Meli par politiķu suverenitāti

 

   Aizvadītajās maija dienās nācijas tēvs katru dienu atrāda savu profesionālo un cilvēcisko nevērtību – atbaidoši dziļu atrašanos nekompetences un amorālisma melnajā akacī. Nākas tikties ar tik lielu samaitātību, ka no tās atbrīvoties “demokrātiskā veidā” nekad nebūs iespējams. Nepieciešams ir visradikālākais veids. Turklāt visradikālāko veidu ir pelnījuši žurnālisti un visi tie viņa apsēstie fani, kuri koķetīgi komunicē ar šo purva melnā akača iemītnieku. Var taču viņu ignorēt, var taču neaicināt uz radio un TV, var taču neaicināt uz korporatīvajiem pasākumiem, var viņu netraucēt Rīgas pilī pie bezmaksas ēdiena galda. Nebūt nav obligāti jādzird viņa “viedoklis”. Nebūt nav obligāti jāpropagandē viņa tumsonība, kroplā valoda, idiotiskie “jaunvārdi” utt. Kurš lika iešķiebt viņam S.Hillera medaļu? Kāpēc vajadzēja apkakāt milzīgu zinātnisko vērtību Latvijas vēsturē?  Mums nebūtu “nācijas tēva” un mums nevajadzētu katru dienu tikties ar viņa melīgajām nelietībām un pseidointelektuālo tvanu, ja latviešu inteliģences kontingentā nebūtu beitneres, zālītes, Organiskās sintēzes institūta laizītāji, varas inteliģences kropļi ar savu atklāto vēstuli ievēlēt šo trimdas pabiru valsts augstākajā postenī.

   2021.gada 7.maijā “NRA” atkal ir publikācija par nācijas tēvu. Tā ir intervija par nācijas tēva attieksmi pret partiju finansēšanu. Lūk, ko viņš prātam neaptveramu saka: “Partiju finansēšana no valsts budžeta ir visas sabiedrības ilgtermiņa interesēs (!?). Tas ir demokrātijas kvalitātes jautājums (!?), jo partijām ir jābūt atbildīgām tikai un vienīgi sabiedrības priekšā un jākalpo sabiedrības interesēm, nevis saviem sponsoriem (!?!?). Lielie sponsori nav nesavtīgi labdari, tie prasa no partijām sev izdevīgus lēmumus - uz sabiedrības interešu rēķina. Valsts budžeta finansējums likvidē ietekmīgu ziedotāju ietekmi uz partiju politiku un pieņemtajiem lēmumiem (!?!?). Es apzinos, ka sabiedrība partijas vērtē kritiski, un lēmumi, kas skar partijas, nekad nav tūlītēji populāri. Tāpēc nav jābrīnās, ka iepriekš ir trūcis vajadzīgās politiskās gribas šādu reformu veikt. Šis nepieciešamais lēmums ir ilgstoši atlikts īstermiņa tuvredzīgas popularitātes un populisma dēļ. Tas ir kaitējis valsts un demokrātijas attīstībai, iezīmēja mūs drīzāk kā postpadomju, nevis kā Eiropas politiskās telpas valsti (!?)”.

   Vai ir iespējami vēl kolosālāki meli? Vai ir iespējama vēl lielāka nelietība? Vai ir iespējama vēl lielāka sabiedrības dezorientācija – maldināšana, pareiza priekšstata iznīcināšana? Kā šim nelietim nav kauna vāvuļot par partiju un politiķu suverenitāti! Kāda var būt partiju un politiķu suverenitāte LKP/VDK nomeklatūras morālo kastrātu izveidotajā kriminālajā kapitālismā ar organizētās noziedzības brīvību? Kā šim nelietim nav kauna apgalvot, ka sabiedrības interesēs ir finansēt no valsts budžeta dažādas gradācijas oligarhus, “prihvatizēšanas” šķēlesveidīgos briesmoņus, maniakāli alkātīgos parvēnijus šleserus?