Prezidentūras negadījums

 

 

   Nācijas tēvs 2021.gada 4.maijā izdalīja kārtējo burkšķi politiskajā nekompetencē un radoši stimulēja viņa tarifikācijā lietot jaunu terminoloģiju – “prezidentūras negadījums”. Tas varētu būt sinonīmisks konkurents terminam “nācijas tēvs”. No nācijas tēva šodienas burkšķīgā repertuāra terminoloģiskais svaigums ir vislielākā vērtība. Nācijas tēva politiskās āmurgalvības kā vienmēr ir amizanti atraktīvas, taču reizē nekā oriģināla nav. Politiskās āmurgalvības plunčājas ierastajā aplamību līmenī. Cita lieta – radošais terminoloģiskais stimuls!

   2021.gada 4.maijā “Delfi” raksta: “Saeimas lēmums par atļauju strādāt kafejnīcu terasēm, ignorējot valdībā lemto, bija parlamentārs negadījums (!?), Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" otrdien sacīja Valsts prezidents Egils Levits”.

   Skaidrs, ka vārdi “parlamentārs negadījums” momentā asociējas ar pašu nācijas tēvu; respektīvi, mudina viņu pašu nosaukt par “negadījumu”, jo nācijas tēva prezidentūra Latvijas vēsturē patiešām ir vislielākais negadījums valsts prezidenta institūcijas funkcionēšanā. “Delfi” publikācijā tālāk seko tipiska politiskā nekompetence: "Tā tas nedrīkstētu (!?) parlamentārā demokrātijā būt. Ceru, ka tas paliek viens no retajiem gadījumiem. Valdošajai koalīcijai jāstrādā kopā (!?) gan valdībā, gan parlamentā," sacīja Levits. Viņaprāt, no Saeimas puses tas bijis spontāns (!?) balsojums. "Es teiktu, ka tas ir tāds vienreizējs gadījums," minēja Levits”.

   Protams, protams, valdošā kliķe savā starpā nedrīkst naidoties, jo tas kriminālajā kapitālismā var apdraudēt organizētās noziedzības pastāvēšanu. Latvijā koalīcijas pamatā vienmēr ir bijis organizētās noziedzības darījums – stingra vienošanās par dažādu resursu sadali, bet nevis valsts celtniecības stratēģiskais projekts. Tas jau sen vairs nav noslēpums. Savukārt parlamentārā demokrātija nebūt neliedz parlamentam būt suverēnam savos lēmumos, kā tas mēdz būt īstās valstīs.

   Attēlā nācijas tēvs ir redzams pie Brīvības pieminekļa š.g. 4.maijā. Vienīgi nav skaidrs, kam viņš velta savu runu. Medijos publicētajās fotoreportāžās nācijas tēvs ziedus nolika dziļā vientulībā, un cilvēki pie Brīvības pieminekļa nebija. Stāvēja vienīgi viens drosmīgs un acīmredzot dusmīgs kungs ar plakātu par Levita piešķirto ordeni “rečekistei Ingai Sproģei” un “Imantas pedofīlam par bērnu seksuālo audzināšanu”.