Lingvista jaunākā raža

 

   Par “pakotnes pakotni” tagad drīkst godāt trimdas lingvistu Kariņu, kura teikto atreferē “Diena” 2021.gada 26.maijā: "Premjers norādīja, ka priekšlikumus neiesniedz tikai partijas, bet arī sociālie un sadarbības partneri. Viņš teica, ka rīt plānots skatīt "vienu plašu pakotni", ko VM ir virzījusi sadarbībā ar ekspertu grupu."

   Latviešu literārajā valodā ir pakete, bet nevis pakotne. Būtu interesanti noskaidrot, kur Kariņš un otrs trimdas ģēnijs nācijas tēvs ņem savus “jaunvārdus”. Vēl interesantāk būtu noskaidrot latviešu valodas cerberu attieksmi pret abu trimdas kungu valodas kroplībām. Nievājoši nākas lietot vārdu “cerberi” ne bez objektīva iemesla. Valodas kropļojumi ir gandrīz katru dienu, bet ne reizi nav manīts t.s. valsts valodas administrācijas publisks nosodījums. Kariņa, nācijas tēva valodiskās kroplības netiek adekvāti novērtētas. Bet tas ir jādara obligāti. Kāda jēga gausties par valodas apdraudētību, ja valsts augstākās amatpersonas ir valodas vislielākie bendētāji. Kariņa gudri izteikumi par valsts valodu nav manīti. Toties nekaunīgais nācijas tēvs jau ir pamatīgi atvieglojies uz valodas aizstāvēšanas rēķina. Interesenti viegli atradīs nācijas tēva palagu  “Valsts prezidenta paziņojums Nr. 8 Rīgā 2021. gada 26. aprīlī Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu”. Klusē Valsts valodas centrs, klusē Valsts valodas aģentūra. Tas nav labi, Baltiņa kungs un Valdmaņa kungs. Latviešu valodas lielākā apdraudētība nav “līdztautiešu” (nācijas tēva kroplība) nemācīšanās, bet gan milzīgā valodas kropļošana pēcpadomju laikā. Tā progresē, un progresē ļoti strauji. Baltiņa kungu nepazīstu. Valdmaņa kungu pazīstu ļoti labi. Viņš ir saprātīgs cilvēks, īsts valodnieks. Viņš par valodas degradāciju pēcpadomju gados ir ļoti kompetents.