Politiskās apātijas izskaidrojums

 

 

   Latviešu politiskā apātija ir plaši izplatīta un sensena slavena parādība. Tā ir tik plaši izplatīta un tik slavena parādība, ka to gribas uzskatīt par latviešu etniskās identitātes elementu. Psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums un vienaldzība, viskodīgāk sastopams politiskajā sfērā. Latviešu vēsturē “Kauguru nemieri” ir bijuši tikai vienu reizi. Arī “piektais gads” ir bijis tikai vienu reizi. Aizvadītajos 30 un vairāk gados, kad politiskā iekārta un valdošā kliķe ir tautas drausmīga posta (praktiski – tautas bojā ejas) izraisītāja, atkal ir kapa klusums un pat neslēpta solidaritāte ar humanitātes noziedzniekiem, “prihvatizātoriem”, organizētās noziedzības lielmeistariem, kovidterora patriotiem. To gribas izskaidrot. Samērā ticamu izskaidrojumu sniedz jaunākie socioloģiskie pētījumi. 2021.gada 6.maijā internetā ir atspoguļoti interesanti rezultāti: “Teju vairākums jeb 69% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, taču kopš 2020.gada rudens šis rādītājs ir samazinājies par astoņiem procentpunktiem, secināts "Eirobarometra" aptaujā, kas veikta no 12.februāra līdz 18.martam. Lūgti novērtēt situāciju dažādās jomās, Latvijas pilsoņi kā kopumā labu ir novērtējuši personīgo nodarbinātības situāciju, finansiālo situāciju savā mājsaimniecībā un Eiropas ekonomisko situāciju. Kā kopumā sliktu Latvijas pilsoņi ir novērtējuši nodarbinātības situāciju Latvijā, valsts ekonomisko situāciju, situāciju Latvijā kopumā un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.” Vērtējumu nākas uzmanīgi lasīt. Tas ir analītiski ļoti rosinošs. Uzmanība pievēršama, lūk, kam. No vienas puses cilvēki ir apmierināti ar savu darbu un iegūto naudu. Taču no otras puses viņiem nepatīk “valsts ekonomiskā situācija”, “situācija Latvijā kopumā”. Tātad viņi izprot valsts kopējo slikto stāvokli. To vajadzētu uzlabot, un cilvēkiem pieklātos to darīt. Faktiski katra pilsoņa pienākums būtu rūpēties par valsts kopējo augšupeju. Bet Latvijā tas tā nav. To zināmā mērā izskaidro dotā pētījuma rezultāti. Respektīvi, izskaidro tas, ka ar savu privāto dzīvi cilvēki ir apmierināti. Viņiem ir labs darbs un labi ienākumi. Cilvēku eksistence ir labi nodrošināta. Sabiedrībā prevalē materiālistiskais sociālais egoisms. Latviešiem tas tagad ir ļoti spēcīgi izteikts. Ne vienmēr tā tas ir bijis. Tā, piemēram, “piektajā gadā” laukos revolucionāru kodols bija saimnieku dēli. Tātad puiši un nobrieduši vīrieši, kuru eksistence bija labi nodrošināta. Viņu apziņā tautas aizstāvēšana bija goda lieta.