzīvē ir perversiju jūra; arī literatūrā un mākslā ir perversiju jūra. Ja neticiet, lūdzu, pajautājiet mākslinieciskās izziņas visvarenajam bundulim Bikšem!