Jaunais Markss

 

   Tas, ka cilvēki nevar dzīvot bez pašapmāna porcijas, ir sen izprasts. Pirmatnējās sabiedrības mitoloģiskajā apziņā pašapmāna sižeti cementēja mītu saturu. Jo tuvāk mūsdienām, jo lielāka loma ir sociālajai mitoloģijai – sabiedrības tieksmei idealizēt īstenību, tieksmei formulēt cildenus mērķus neatkarīgi no iespējas tos praktiski īstenot, fanātiska ticība šiem mērķiem-fikcijām, cenšanās tos realizēt arī tad, ja nākas politiski un ideoloģiski muļķot cilvēces miljonus. Jaunajos laikos cilvēces miljonu pašapmāna porcija kļuva komunisma mācība. Tas, ka nav praktiski iespējams cilvēkos fundamentāli ieviest viņu esamību saskaņā ar komunisma principu “No katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa vajadzības” bija zināms tūkstošiem gadu pirms Marksa. Piemēram, antīkās filosofijas apcerētais cilvēks nekādi nav piemērots komunismam.

   Rietumu civilizācijas norieta, pagrimuma, eiropeīdu novecošanas un izmiršanas mentalitāte ir dzemdējusi jaunu mērķi-fikciju. Tas ir kaut kas vēl nereālāks un atbaidošāks nekā komunisms. Tā ir pašapmāna dubultporcija, kuru cilvēces šodienas miljardiem servē mūsdienu marksi – globālisma prozelīti. Nekāda uzticība nevar būt 2021.gada 21.aprīlī “NRA” lasāmajam: “Eiropas Komisija ir atklājusi Eiropas Klimata paktu - Eiropas Savienības mēroga atvērtu, iekļaujošu un dinamisku klimatrīcības (!?) iniciatīvu, kas cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas aicina iesaistīties klimatneitralitātes (!?) mērķu sasniegšanā un padarīt Eiropu zaļāku (!?). Eiropas Klimata pakts savedīs kopā visus, kas vēlas kaut ko darīt mūsu planētas labā. “Ar paktu mēs gribam ikvienam Eiropā palīdzēt mainīt ikdienas paradumus, kā arī dot iespēju iesaistīties zaļajā pārkārtošanā (!?) un citam citu iedvesmot (!?). Iesaistīties cīņā pret klimata pārmaiņām un dot savu artavu var ikviens (!?)," saka Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss. Tālab Eiropas Komisija, izstrādājot Eiropas zaļā kursa satvaru, līdztekus Eiropas Klimata aktam, kas nosaka ES klimata politikas ilgtermiņa virzienus un padara juridiski saistošu 2050.gada klimatneitralitātes mērķi visām ES institūcijām un dalībvalstīm, ieviesusi arī Eiropas Klimata paktu, dodot telpu informācijas apmaiņai, debatēm un rīcībai klimata krīzes risināšanai, kā arī atbalstu Eiropas klimata kustības izaugsmei un konsolidācijai. Pakts ikvienam sniegs iespēju iesaistīties un līdzdarboties jaunu klimata risinājumu (!?) izstrādē, dalīties zināšanās un pieredzē (!?), kā arī veidot vietējā līmeņa aktivitātes un demonstrēt rīcību, kam citi varētu sekot.”

   Pašapmāna dubultporcija ir globālisma prozelītu izsludinātā cīņa pret “klimata katastrofu”. Turklāt tiek pamatīgi (arī citētajā fragmentā) viss saputrots, vienā odiozā retoriskajā tirādē iekļaujot gan nereālo ideju ietekmēt klimatu, gan “zaļo pārkārtošanos”, kas asociējas ar koku stādīšanu un mežu kopšanu, gan dabas piemēslošanu ar atkritumiem, ķīmiskām vielām u.tml.

   Var smieties par tādu tekstu, var ironizēt par velmi ietekmēt klimatu, taču nav aizmirstams, ka tā ir rītdiena. Turpmākajā dzīvē politika, ideoloģija, finanses šļupstēs ap “klimatneitralitāti”, “klimatrīcību”. Par klimatisko fobiju patieso mērķi plašāk skat.: https://postciv.blogspot.com/2021/03/par-klimatisko-fobiju-patieso-merki.html.