Par t.s. trimdas latviešu kondīciju

 

   T.s. trimdas latviešu cilvēciskās kondīcijas (inteliģences, izglītotības, morālās stabilitātes, nacionālā patriotisma, profesionālās kompetences) problēma ir pastāvējusi vienmēr “otrās” brīvvalsts gados. Minētā problēma neradās tikai pēc nācijas tēva un viedā Kariņa iebīdīšanas augstajos krēslos. Minētā problēma ir sena, un tā nav saistīta tikai ar politisko sfēru, bet aptver dzīves visas sfēras – zinātni, izglītību, veselības aizsardzību, ekonomiku, finanses utt.

   Tā, piemēram, akadēmiķis Vilis Samsons stāstīja par “trimdinieku” nekaunīgajiem centieniem pārņemt Zinātņu akadēmijas vadību tūlīt pēc PSRS sagraušanas. “Trimdinieku” smalkas dāmas daudzus gadus bija Sorosa fonda priekšnieces. “Trimdinieku” pelēkas filoloģes Rīgā trekni barojās no Rietumu dažādu fondu piešķirtajiem miljoniem latviešu valodas attīstībai, bezjēdzīgi latviskojot latviešu valodas apguvei metodiski fundamentāli nepiemēroto dāņu, vācu, zviedru valodas mācību literatūru un pie reizes nomelnojot Sergeja Hristovska sarūpētos metodiski teicamos latviešu valodas mācību līdzekļus.

   Neapšaubāmi, “trimdinieku” vismelnākais ieguldījums latviešu tautas vēsturē ir nacionālā nodevība, pēc PSRS sagraušanas brāļojoties ar LKP/VDK nomenklatūras morālajiem kastrātiem un ar viņiem kopīgi tēlojot Latvijas Republikas atjaunošanu.

   Katrā ziņā jāņem ir vērā divi faktori “trimdinieku” kondīcijas izskaidrojumā. Pirmais faktors ir tas, ko nākas dēvēt par latviskās mentalitātes kritisko specifiku. Nedrīkst bez ievērības atstāt, piemēram, tādas masveidīgas noslieksmes kā kolaboracionisms, politiskā neuzticamība, pseidointelektuālisms, vienaldzīgā attieksme pret taisnīgumu un tiesiskumu, hipertrofēta pašpārliecinātība, augstprātība, slimīgi nenovīdīga attieksme pret otru latvieti, verdziska mānija pakalpot un pielīst kungiem.

   Otrais faktors ir Rietumu civilizācijas degradācija kopš XX gs. 70.gadiem. Neapšaubāmi, ar postmodernismu, neoliberālismu, pozitīvismu, “viedokļu plurālismu”, “politkorektumu”, “toleranci”, “demokrātiju”, “cilvēktiesībām” piesārņotā Rietumu garīgā realitāte dziļi atsaucās uz “trimdinieku” socializāciju - vērtību sistēmu, morālajām normām, estētiskajiem kritērijiem, audzināšanu un izglītotību. Ne velti, piemēram, ASV izskolotais Nils Muižnieks atklāti atzina, ka vidusskolā viņu iemācija tikai rakstīt un lasīt.

   Neapšaubāmi, “perestroikas/atmodas” laikā latviešu tautā visdrūmākā daļa bija “trimdinieki”. Viņi jau 20 un vairāk gadus dzīvoja pagrimuma, panīkuma, straujas pasliktināšanās apstākļos, kas neietekmēja Latvijā dzīvojošo cilvēku garīgo pasauli.