Nelietības vitalitāte, sociālais pieprasījums un favorītisms

 

 

   Nācijas tēva, korondiktatūras “spricētāju”, tautas gobzemisko lāčplēšu nelietības aicina pievērst uzmanību nelietības vitalitātei, sociālajam pieprasījumam un favorītismam. Latvijā sabiedrības dzīves kārtību diriģē nelietīgi mīluļi, amorāli un prāta ziņā sekli favorīti. Sabiedrībā ir nelietības pieprasījums. Tas, protams, neizpaužas tiešā veidā atbilstoši rīkojumam “ dari visu nelietīgi, runā visu nelietīgi”. Par nelietības sociālo pieprasījumu liecina netieši pierādījumi; proti, nelietība netiek nosodīta, nelieši netiek padzīti, bet gan tiek konsekventi atbalstīti. Turklāt nelietība strauji progresē, kļūstot dzīves īstenības visaptveroša idejiskā tendence un reālā parādība. Arī tas liecina par nelietības vitalitāti un sociālo pieprasījumu.

   Kāpēc tā notiek? Kāpēc progresē nelietības sociālais pieprasījums? Kāpēc nostiprinās nelietības favorītisms?

   Atbildē uz tik tikko formulētajiem urķīgajiem “Kāpēc...?” ir jānosauc nelietības izcelsmes iemesls. Nelietībai ir komplicēta izcelsme. To jūt analītiskā intuīcija un to saka dzīves pieredze. Nelietības ģenēzē, piemēram, nākas sastapties ar mentalitātes, kultūras, pagātnes mantojuma faktoriem. Nelietībai nevar būt tikai viens iemesls. Nelietībai noteikti ir vairāki/daudzi iemesli. Taču konkrētā vēsturiskajā periodā, ņemot vērā tajā valdošo sociāli psiholoģisko un ideoloģisko atmosfēru (normas, vērtības, prioritātes), iespējams izvirzīt vienu galveno iemeslu. Tā, saprotams, būs nosacīta operācija un attiecīgo fenomenu neaptvers pilnā mērā. Tomēr būs salda ticība, ka attiecīgajā vidē un attiecīgajos vides apstākļos tas ir pats galvenais iemesls.

   Un, lūk, pēcpadomju Latvijā progresējošās nelietības galvenais iemesls ir politiskās iekārtas un politiskās varas realizētāju zemcilvēciskā kvalitāte. Pēcpadomju Latvijā valdošais kriminālā kapitālisma režīms var balstīties vienīgi uz neliešiem un viņu nelietīgi radošo daiļradi. Pēcpadomju Latvijas varas nomenklatūras pamats ir LKP/VDK nomenklatūras ļoti amorāli kadri. Pats par sevi ir saprotams, ka jau pašā sākumā (atmodas/perestroikas laikā) viņi savām vajadzībām izvēlējās tādus pašus morālos kastrātus. Zemcilvēciskums var pastāvēt vienīgi tad, ja tas var izmantot konģeniālus tipus. Zemcilvēciskumam ir obligāti vajadzīgs garīgi ļoti radniecisks materiāls. Turklāt ir vajadzīga konģeniāla kadru rezerve, lai nelietība nekad neapsīktu, neapdraudot nelietīgo režīmu. Kā zināms, katra Saeima ir kļuvusi arvien vairāk un vairāk bezjēdzīga, 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanu rezultātā ieviešot debilitātes laikmetu.

   Nelietības vitalitātei tika pievērsta uzmanība jau agrāk. Principā nekas būtiski nav mainījies. Latvijā noziegumu visatļautība ir sekmējusi tautas jaunas negatīvas izpausmes masveidību un strauju dinamiku. Jaunās negatīvās izpausmes vārds ir “nelietība”. Turklāt nelietība strauji nostiprinās. Nelietība tāpat kā jebkura tikumiskā izpausme ir invarianta (jebkuros apstākļos nemainīga) parādība. Tā ir nemainīga parādība un neeksistē vienā eksemplārā. Ja cilvēkā ir nelietīgas noslieksmes, tad tās izpaužas regulāri katrā attiecīgi piemērotajā situācijā. Ikdienas dzīvē ar nelieša nelietību praktiski sastopas daudzi cilvēki. Ikdienas dzīvē noteikti ir daudzas konkrētas situācijas, kad nelietis izturas nelietīgi. Nemēdz būt vienas nelietības nelietis. Nelietis parasti ir daudzu nelietību nelietis (sveiciens nācijas tēvam!). Nelietība nav noslēgta izpausme. Nelietība ir atvērta izpausme. Katrai nelietībai ir noteikta rezonanse. Nelietība vienmēr izraisa atskaņas, atbalsi. Saskarsme ar nelietību vienmēr sekmē noteiktu reakciju, kas parasti ir vērtējums. Vērtējums attiecas uz nelietības autoru, kā arī attiecas uz nelietības adresātu; proti, to subjektu, pret kuru nelietis izturas nelietīgi. Nelietības vērtējumā katra nelietība nonāk noteiktā sociālajā kontekstā, nelietību uztverot saistībā ar citām nelietībām un citu nelietību autoriem. Tā tam ir jābūt. Katrs nelietis ir noteikta sociālā kolektīva pārstāvis. Bet tas nozīmē, ka viņa nelietībai ir sociālā augsne, sociālais atbalsts, morālā klimata piemērotība nelietības veikšanai.

   Ko nākas teikt tagad – 2021.gada maijā – nelietības sakarā? Nelietība nefinišē. Nelietība nekad nesasniedz gala staciju un pēc tam neizslēdz motoru. Latvijā sastopamā nelietība noteikti ir kritiski iztirzājama eiropeīdu rases likteņa kontekstā. Demogrāfiskajai pārejai noslēgums būs 2050.gadā. Tās laikā “baltā” rase un tajā skaitā latviešu tauta turpinās norietēt, pagrimt, novecot, izmirt. Pēc tagadējā debilitātes laikmeta sekos vēl drūmāks laikmets. Kā saka, no likteņa nevar izbēgt, taču likteni var piebremzēt. Arī nelietību var piebremzēt, ja ir sociālā griba un sociālais spēks ar neapvaldāmu velmi to izdarīt.