Esības parametri (19)

  

·       Tādi principā virtuāli fenomeni kā nacionālā identitāte un nacionālā savdabība ļoti bieži ir vēsturisko spekulāciju un politiskā doktrinārisma avoti. Ne reti nākas tikties ar atklātu šovinismu – citu tautu interešu ignorēšanu un rupju apspiešanu savas tautas identiskās savdabības un izredzētības vārdā. Galējā nacionālismā šovinisms ir politikas un ideoloģijas centrā.

·       XXI gs. kulmināciju ir sasniegusi civilizāciju konfrontācija, kurā agresīvs un nemaskēts šovinisms ārdās nepārtraukti. Runa ir par Rietumu civilizācijas konfrontāciju ar Krievijas civilizāciju. Lieta ir tā, ka krievu nacionālajā pašapziņā nostiprinās atziņa par savu esamību atsevišķas civilizācijas formātā. Krievijas civilizācija esot patstāvīgs lielums, un tā neietilpst Rietumu (eiropeiskajā) civilizācijā.

·       Rietumu civilizācijas pašapziņu nosaka eiropeīdu rases izmiršana, noriets, intelektuālais un morālais pagrimums, inteliģences fundamentālā nevērtība. Rietumu inteliģence saprot savu bezcerīgo, nožēlojamo stāvokli un konstruktīvas dzīves perspektīvas neesamību. Tāpēc tiek meklēts vainīgais, un tiek musināts ienaidnieka tēls. Rietumu civilizācijas ienaidnieka tēls ir Krievija, kuras gānīšana notiek sistemātiski katru dienu.

·       Tik tikko minētā civilizāciju konfrontācija neņem vērā reālos procesus. Tā, piemēram, Rietumu civilizācija savās insinuācijās neņem vērā to, ka Krieviju tāpat kā Rietumus grauj vienas un tās pašas negatīvās tendences un procesi. Arī krievus tāpat kā rietumniekus grauj postmodernisms, neoliberālisms, homoseksuālisms, genderisms utt. Krievijā tiek importēta destruktīva politika un ideoloģija, kura ir izstrādāta Rietumos un paralizē Rietumu sociumu. Starp krieviem un rietumniekiem nepastāv būtiskas atšķirības domāšanas formu un morāli tikumisko normu ziņā. Analoģiski ir uzvedības modeļi, dažādi stereotipi, simboli. Nav šķirtne pasaules uzskatā, vērtībās, ideālos. Globālie finansu spekulanti ir abās civilizācijās. Abās civilizācijās valstiskums ir korupcijas, zagšanas bāze. Abās civilizācijās ir nacionālās nodevības un nacionālo noziegumu laikmets. Kopīga ir izglītības politika, jo arī Krievijā modē ir kompetenču izglītība, iekļaujošā (inkluzīvā) izglītība. Ekoloģiskā mitoloģija par klimatisko katastrofu ir atradusi fanus ne tikai Rietumos, bet arī Krievijā. Globālisma prozelītu anticilvēciskajai doktrīnai ir leģitimitāte gan Briselē, gan Maskavā, jo abās civilizācijās ir sastopams zinātniskais pamatojums gan ozona “caurumiem” un planētas “sakāršanai”, gan “lielajai pārlādēšanai”. Abās civilizācijās eksistē varas personifikācija, un abās civilizācijās destrukcijas ierocis ir interneta sociālie tīkli. Ne Rietumos, ne Krievijā ideoloģija nav sociuma vienotāja, un tāpēc sociumu indē bezizmēra nekaunīgais “viedokļu plurālisms”. Intelektuāļu inertums ir greznība abās civilizācijās, kūtrumam, bezdarbībai, neaktivitātei kļūstot par šīs sociālās grupas galvenajām pazīmēm. Materiālisms, sekularizācija, pozitīvisms, progresisms ir pārsālījis gan rietumnieku, gan krievu apziņu, iegūstot autentiskuma (neapšaubāmības) reputāciju.