Absurdā apķēzīšana

 

 

   2021.gada 18.maijā “Delfos” varēja izlasīt: “Otrdien, 18. maijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāti vētīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" pirms pirmā lasījumā. Visi komisijas sēdes dalībnieki atbalsta ideju – noteikt visas Latvijas Nacionālās pretošanās kustības atceres dienu –, taču par atceres dienas konkrētu datumu vienprātības nav. Jau vēstīs, ka Valsts prezidents Egils Levits ir aicinājis Saeimu 17.martu noteikt kā visas Latvijas Nacionālās pretošanās kustības atceres dienu. Pēc Levita domām, šāda piemiņas diena būs būtisks atgādinājums Latvijas valstiskuma nepārtrauktības uzturēšanai abu totalitāro okupācijas režīmu laikā un aicinājums apzināties, ka neatkarīga un demokrātiska Latvija ir jāsargā arī šodien”.

   Ļoti iespējams, kultūrnācijas lielākā daļa nezina ne to, kāpēc atceres dienai ir jābūt 17.martā, ne to, ko nācijas tēvs atkal ir samelojis un apķēzījis.

   Vispirms ir jāpaskaidro galvenais. Tiekamies ar zemisku apķēzīšanu gan no nācijas tēva puses, gan no valdošās kliķes puses. Turklāt tiekamies ar zemiski absurdu apķēzīšanu. Apķēzītāji tagad grib godināt savus vēl nesenos vislielākos ienaidniekus. Tas ir absurds! Tas liecina, cik milzīgs zemiskums ir iespējams latviešu varas inteliģencē. 

   Jau pašā sākumā bija zināms, ka nācijas tēvs centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Pienākusi kārta Latvijas Centrālai padomei (LCP). Tās vēsturē 17.martam ir liela nozīme.  

   Kas ir LCP? LCP ir visvērtīgākais politiskais formējums latviešu tautas vēsturē! LCP sastāvā bija reti godīgi tautas un valsts patrioti, nevis fašistu un komunistu dibenu laizītāji. LCP priekšvēsture sākās padomju laikā un izvērsās 1941.gadā pēc vācu okupācijas. Pirmajā laikā galvenais uzdevums bija apzināt godīgos latviešus. Tas nebija viegli izdarāms pēc masveida pielīšanas Ulmanim, Maskavai, Hitleram, kā arī deportācijām. Tas bija jādara lielā slepenībā, jo LCP darbību nepieļāva ne ulmanieši, ne padomju vara, ne vācieši, ar kuriem brāļojās tie latvieši, kuriem suverēna LR neinteresēja. Vācieši, kā jau tas īstai okupācijas varai pieklājas, ļoti stingri vērsās pret nacionālās patstāvības centieniem. Ne velti viņi no LCP daudzus arestēja, nošāva.

   LCP vīri principā arī šodienas kultūrnācijai nav vajadzīgi, jo viņi bija par īstu LR, bet nevis ulmaņu-baložu vai tagadējo LKP/VDK morālo kastrātu “demokrātisko republiku”.  Nācijas tēvs nav LR Valsts prezidents, bet ir LKP/VDK morālo kastrātu nacionāli nodevīgi izveidotās LR simulācijas 61 “deputāta” ieliktenis. Viņa ierosinājums ir cinisms un liecina par zemiski apkaunojošu attieksmi pret īstiem Latvijas patriotiem.

   LCP atzina LR tikai līdz apvērsumam 1934.gadā. LCP neatzina Lāča, Kirhenšteina, Ulmaņa nodevību, neatzina un nesadarbojās ar vācu okupantiem. LCP nekad nepieļautu 16.martu. LCP vajāja visi – ulmanieši, komunisti, fašisti. Represēja komunisti, fašisti. LCP bija komunistu ienaidnieki, tāpēc komunistu varas turpinātāja nācijas tēva iniciatīva ir odioza izdarība un faktiski apķēzī LCP piemiņu. Levits pats pieder LKP/VDK varas turpinājumam, maskējoties ar LR simboliku un institūtiem. Levits pieder tam, ko sauc par "okupāciju". Tādējādi blādīšanās par neatkarības kustības piemiņu šī indivīda mutē ir liela nelietība un nekaunība. Kultūrnācija (66,97%) 2003.gadā atsacījās no neatkarības. Arī tāpēc neatkarības kustības piemiņas diena būtu nonsenss.

   Kas notika 17.martā? Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 17. martā Latvijas Centrālā padome pieņēma memorandu. To parakstīja 188 Latvijas politiskie un kultūras darbinieki. Memorands deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. Memorands bija domāts iesniegšanai Rietumvalstu valdībām, taču, lai nodrošinātu iespēju parakstu vākšanai okupācijas apstākļos, tas formāli bija adresēts Latviešu leģiona ģenerālinspektoram ģenerālim Rūdolfam Bangerskim. Pēc parakstu savākšanas memoranda norakstus izsūtīja uz ārzemēm, bet ģenerālis R. Bangerskis to kā nepareizi adresētu atteicās pieņemt.