Tumsonības sekas

 

 

   2021.gada 19.maijā Rīgas mediji izplatīja informāciju par Rīgas Apgabaltiesas spriedumu K.Lipmanim. Savukārt K.Lipmans tajā pašā dienā izplatīja tekstu par savu attieksmi pret spriedumu. Viņš raksta: “Tas, ka viena un tā pati tiesa vienā un tajā pašā lietā ar vieniem un tiem pašiem pierādījumiem ar divu gadu starpību pieņem divus diametrāli pretējus spriedumus, jau pats par sevi rada pamatotas un smagas aizdomas par iespējamu tiesas un tiesnešu sastāva ietekmēšanu un varbūt pat koruptīvu motivēšanu. Tiesa, kas bija paziņojusi, ka šodien rakstveida procesā izskatīs šo lietu, ir neiedomājamā ātrumā, burtiski pāris stundu laikā spējusi sagatavot spriedumu uz veselām divdesmit lappusēm. Šis fakts tikai pastiprina aizdomas, ka iznākums bija saskaņots un zināms jau iepriekš. Šāda „ekspressprieduma taisīšana” liecina par politisku vai cita veida pasūtījumu, kuru tiesa, iespējams, ir īstenojusi”.

   Vai drīkst ticēt K.Lipmanim? Vai viņš pareizi izsakās par iespēju ietekmēt un uzpirkt tiesu? Vai tā var būt, ka “viena un tā pati tiesa vienā un tajā pašā lietā ar vieniem un tiem pašiem pierādījumiem ar divu gadu starpību pieņem divus diametrāli pretējus spriedumus”?

   Lipmana kungs ir malacis! Viņš nebaidās teikt taisnību par drausmīgo beztiesiskumu un netaisnīgumu Latvijā. Par mantkārīgiem un politiski motivētiem spriedumiem sabiedrība ir informēta 30 gadus. Norma ir aizmuguriskā tiesāšana. Ģeniāla tiesa ir šķīrējtiesa. Katram godīgam biznesmenim ir sava kabatas šķīrējtiesa. “Rakstveida process” ir neuzpērkamu tiesnešu iecienīts formāts. Vēl nebūt nav rimis skandāls ap Bordāna uzbrukumiem nepakļāvīgiem tiesnešiem. K.Lipmanim nav iespējams neticēt, un viņa pieredze ir tikai viena epizode no Latvijas tiesu nelietībām, kas liecina par mežonīgas tumsonības klātbūtni. Beztiesiskums un netaisnība tradicionāli tiek saistīta ar tumsonību. Tā tas ir ikdienišķajā apziņā, un tā tas ir zinātniskajā apziņā.   

   Tumsonības nostiprināšana, atzīšana, pieļaušana ir viens noteikts konkrēts process. Lietojot svešvārdus, šo procesu var saukt par obskurantisma aprobāciju. Taču var būt arī citi apzīmējumi: obskurantisma leģitimācija (oficiāla apstiprināšana), obskurantisma legalizācija (likuma spēka piešķiršana), obskurantisma socializācija (sabiedriskošana), obskurantisma ideoloģizācija (pārvēršana par idejisko kompleksu), obskurantisma radikalizācija (uzskatīšana par kaut ko tādu, kas skar pašus pamatus), obskurantisma glorifikācija (cildināšana).

   Doto riebīgo, pazemojošo, necienīgo, apkaunojošo procesu nākas izskaidrot; proti, nākas izskaidrot tā cēloņus. Noteikti nav tikai viens cēlonis, bet ir vairāki (daudzi) cēloņi. No tiem var izveidot zināmu hierarhiju. Tās augstākajā (praktiski nevērtīgi zemākajā) pakāpē katrā ziņā ir izglītības degradācija un tajā skaitā juridiskās izglītības degradācija (satura primitivizācija un zinātniskā līmeņa kritums, diplomu pirkšana, šarlatānisma izplatība docētāju kontingentā). Pēc tam seko akadēmiskās inteliģences profesionālās misijas satrūdēšana, nespējot pretoties obskurantisma aprobācijai un veikt tumsonības cenzora profesionāli funkcionāros pienākumus. Mūsu mietpilsoņu guru kūles, rozenvaldi, daukšti, skudras, ijābieši, druvietes, kursītes, cimdiņas klusē, baidās vērsties pret tumsonību. Bet tā tas Latvijā nebija vienmēr. Patiesībā latviešiem ir plaša pieredze tumsonības nepieļaušanā, jo padomju laikā jebkuru niecīgāko šarlatānisma iedīgli momentā apklusināja kāds pasniedzējs, zinātniskais līdzstrādnieks, profesors, akadēmiķis. Tagad tas tā nenotiek, un tāpēc pusizglītotie juristi-bordāni turpina staigāt ar lepni paceltu galvu pēc kārtējā viņu tumsonības apliecinājuma. Hierarhijas augstākajā pakāpē noteikti atrodas mediji. Īpaši to galvenie redaktori. Nelaime ir tā, ka mūsu medijos tagad strādā totāli neizglītots jauniešu slānis. Tas nav spējīgs būt kognitīvais filtrs, nepieļaujot publiskajā telpā ziedēt obskurantismam. Ja medijos būtu adekvāti galvenie redaktori un redakciju vadītāji, tad viņi neļautu juristiem-bordāniem laimīgi plunčāties tumsonības vannā. Pēcpadomju Latvijā tumsonība triumfē. Par to nav ne mazāko šaubu. Tagad vērsties pret tumsonību ir ļoti grūti. Turklāt mūsu šosdienas obskuranti ir ļoti nekaunīgi tipi. To pierāda Bordāna izcili nekaunīgā darbība, noziedzības izdzimteņiem cenšoties panākt starptautisko aizsardzību.