2021.gada 19.martā
“Dienā” publicēja tekstu ar virsrakstu: “Plešs: Pāreja uz klimatneitralitāti ir
viena no nacionālajām prioritātēm”. Pāreja uz klimatneitralitāti esot viena no Latvijas nacionālajām prioritātēm. To
esot teicis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms
Plešs, tiešsaistē piedaloties Eiropas Komisijas Digitālajā dienā.
Lasot citētos un
atstāstītos ministra izteikumus, rodas jocīga sajūta. Nav saprotams, kam tas ir
domāts. Rodas jautājums “Vai tas ir domāts cilvēkiem?”. Tāpat nav īsti skaidrs,
vai to saka cilvēks tradicionālajā Homo sapiens statusā.
Nenoliedzami, tas
ir zināms, ka katram laikmetam ir sava retorika. Ja komunisma celtniecības retorika
bija relatīvi adekvāta cilvēka vitālajām eksistenciālajām interesēm, tad kam ir
adekvāta dotajā tekstā sastopamā retorika ir grūti pateikt. Turklāt retorika
tiek pasniegta kā nacionālā ideja un latviešu tautas nākotnes mērķis,
nebaidoties degradēt, saduļķot, kariķēt, debilizēt tautas priekšstatu par
turpmāko dzīvi.
Lūk, kādu
retoriku dancina ministrs: "Latvijā
vides un digitālās transformācijas jautājumi ir vienas ministrijas pārziņā. Ja
pirms daudziem gadiem tas izskatījās pēc neparastas kombinācijas, tad šobrīd
tas ir veiksmīgākais risinājums, kas iemieso mūsu centienu būtību - izmantojot
digitālo transformāciju virzīties uz zaļo pāreju," komentēja amatpersona. Ministrs
akcentēja, ka tiek izvirzīti ambiciozi mērķi un tiek sperti nozīmīgi soļi to
īstenošanai. Pirmkārt, jāatzīst valsts sektora loma, veicinot visaptverošu
sabiedrības pārveidi. Otrkārt, līdz šim digitālā un vides politika nav bijušas
pietiekami saistītas, taču nepieciešama sistēmiska pieeja, kas apvieno zaļo un
digitālo politiku un iniciatīvu līdzfinansēšanu papildu darbībās. Trešais
svarīgais aspekts ir partnerība un komandas darbs - jāsadarbojas ES līmenī. Pēc
viņa paustā, deklarācija par zaļo un digitālo transformāciju ir būtisks stimuls
labākai sadarbībai un zaļās un digitālās jomas integrācijai politikā.
Politiķis norādīja, ka pāreja uz klimatneitralitāti ir
viena no nacionālajām prioritātēm, ko plānots sasniegt, izmantojot digitālos
risinājumus un dzīvesveida izmaiņas sabiedrībā. Īpaši nozīmīgi ir ģeotelpiskie
dati, lai atbalstītu turpmāku digitālās vides apvienošanu, attīstot digitālos
dvīņus, kas atspoguļo reālo objektu, kas ir dabā, ar visām tā īpašībām datorā,
lai nodrošinātu ilgtspējīgu prognozēšanu un modelēšanu visdažādākajās jomās,
tostarp klimata un pilsētplānošanā.”
Atkārtoju virsrakstā
formulēto jautājumu “Kas ir retorikas adresāts?”. Varbūt komentāros kāds to paskaidros!
Комментариев нет:
Отправить комментарий