Identitātes svārstības

 

·       Identitātes problemātika kļūst aktuāla pārejas laikmetos. Demogrāfiskās pārejas laikmets (1960-2050) izraisa milzīgas prātam grūti aptveramas izmaiņas cilvēces esamībā. Pirmo reizi cilvēces vēsturē iet bojā atsevišķa rase, kura vienmēr ir bijusi dominējošā rase uz Zemes, diktējot civilizētības un kultūras kritērijus planētas visiem iedzīvotājiem. Ar civilizācijas bojā eju cilvēce ir saskārusies daudzas reizes. Taču rases bojā eja ir pirmo reizi vēsturē. Tas rada neskaidrību, apjukumu, bezspēcību, jo nav rases bojā ejas teorijas (skat.: https://neprgr.blogspot.com/2019/05/teorijas-deficits-jeb-epitafija.html).

·       Eiropeīdu rases bojā eja (pagrimums, noriets, panīkums, pakāpeniska pasliktināšanās, izmiršana, novecošana) sākas ar sociuma līdera – inteliģences – degradāciju un deģenerāciju. Eiropeīdu rases inteliģence zaudē intelektuālo un morāli tikumisko spēku un spēju pretoties bojā ejas tendencēm un parādībām. Faktiski ir pat drūmāk, jo inteliģence kopš XX gs. 60.gadiem izstrādā destruktīvus dehumanizācijas projektus, no kuriem visgraujošākā loma ir postmodernismam, neoliberālismam, globālismam, genderismam, homoseksuālisma legalizācijai, iedzīvotāju skaita samazināšanas anticilvēciskajam konceptam. “Baltās” rases bojā ejas būtisks faktors ir  šīs rases inteliģences graujošā darbība. Tas skan absurdi, taču tas ir fakts. “Baltās” rases inteliģences darbība graujoši atsaucas uz demogrāfisko stāvokli, neveicinot dzimstību. Tā rezultātā “baltā” rase noveco, izmirst un zaudē pasionaritāti.

·       Eiropeīdu inteliģencē ir indivīdu grupa, kuras ieguldījums Rietumu civilizācijas un “baltās” rases bojā ejā ir īpaši grandiozs un lielā mērā noteicošais. Tā ir indivīdu grupa, kura vēlas rūpēties ne tikai par Rietumu sociumu, bet visu cilvēci. Tā ir indivīdu grupa, kuru ieteicams dēvēt par globālisma prozelītiem. Šo grupu tradicionāli dēvē par naudas saimniekiem, Davosas eliti, globālo eliti, pasaules valdniekiem. Sastopami vēl citi apzīmējumi ļoti bagātu un politiski ietekmīgu indivīdu terminoloģiskajā identificēšanā. Tie ir indivīdi, kuri kaismīgi vēlas rūpēties par visas cilvēces likteni un kuru ambīciju centrā ir cilvēces pārvaldīšanas mānija. Viņu vidū ir aristokrāti, baņķieri, biznesmeņi, politiķi, kā arī atsevišķi intelektuāļi, kuri konceptuāli izklāsta un pamato cilvēces pārvaldīšanas projektus (skat.: https://teoretd.blogspot.com/2021/02/globalisma-prozeliti.html).

·       Globālisma prozelītu galvenais mērķis ir izveidot t.s. inkluzīvo kapitālismu un tam piemērotus cilvēkus. Runa ir par kardinālu transformāciju, kas attiecas uz dzīves realitāti un cilvēkiem. Loģiski, ka kardinālā transformācija aktualizē identitātes problemātiku, kas attiecas uz tautu, valstu identitāti, kā arī cilvēku individuālo identitāti (skat.: https://postciv.blogspot.com/2020/12/modernakais-dumu-aizsegs-inkluzivais.html).

·       Identitāte nevar funkcionēt bez attiecīgā subjekta izpratnes. Tā, piemēram, cilvēka kultūras identitāte nevar pastāvēt bez izpratnes par savu piederību attiecīgajai kultūrai.

·       Identitātei ir noteikts saturs. Tas ir ļoti daudzveidīgs. Identitātes saturu nosaka tādi aspekti kā dažādu vērtību kopums, dzimums un vecums, rase un tautība, sociālais un šķiriskais, etniskais un reliģiskais, ideoloģiskais un politiskais.

·       Identitāte vienmēr ir organiski saistīta ar ideāliem, sociuma institūtiem, vērtībām, morāles normām, komunikācijas formātiem, demogrāfiju, izglītību, audzināšanu.

·       Identitātei mēdz būt zināms apjoms - zināma amplitūda. Identitātes apjoms var būt nacionālais - saistīts ar vienu tautu un tās kultūru. Taču identitātes apjoms var būt arī kosmopolītiskais – saistīts ar vienaldzīgu izturēšanos pret savu tautu un tās kultūru, sevi identificējot kā pasaules pilsoni ar piederību cilvēces kultūrai.

·       Pārejas laikmetos iespējama identitātes krīze, jo pārejas laikmetiem ir raksturīga kultūras hibridizācija, kas savukārt veicina identitātes hibridizāciju. Pārejas laikmetos dominē hibrīdie, transformatīvie, sajaucošie procesi, izraisot jaunas kombinācijas, kurām ir grūti piemēroties.

·       Cilvēks dzīvo tajā realitātē, kādu viņš ir spējīgs uztvert un izprast. Eksistē metafizisks princips: katrs cilvēks dzīvo pasaulē, kuru nosaka viņa uztveres spējas. Šo spēju kopumu dēvē par matrici. Tās pamatā ir cilvēka prātā esoša šablonu sistēma, kas ir izveidojusies audzināšanas un izglītības rezultātā. Matrices instrumentārijs ir kultūras kodi – zināmā formā kodēta informācija, kas ļauj identificēt kultūru. Kultūras kodi ir simboli, zīmes, tēli.

·       Pārejas laikmetos radikāli mainās cilvēka dzīves realitāte. Tā var mainīties tik lielā mērā, ka cilvēks nav spējīgs visas izmaiņas uztvert un izprast. Tādā gadījumā iestājas cilvēka individuālās identitātes krīze.

·       Demogrāfiskās pārejas laikmetā (1960-2050) uz cilvēka individuālo identitāti atsaucas nepieciešamība uztvert un izprast vairākus galvenos procesus, kuri formē cilvēka esamības jaunu realitāti. Cilvēka esamība ir pakļauta šiem procesiem. Cilvēka dzīves komforts ir atkarīgs no šo procesu uztveres un izpratnes. Respektīvi, cilvēka dzīves komforts ir atkarīgs no viņa spējas adaptēties jaunajos apstākļos.

·       Galvenie procesi ir šādi: 1) informācijas tehnoloģiju bums, 2) planetārā globalizācija, 3) eiropeīdu rases demogrāfiskā katastrofa un tās ietekme uz apziņu, 4) globālisma prozelītu “lielās pārlādēšanas” projekti (par tiem skat.: https://paralogistika.blogspot.com/2021/02/pandemijas-konteksts.html).

·       Jaunās informācijas tehnoloģijas rada kvalitatīvi jaunu realitāti. Visbūtiskāk tas atsaucas uz komunikāciju. Jaunā realitāte nav kompleksi apzināta, izprasta. Par to ir vienīgi fragmentāri pētījumi.

·       Uz cilvēka individuālo identitāti atsaucas visi tik tikko minētie galvenie procesi. Taču ļoti liela ietekme ir 4.procesam, jo tā mērķis ir cilvēka kardināla pārveidošana (skat.: https://paralogistika.blogspot.com/2021/03/lielas-parladesanas-cilveciskie-merki.html).

·       “Lielās pārlādēšanas” rezultāts būs cilvēciskuma iznīcināšana (skat.: https://postciv.blogspot.com/2020/05/cilveciskuma-iznicinasana.html). Cilvēkos tiks iznīcinātas gara augstākās vajadzības, cilvēka dzīves svarīgākie principi, ideālu vietā būs elki, inteliģence nebūs nodarbināta ar patiesības noskaidrošanu. Cilvēka transformācijas rezultāts būs psiholoģiskās aizsardzības zudums. Cilvēks vairs necentīsies pārveidot pasauli, kā tas bija vienmēr cilvēces vēsturē. Cilvēks tiks orientēts interesēties tikai par sevi – savu apziņu. Dzīves dažādu fenomenu satura vietā priekšroka būs emocijām. Saturs vairs nebūs vērtība. Vērtība būs emocijas. Cilvēks kļūs plastisks, mozaisks, viegli iedvesmojams. Viņa apziņa būs t.s. klipu apziņa. Viņa darbībā galvenais nebūs rezultāts, bet emocijas darbības laikā. Cilvēkā vairs nebūs kaut kas tāds, kas stimulē attīstību, pilnveidošanos. Cilvēkam nebūs motivācijas sevi pilnveidot. Cilvēks savu likteni pilnā mērā uzticēs “pasaules valdībai”, kas būs inkluzīvā kapitālisma vadošais politiskais un ekonomiskais spēks.

·       Tiecoties transformēt cilvēka individuālo identitāti un vadīt cilvēka uzvedību, jāņem vērā sekojošie parametri: 1) cilvēka socializācijas līmenis, 2) pakļāvība reālam vai iztēlotam spiedienam, 3) pašorganizācijas un pašdisciplinētības līmenis, 4) spriestspēja, 5) emocionālās stabilitātes līmenis, 6) atvērtība – iztēles pakāpe, interešu plašums.

·       Cilvēka individuālās identitātes transformācijā atbilstoši globālisma prozelītu projektiem ļoti svarīgi ir cilvēku atraut no kolektīvās identitātes satura; proti, cilvēku atraut no ģimenes, darba kolektīva, sociālā strata, tautas, valsts. Cilvēks bez kolektīvā atbalsta bez pretestības būs labs inkluzīvā kapitālisma pārstāvis. Viņā būs radīts inkluzīvajam kapitālismam adekvāts inkluzīvais  (ietverošais, iekļaujošais) garīgais potenciāls. Būs radīts jauns Homo tips – Homo inclusive.