Inteliģences sabrukums

 

Inteliģences vērtējumam var būt transnacionāls raksturs. Taču kritiski vērtēt pieklājas tikai savu inteliģenci. Un, lūk, latviešu inteliģences sabrukums pēcpadomju laikā jau pasen (no 90.gadu sākuma) ir vēsturisks fakts. Tam ir pierādījumu jūra. No pierādījumiem jūrā priekšplānā viskošāk zaigo viltus “otrās” LR izveidošana, industrijas iznīcināšana, kriminālā kapitālisma atbalstīšana, atsacīšanās no valsts neatkarības, zinātnes un izglītības sagraušana, latviešu dzīves novešana līdz debilitātes laikmetam 2018.gada 6.oktobra Saeimas vēlēšanās. No vienas puses par latviešu inteliģences sabrukumu nav liela jēga atgādināt. Taču no otras puses nav iespējams to nedarīt – neatgādināt par drausmīgo vēsturisko faktu. Tā tas ir tāpēc, ka nākas tikties ar fantastiskiem un pilnīgi neticamiem jauniem pierādījumiem. Jaunie pierādījumi ir tik atraktīvi, ka nav iespējams klusēt. 2021.gada marta sākumā tādi fantastiski un pilnīgi neticami jauni pierādījumi ir pēcpadomju laikā slavenā seksuālo perversiju skatuviskā meistara Hermaņa šausmīgi amorālie teksti un pseidoliterātes Zālītes sastādītais Kariņa portrets. Abi jaunākie latviešu inteliģences izdalījumi ir tik atbaidoši grandiozi, ka pienācis laiks citēt oriģinālā klasiķi: “Интеллигенция – это не мозг нации, а её говно”. В.И. Ленин об интеллигенции высказался так прямолинейно в письме Горькому А.М. от 15 сентября 1919 года: «Интеллектуальные силы рабочих и крестьян растут и крепнут в борьбе за свержение буржуазии и её пособников, интеллигентиков, лакеев капитала, мнящих себя мозгом нации. На самом деле это не мозг, а говно».