Varjagu nepieciešamība

 

   Eiropas viduslaiku vēsturē slavenais vārds “varjagi” ir iekļauts latviešu valodas vārdnīcā. Tātad tas ir latviešu literārās valodas elements. To var droši lietot bez bailēm no lingvistu dusmām. Vārds “varjagi” nav iekļauts svešvārdu vārdnīcā. Tas ir būtiski. Tātad “varjagi” ir mūsu vārds. Tas nav pārņemts no citas valodas. Vārdu “varjagi” latviešu valodas kopēji ir uzskatījuši par tautas vārdu krājuma organisku elementu, bet nevis svešķermeni. Valodas kopēji ir norādījuši atvasinājumus: vienskaitlī “varjags”, sieviešu dzimtē “varjagiete”, daudzskaitļa locījumā “varjagiešu”. Par valodas kopējiem nākas priecāties. Viņi savā laikā ir bijuši ļoti tālredzīgi, paredzot vārda “varjagi” aktuālo lomu latviešu tautas vēsturē.

   Eiropas viduslaiku vēsturē varjagi ir cilvēki, kuri kādai tautai palīdz izdarīt to, kas attiecīgajai tautai ir vajadzīgs, bet ko tā pati neprot izdarīt. Piemēram, izveidot savu valsti; respektīvi, sakārtot etnosa dzīvi zināmā politiskajā kārtībā, ko mēdz dēvēt par valstiskumu. Pirms XX gs. latvieši nevarēja izveidot valsti ne paši, ne ar varjagu palīdzību. Tautas garīgajā mantojumā nav sastopama ideja aicināt palīgā varjagus. Tāda ideja nebija arī XX gs. sākumā. Latvijas Republikas tapšana notika bez varjagiem. Visu izšķīra lielvalstu vienošanās. Tā bija tipiska ģeopolitiskā vienošanās, ļaujot latviešiem pašiem pamēģināt vadīt valsti. Latvieši nepievila, un LR ieguva juridisko atzinību. Protams, gāja smagi. Gāja tik smagi, ka 1934.gada maijā vajadzēja valstisko iekārtu pārkārtot tautas politiskajam zemumam piemērotākā formā. Taču arī tas notika bez varjagiem.

   2021.gada 10.maijs latviešu vēsturē tagad ir nozīmīgs datums. Latvieši savā vēsturē pirmo reizi reāli tiekas ar varjagu klātbūtni; citiem vārdiem sakot, ar varjagu politiskā institūta nepieciešamību. Mēdiji vēsta: “Dundagas novada pašvaldībā par pagaidu administrācijas vadītāju plānots iecelt VARAM vadošo ekspertu Šultu, kurš kādreiz ir bijis Pašvaldību departamenta direktora vietnieks. Par pagaidu administrācijas vadītāja vietnieci plānots apstiprināt Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktori Intu Komisari, bet par pagaidu administrācijas locekli - Zemkopības ministrijas Juridiskā departamenta direktori Sintiju Dumbrovsku. Saskaņā ar likumprojektu, pagaidu administrācijai jāpilda vietējās pašvaldības domes funkcijas un jānodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktība, kā arī finansiālā un saimnieciskā darbība”.

   Jau labu laiku sabiedrība ir informēta par dundadznieku nespēju izveidot pašvaldību. Dundagas inteliģence nav spējīga to izdarīt un tāpēc Rīga sūtīs savus klerkus pārvaldīt nesaticīgos, sociāli neapzinīgos, novadnieciski nepatriotiskos “dundžiņus”. Dundagā drīz sāks saimniekot varjagi. Nav izslēgts, ka tas notiks vēl kādā citā vietā. Latvijas province ir pustukša, vietām pilnīgi tukša. Nav kam strādāt pašvaldībās. Kariņmuļķu valdībai ir “583 darāmie darbi”, taču provinces pagrimums progresē.