Mazohisma potenciāls

 

   Nācijas tēvam (citā godpilnā apzīmējumā Kvazi-Cicero) piemīt mazohisma potenciāls. Tā ir šīs būtnes liela vērtība. Varbūt pati lielākā viņa vērtība. Protams, pseidointelektuālisma cienītāji par nācijas tēva lielāko vērtību uzskata viņa seklo un manierīgi pretenciozo vāvuļošanu, tēlojot gudru un dziļi domājošu intelektuāli. Savukārt nelietības fani (to skaits latviešu inteliģencē ir milzīgs) par nācijas tēva lielāko vērtību atzīst viņa nelietīgo melošanu par savu biogrāfiju, izglītību, Latvijas Republikas “atjaunošanu”, Latvijas vēsturi utt. Taču būs arī tādi pilsoņi, kuri priekšroku dos nācijas tēva mazohisma potenciālam.

   Nepieciešami daži paskaidrojumi. Runa nav par mazohismu kā seksuālo anomāliju, kur persona gūst apmierinājumu, izjuzdams sāpes vai pazemojumu. Tādā nozīmē jēdzienu “mazohisms” lieto zinātnē. Sarunvalodā vārdu “mazohisms” lieto savādākā nozīmē. Ikdienas dzīvē par mazohismu dēvē brīvprātīgu darbību, kas sagādā garīgas mocības. Cilvēks pats sevi apzināti moka. Viņš nespēj to nedarīt. Viņš ļoti labi saprot, ka rīkojas aplami. Taču viņš nespēj atrauties no mocības objekta. Viņš, piemēram, nespēj neskatīties uz to, kas sagādā riebumu, kāpina pretīgumu, šausmīgi atbaida.

   Nācijas tēva mazohisma potenciāls ir viņa fotogrāfijās. No tām nav iespējams atrauties. Katra tikšanās ar nācijas tēva fotogrāfiju izvēršas mazohisma procesā. Tas ir tipisks mazohisma sadzīves variants. Saprotams, nav izslēgts arī zinātniskais variants. Mūrniecei, Zālītei, Dagmārbeitnerei un vēl kādai šerpai latviešu stulbai tantei nācijas tēva fotogrāfijas var būt objekts mazohisma zinātniskajā variantā. Taču pašlaik runa nav par zinātni, bet runa ir par nācijas tēva mazohisma potenciālu tautas ikdienā.