2021.gada
15.martā “Delfos” tika publicēts interesants materiāls. Tajā minētajam faktam
ir zināma vēsturiskā nozīme, un, protams, zināma analītiskā perspektīva.
Materiālā dominē tādi izteikumi kā "Pagaidām
Kariņu glābj tas, ka nav, ko likt vietā", “mēģinājumi modelēt jaunus
valdības apveidus ir bijuši, taču pagaidām – neveiksmīgi”. Respektīvi,
runa ir par nespēju izveidot jaunu valdību. Bet tas ir interesants un
analītiski daudzsološs fakts.
Acīmredzot ir
sasniegta latviešu inteliģences jauna pazīme. Ja pirmskara republikā un līdz
šim "otrajā" pseidorepublikā vietējās inteliģences politiskā radošuma
un politiskās enerģijas galvenā pazīme bija bezjēdzīgi pašmērķīga valdības
gāšana un jaunas valdības sastādīšana, tad tagad tiekamies ar jaunu pazīmi -
nespēju izveidot valdību. Tātad politiskais radošums un politiskā enerģija ir
noslīdējusi nulles līmenī, ja vairs nav spēka darīt to, kas vienmēr ir
sagādājis lielu baudu.
Kas ir noticis? Ko
tas nozīmē? Vai tas liecina par latviešu inteliģences pilnīgu satrūdējumu? Kāds
ir cēlonis tam, ka latviešu inteliģence nav spējīga realizēt savu vēsturiski
tradicionālo bezjēdzīgi pašmērķīgo kaislību - valdības gāšanu un jaunas
valdības izveidošanu, lai būtu ko gāzt pēc dažām nedēļām? Vai nespēja izveidot
valdību ir 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanās iezvanītā debilitātes
laikmeta sekas? Vai 13.Saeimas neadekvātā sastāva rezultātā ir iestājusies
totāla iznīcība, un to apzinās pat paši totālās iznīcības subjekti? Tātad
tautas kalpi saprot, ka no viņiem nav nekādas jēgas un nav vērts censties panākt
kaut ko labāku? Tautas kalpi apzinās, ka nekas labs vairs nav iespējams, un nav
vērts mēģināt sastādīt jaunu ministru kabinetu.
Izsmeļoša atbilde
uz jautājumu “Kas ir noticis?” pašlaik nav iespējama. Jāpaciešas! Domājams, ne
visai ilgu laiku. Pagaidām dotais fakts vēl nav pilnā mērā atklājis savu
vēsturisko nozīmi un analītisko potenciālu.
Комментариев нет:
Отправить комментарий