Reti pretīga izlocīšanās

 

 

   2021.gada marta nogalē Rīgas lielajos interneta medijos tiek komentēta Ģ.V.Kristovska grāmata “Pieskāriens”. Piemēram, “NRA” ir komentārs ar virsrakstu “Kristovskis esot piestaigājis VDK, lai atliktu iesaukumu padomju armijā”. Gan “NRA”, gan citos medijos ievietotais komentārs atstāj ļoti nepatīkamu iespaidu. Nākas saprast, ka “Pieskārienā” Kristovskis reti pretīgi izlocās no sadarbības ar VDK. No tā, kas aizvadītajos gados ir lasīts no VDK bijušo aģentu memuāriem, tik atbaidošu izlocīšanos nav nācies sastapt.

   Gribētos ticēt, ka Latvijas dedzīgie patrioti ir spējīgi atzīt vairākus momentus: 1) valsts drošības sargāšana ir nepieciešama arī Latvijas Republikai un tāpēc Latvijas Republikai ar laiku izveidosies savi “melnie maisi”; 2) valsts drošības sargāšana ir katra pilsoņa svēts pienākums un tas var notikt visdažādākajā formā; 3) valsts drošības sargāšana nebūt nav tikai nelietīga “stučīšana” par kaimiņu, kolēģi, sievas māti, bet pamatā ir intelektuāls darbs ar intelektuālu atdevi; 4) PSKP/VDK nomenklatūras morālie kastrāti XX gs. beigās pastrādāja šausmīgu noziegumu pret savu valsti, un viņi pastrādāja arī šausmīgu noziegumu pret savu profesiju, pārdodot Rietumiem to, ko pat vācu fašisti nepārdeva pēc zaudētā kara; 5) gribas cerēt, ka VDK mantiniece VDD nekad nepastrādās tādu šausmīgu noziegumu un netirgosies ar savas aģentūras datiem; 6) apkaunojoši nelietīgi un reizē smieklīgi ir slavēt latviešu sadarbību ar Rietumu speciālajiem dienestiem, turklāt ar fašistu speciālajiem dienestiem. Vai ir iespējams kaut kas ārprātīgāks – LR Valsts prezidents pederastu nācijas tēvs cildina LR valsts nodevēju - vācu nacistu aģentu Miķeli Valteru (Maksu), kā tas nesen notika?

   Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules kolhozam, tad tādai tautai nevar būt elementāra priekšstata par valsts drošību un par katra pilsoņa pienākumu piedalīties valsts drošības sargāšanā. Tāda tauta nav spējīga saprast, ka valsts drošības sargāšana ir obligāts elements jebkurā valstiskumā. Tāda tauta nesaprot, ka VDK bija valsts drošības sargāšanas instruments un toreiz katra pilsoņa pienākums bija palīdzēt sargāt savu valsti. Tāda tauta nav spējīga nošķirt neliešus-„stukačus” no tiem cilvēkiem, kuri deva reālu ieguldījumu valsts labā. Tāda tauta nesaprot, ka valsts drošības sargāšana ir fundamentāli intelektuāla sfēra un valsts drošības sargāšanā galvenais ir intelektuālais ieguldījums. Obligāti ir jāņem vērā, ka arī tagad katra pilsoņa pienākums būtu sargāt LR, ja tā būtu īsta valsts. Katram LR pilsonim būtu jāsadarbojas ar LR drošības iestādēm. Tikai tagad ir viena nianse: LPSR/PSRS bija normāla valsts - sociāli atbildīga valsts. Tāda nav LR, kurā ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums ar noziegumu brīvību. Neeksistē nekāda sociālā atbildība.Tāpēc sadarboties ar tādu kriminālā kapitālisma oāzi faktiski ir liels grēks. Tāpēc šodien pilsoņiem pildīt savu pilsonisko pienākumu ir ļoti grūti - morāli necienīgi.