Konceptuālais šarlatānisms

 

   Par pēcpadomju laika humanitāro zinātņu konceptuālo šarlatānismu vedināja atcerēties viena konceptuālā šarlatāna popularizēšana “Dienā” 2021.gada 28.aprīlī.  Publicēta ir intervija ar Daci Bulu, kura strādā Latvijas universitātē. Tas ir tipisks gadījums. Žurnālists nav painteresējies, ko viņš intervē. Tā rezultātā medijos bieži tiek propagandēti dažādi “eksperti”, “zinātnieki”, “vadošie pētnieki”, “speciālisti”, kuru profesionālajā tarifikācijā ir obligāti jābūt salikteņa daļai “pseido” vai “kvazi”.

   Bulas šarlatānisms ietilpst šarlatānismu kolekcijā ar nosaukumu “Latviskā identitāte”. Pēcpadomju laikā nekavējoties jau 80.gadu beigās sākās apsēsta mānija meklēt latvisko identitāti. Ar to aizgrābti nodarbojās gan akadēmisko iestāžu kadri, gan dažādas gradācijas diletanti galvaspilsētā un provincē. No viņu publicētās produkcijas var sastādīt atsevišķu bibliotēku. XXI gs. latviskās identitātes meklēšana manāmi ir apsīkusi. Taču tas nebūt nenozīmē, ka meklējumi ir devuši saprātīgu rezultātu. Atbilde uz jautājumu “Kas ir latviskā identitāte?” joprojām neeksistē. Proti, neeksistē priekš izglītotiem, inteliģentiem cilvēkiem ar veselo saprātu.

   Minētajā kolekcijā visspožāk zaigo divi konceptuālie šarlatānismi -  Daces Bulas "dziedātājtauta" un Dagmāras Beitneres "zemnieku tauta" (tā ir tā pati Beitnere, kura izdēja "nācijas tēvu"). Par latviskās identitātes koncentrātu “dziedātājtauta” ir iznākusi grāmata. Tājā ir gandrīz 200 lappuses. Taču tālāk par ievadu nav iespējams lasīt. Ievadā teikts: “..populārais poētisms dziedātājtauta laika gaitā ir izvērties par savdabīgu etnonīmu – latviešu pašdefinīcijas stereotipu, kas sastopams ideoloģiskajā diskursā visos latviešu nacionālās apziņas aktivitātes periodos: jaunlatviešu laikā, pirmās brīvvalsts gados, dziesmotās revolūcijas notikumos, tāpat arī 20.gadsimta 90.gados, Latvijai “atgriežoties” Eiropā un pasaulē. Tādējādi šai stereotipā KULTŪRAS VĒSTURE koncentrētā veidā nogulsnējusies vairāk nekā gadsimtu ilga un vairākās interpretācijas līnijās sazarojusies diskursīvā prakse, kas tautu un tautasdziesmu tradīciju skatījusi savstarpējās atkarības plāksnē”.

   Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi! Dace Bula kopš 2011.gada ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore. Šarlatānisms ir toksiska sērga. Šarlatānisms saindē visu, kam tiek klāt. Turklāt pēcpadomju Latvijā neeksistē vakcīna pret šarlatānismu. Tāda vakcīna latviešu tautai ir daudz nepieciešamāka nekā vakcīna pret koronavīrusu.