Jaunās mājas ekselencēm

 

   Svētdiena, 2021.gada 22.maijs, sākās ar ļoti priecīgu un sengaidītu informāciju. Valdība beidzot ieslēgusi zaļo gaismu Liepājas cietuma celtniecībai. Tas noteikti būs viens no valstiski stratēģiski svarīgākajiem un nacionāli nozīmīgākajiem celtniecības objektiem latviešu tautas vēsturē. Tautai, kuras miljons kvēli ciena un no sirds atbalsta masveida organizēto noziedzību un tās ekselences, cietums ir tikpat vitāla eksistenciālā nepieciešamība kā gaiss. Diemžēl cietuma celtniecības projekts piedzīvoja ilgas mocības. Projekts bija spiests mocīties vairākus gadus, jo organizētās noziedzības ekselences cietuma celtniecību kaut kādu kosmisko traucējumu dēļ neiesaistīja valsts budžeta godīgā sadalīšanā. Liepājas cietuma projekts kārtējo reizi valdībā tika kutināts 2017.gadā. Toreiz sacerēju pamfletu par latviešu debilākā politiskā izgarojuma “par-politikas” dzemdētāju Pavļutu. Pamflets saucas “Šķaudītājs”. Lūk, fragments no tā sakarā ar izsludināto atklāto starptautisko iepirkumu jaunā Liepājas cietuma būvniecībai: “Doties uz MK pie premjerminstra* Danielu Pavļutu pamudināja valdības atteikšanās būvēt Liepājas cietumu. Tas nebija vienkāršs jautājums no Daniela Pavļuta partijas-kustības viedokļa. Kopš 2017.gada 26.augusta Daniels Pavļuts rūpējas vienīgi par savu partiju-kustību. Liepājas cietuma celtniecība kardināli attiecas uz viņa politisko lolojumu. [..] Danielam Pavļutam sākumā nedaudz bija žēl, ka valdošā kliķe atsacījās būvēt Liepājas cietumu. Valdošā kliķe nebija visu līdz galam izrēķinājusi. Ja LR tiks likvidēta krimināli oligarhiskā iekārta, tad valdošā kliķe nonāks zem klajas debess, jo esošajos cietumos visiem vietas nepietiks arī pēc tam, kad tiks likvidēti lielākie nacionālie nodevēji un tautas mantas laupītāji. Ja būtu jaunā Liepājas cietuma, tad kliķes sīkelementiem būtu vismaz jumts virs galvas un nevajadzētu garlaikoties koncentrācijas nometnē uz klaja lauka. Par nelaimi Liepājas cietums nederētu Daniela Pavļuta partijas-kustības biedriem. Viņus neviens negribēs turēt cietumā. Tas būtu bīstami. Priekš viņiem ir vajadzīga cita iestāde. Daniels Pavļuts to savā prātā negaidīti apcerēja sarunas laikā ar Arvilu Ašenradenu par partijas-kustības patstāvīgas deputātu grupas sastādīšanu parlamentā. Viņa partija-kustība skaudri atšķiras no pārējiem politiskajiem formējumiem. Tas ir redzams bez optiskiem palīglīdzekļiem. Daniels Pavļuts premjerministram apzvērēja klusēt. Abi kungi vienojās, ka par unikālo projektu zinās tikai premjerministrs un Daniels Pavļuts. Cits neviens par to nedrīkst uzzināt. Tāpēc Daniels Pavļuts no MK izgāja pa sētas durvīm. Kopš 26. augusta žurnālisti viņam nedeva mieru, un laimes pārņemtais Daniels Pavļuts baidījās izpļāpāties par unikālo projektu. Daniels Pavļuts premjerministram ierosināja Liepājas cietuma vietā Strenčos ļoti slepeni būvēt jaunu psihoneiroloģisko slimnīcu. Premjers atbalstīja doto priekšlikumu. Unikālā projekta likteni pozitīvi izšķīra divi būtiski momenti. Par tiem klusēja gan premjerministrs, gan Daniels Pavļuts. Premjerministram unikālais projekts iepatikās tāpēc, ka Strenči nav tālu no Valmieras. Skaļi par to viņš nebilda. Danielam Pavļutam unikālais projekts ir dārgs tāpēc, ka Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā noteikti ievietos visu viņa partiju-kustību, jo tās psihiskais stāvoklis nav piemērots ieslodzījumam parastā cietumā. Saprotams, par to valdības svētajā kabinetā Daniels Pavļuts klusēja”.**

 

* Toreiz premjers bija Valmieras grāmatvedis.

**Skat.: http://sisenipamfletucikls.blogspot.com/2017/09/skauditajs.html.