Politiskajā
retorikā liekulība, svētulība nav reta parādība. Farizejisms ir politiskās
retorikas konstants elements. Taču šī elementa praktiskā izmantošana nav
viendabīga. Iespējams krasi izteikts farizejisms un mazāk izteikts farizejisms.
Galvenokārt tas ir atkarīgs no retorikas autora morālās būtības. Svarīga loma
ir arī farizeja saprāta pakāpei. Taču izšķirošā loma ir farizeja morālajai
kondīcijai. Ja morālais stāvoklis ir izteikti negatīvs, tad tādas būtnes
farizejisms pārvēršas farsā – rupjā un absurdā izlēcienā, kas atstāj šokējoši
riebīgu iespaidu, apvaino un pazemo auditoriju.
Citāts no “Delfi”
sakarā ar Mūrnieces uzrunu 2021.gada 4.maijā Saeimas sēdē: “Brīvība ir kā
uguns, kurai nekad nedrīkst ļaut apdzist, un par to visu laiku ir negurstoši
jārūpējas,” ar šādiem vārdiem 4. maijā, Latvijas neatkarības atjaunošanas 31.
gadadienā Saeimas svinīgajā sēdē sveica Saeimas priekšsēdētāja. 4. maijs ir
diena, kad mēs atguvām brīvību, pēc kuras slāpām. Diena, kad pēc gadu desmitiem
piepildījās vairāku Latvijas paaudžu sapnis – atgūt savu neatkarīgo valsti,
svinīgajā uzrunā uzsvēra Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja arī atgādināja, ka tautas
spēks izpaužas, kad cilvēki sajūt savu piederību kaut kam lielākam, kad visi
iestājas par vienu un to pašu mērķi. Mūsu īpašā bagātība ir mūsu cilvēciskā un
valstiskā identitāte, kā arī latviešu valoda: “Tāpat kā brīvības uguns vienmēr
jāuztur dzīva, visu laiku ir jārūpējas arī par savas valodas sargāšanu,
uzturēšanu un attīstību.” Mūrniece pateicās Augstākās padomes deputātiem par
drosmi un 1990. gada 4. maija balsojumu, kas mainīja realitāti un darīja mūs
brīvus, noteica mūsu tautas un valsts turpmāko gaitu – atgriešanos Eiropā,
Rietumu kultūras un ģeopolitiskajā telpā, demokrātijā – realitātē, kuru veido
brīvi cilvēki brīvā valstī.”
Mūrnieces morālā
kvalitāte ir sabiedrībā labi zināma. Viņas spēja apkaunot tautu, valsti, Saeimu
ar liekulības farsu nav negaidīta. Par Mūrnieci 2014.gada novembrī internetā
bija ievietots teksts ar virsrakstu “Vai nelietis var būt parlamenta
priekšsēdētājs?”. Jau pirmajos teikumos ir atbilde uz doto jautājumu: “Latvijā
tas ir retorisks jautājums. Latvijā atbilde ir apstiprinoša: jā, nelietis
Latvijā var būt parlamenta priekšsēdētājs. Latvijā neviens no valdošās kliķes
neteiks: nē, Latvijā nelietis nevar būt parlamenta priekšsēdētājs. Latvijā
valdošā kliķe nemaz nesaprot, kas ir nelietis. Ja saprastu, tad Saeimā nesēdētu
neliete.”
Комментариев нет:
Отправить комментарий