Konģeniālā idille

 

 

   2021.gada 9. martā nācijas tēvs esot ticies ar Hermani, kurš nesen par sevi latviešu stacionārajiem filistriem nekaunīgi atgādināja ar fantastiski amorālajiem “Jaunā Rīgas teātra septiņiem ētiskiem uzvedības noteikumiem darbniekiem un skatītājiem”. Tas ir deģenerācijas (morālā sabrukuma) unikāls pietaisījums. Šo pietaisījumu nav vajadzīgs komentēt, bet noteikti ir vērts citēt visus septiņus noteikumus: “1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem. 2. Mūsu teātris un politkorektums nav savienojami. Jo teātra uzmanības objekts ir cilvēka pētniecība visās viņa izpausmēs. Ja mēs pieļausim parādīties tikai glītajai un kārtīgajai cilvēka dabas pusei, mēs nekad neuzzināsim itin neko par cilvēka noslēpumiem un bezdibeņiem, – kas ir tieši tas, kas mūs šai darbā un dzīvē interesē. Jo pārējais – ir vienkārši garlaicīgi un nav arī patiesība. Ja teātrī ienāk politkorektums, tad teātris ir jāslēdz ciet un mums visiem ir jāiet mājās. 3. Mūsu teātrī ir atļauts jokot par visu un bez jebkādiem ierobežojumiem. Ir atļauts stāstīt aizskarošas anekdotes bez jebkādiem ierobežojumiem. Ja cilvēks strādā teātrī vai nāk uz teātri kā skatītājs – viņam ir jāmācas pašam tikt galā ar situāciju, kurā kāds viņu ir vārdiski aizskāris vai aizvainojis viņa jūtas. Jo tā ir tikai viņa paša uztveres problēma un ne savādāk. Tas pieder pie dzīves un tas ir normāli – dzīvot starp citiem cilvēkiem, kuri neesi tu. Ja cilvēks ar šo netiek galā un ir pārāk vārīgs – ļoti rekomendējam izvairīties no teātra apmeklējuma. 4. Mūsu teātrī ir atļauts flirtēt un uzsākt romānus gan starp aktieriem, gan starp skatītājiem, gan visas citās kombinācijās. 5. Mūsu teātrī ir atļauts strādāt cilvēkiem ar visdažādākajiem politiskajiem uzskatiem. Jo dažādāki – jo labāk un interesantāk. 6. Mūsu teātrī ir atļauts ne tikai neslēpt un nekaunēties, bet arī nebaidīties runāt un atklāti strīdēties par saviem politiskajiem uzskatiem.7. Mūsu teātrī katram ir atļauts ticēt, ka viņa uzskati ir paši pareizākie.”

   Vai ir pārsteigums, ka nācijas tēvs nevis publiski nosoda, bet gan publiski demonstratīvi solidarizējas ar dotā deģenerācijas šedevra autoru? Nekāda pārsteiguma nav! Starp abiem hominīdiem eksistē konģeniāla idille. Abi ir garīgi ļoti radniecīgi. Abi ir tipiski pseidointelektuāļi bez liela prāta un bez labām zināšanām, taču ar māniju imitēt gudrību, oriģinalitāti, inteliģenta cilvēka manieres. Konģeniāla idille katrā ziņā ir arī morālajā jomā. Abi neņem vērā, ka brīvība bez atbildības neeksistē, un atbildība ir pirmajā vietā jebkuras brīvības kontekstā. Abi hominīdi apliecina, kādā amorālajā kloākā tagad mīcās latviešu tauta.