Temporālā debilitāte

 

  

Debilitātes laikmetā kultūrnācija sprakšķ kopš 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām. Šajā skaistajā laikmetā priecē visdažādākās debilās izpausmes. Izrādās, debilitātes laikmetā iespējama debila attieksme arī pret laika fiksēšanu. Smalki sakot, iespējama temporālā debilitāte (lat. temporalis – ar laiku saistīts, laicisks).

   Tā, piemēram, 2021.gada 18. martā internetā parādījās publikācija ar virsrakstu “Lemberga krimināllietā pilnais spriedums gaidāms pirms Jāņiem”. Virsraksts ir tipisks temporālās debilitātes paraugs. Nosakot kāda notikuma laiku, netiek nosaukts konkrēts datums, bet izsakās dīvaini - "līdz Ziemassvētkiem", "līdz Lieldienām", "pēc Jaunā gada", "vasaras vidū", "līdz Jāņiem", “līdz valsts svētkiem". Tādu temporālo pieeju īpaši ciena superviedais premjers Kariņš. Viņa temporālo pieeju bieži atdarina ministri, valsts iestāžu klerki, žurnālisti. Tāda pieeja ir attaisnojama dialogos uz ielas, tirgus filosofiskajos diskursos, ķēķa politoloģijā. Tādā formā dzīves notikumus drīkst fiksēt sētnieks, traktorists, mājsaimniece. Taču tāda pieeja nekādā gadījumā nav attaisnojuma valsts amatpersonu darbībā un valsts lietās. Faktiski tāda pieeja Latvijā agrāk nebija sastopama. Tā piedzima un uzplauka pēc 2018.gada 6.oktobra vēlēšanām, kad latviešu elektorāts saprātīgi parūpējās par neadekvātu tipu deleģēšanu parlamentā un valdībā.