Laizīšanas diplomātiskās sekas

 

   2021.gada 26.maijā “Diena” ievietoja ziņu par A.Lukašenko skaidrojumu: “Baltkrievija diplomātiskajā krīzē ar Latviju rīkojās kā suverēna valsts”.

   Tas ir pareizi! Baltkrievija ir suverēna valsts. Latvija nav suverēna valsts. Latviešu tauta tās patriotiskās inteliģences uzraudzībā apskaužamā masveidībā (66.97%) 2003.gada 20.septembrī atsacījās no suverenitātes. Latvija iestājās ES un kļuva viena no tās dalībvalstīm bez tiesībām patstāvīgi izlemt savu dzīvi, sākot ar naudu bankā un beidzot ar alus brūvēšanu. Latviešu miljonam brīvība, suverenitāte nav nekāda vērtība. Par to nav ne mazāko šaubu.

   Situācija ir amizanta. Baltkrievijai faktiski vajadzētu Briseli aicināt apvaldīt Rīgas mežoņus-pederastus. Bet to darīt nav jēgas, jo Briselē ir vēl odiozāki politiskie kadri. Rīgas mežoņi-pederasti laiza Briseli, bet Briseles mežoņi-pederasti laiza Vašingtonu. Protams, arī Rīgas mežoņi-pederasti nekad nepalaiž garām gardo iespēju laizīt Vašingtonu. Taču šoreiz tas nav galvenais. Galvenais ir tas, kam vajadzēja žēloties Minskai. Acīmredzot šis jautājums nav perfekti nokārtots. Padomju laikā bija perfekti nokārtots. Ja kaut ko aplamu izdarīja LPSR, tad par to sūdzējās Maskavā – PSRS centrālās varas orgānos. ES vajadzētu būt tāpat. ES centrālajiem varas orgāniem pienāktos kontrolēt dalībvalstu politiskos līderus, jo par A.Lukašenko pieminēto diplomātisko krīzi pirmkārt un galvenokārt ir atbildīga Brisele. Toties amizanta ir Vašingtonas loma.  Vašingtonai patīk gan Briseles laizītāju laizīšana, gan Rīgas laizītāju laizīšana. Taču Vašingtonai nav ne par ko jāatbild.