Saindētā apziņa jeb varas inteliģences autointoksikācija

 

   2021.gada 6.aprīļa pēcpusdienā portālā “NRA” tika ievietots svarīgs teksts. Tas izraisa ļoti drūmas pārdomas par latviešu varas inteliģenci. Latviešu varas inteliģences pagrimums, panīkums pēcpadomju laikā ir tradicionāla nacionālā nelaime. Jau tūlīt pēc PSRS sabrukuma latviešu inteliģenci nācās iedalīt divās grupās - varas inteliģencē un tautas inteliģencē. Latviešu inteliģence joprojām nebūt nav idejiski viendabīgs sociālais slānis. Latviešu inteliģence nav mentāli remdens sociālais slānis. Tajā valda politisko nostādņu pretstāve un pasaules uzskatu pretstāve. Idejiskā konfrontācija ir latviešu inteliģences ikdiena. Tāpēc ir nepieciešams demonstratīvs un etnosam terminoloģiski viegli uztverams dalījums divās grupās. To nemaldīgi nosaka latviešu inteliģences attieksme pret dzīvi. Šī attieksme ir fundamentāli divējāda.Varas inteliģencē ietilpst izglītotas personas, kuras ir sajūsmā par neoliberālismu un postmodernismu, kriminālo valsti, suverenitātes zaudēšanu, amerikāņu armijas okupāciju. Viņus iedvesmo noziegumu brīvība - kriminālās valsts metodoloģiskais instruments un tiesiskā bāze. Varas inteliģences katram subjektam ir pavērts ceļš neierobežotai un nesodītai zagšanai. Varas inteliģence sastāv no pederastiem un pederastu sabiedrotajiem. Varas inteliģence ir migrantu iepludināšanas atbalstītāja, rusofobijas dievinātāja, latviešu tautas vēstures kropļotāja. Varas inteliģenci no neoficiāliem varas kabinetiem stūrē bijušās LKP un VDK nomenklatūras ekselences kopā ar ASV, Rietumeiropas valstu, Krievijas speciālo dienestu virsniekiem savas valdības uzdevumā. Tautas inteliģencē ietilpst izglītotas personas, kurām nekādā ziņā nav pieņemams tas viss, kas patīkami uzbudina varas inteliģenci. Tautas inteliģence nosoda necienīgos politiskos, tiesiskos, ekonomiskos, sociālos apstākļus, garīgās kultūras seklumu un estētisko nevērtību. Tautas inteliģence nevēlas sadarboties ar valdošo kliķi, kura valsti ir novedusi līdz kraham. “NRA” publikācijā ir atreferēta latviešu varas inteliģencē sastopamā attieksme pret tagadnes tādiem būtiskiem notikumiem kā vakcinācija un ar to saistītā cilvēku tiesību ierobežošana. Citāts no teksta: “Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šodien izcēlās diskusija par iespēju atļaut apmeklēt pasākumus personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) bija piesardzīgs, lūdzot nesteigties ar šādiem aicinājumiem, ņemot vērā to, ka vakcinācija ir brīvprātīga un noteikt šādus kritērijus valsts iestādēm būtu diskutējams jautājums. Tikmēr Dailes teātra direktors Juris Žagars pauda viedokli, ka, pieļaujot iespēju atļaut apmeklēt pasākumus pret Covid-19 vakcinētām personām, tiktu popularizēta vakcinēšanās kā tāda. Viņaprāt, vēlme vakcinēties sevišķi uzlabotos vecāku cilvēku grupā, kas grib apmeklēt kultūras iestādes, bet negrib vakcinēties pret Covid-19. Arī deputāts Raivis Dzintars (NA) piekrita, ka "ar kaut kādu zaļo gaismu pret vakcinētajiem ir jāiet, un jo ātrāk, jo labāk". Viņaprāt, tas palīdzētu attīstīt nozari, atdzīvināt kultūru un būtu spēcīgs motivējošs faktors tikt galā ar izvairīšanos no vakcīnas”. Tiekamies ar latviešu varas inteliģences autointoksikāciju – saindēšanos ar pašiem sevī izstrādāto indi. Tā ir 30 gados izstrādātā inde, uzticīgi kalpojot nacionāli noziedzīgajam režīmam. Varas inteliģence ir fundamentāli saindēta un tāpēc pandēmijas laikā naivi ir no tās gaidīt kaut ko saprātīgu, kaut ko tādu, kas nav saistīts ar diskrimināciju, cilvēku tiesību ierobežošanu. Latviešu varas inteliģencei nepiemīt rezistence – spēja pretoties nevēlamai iedarbībai. Latviešu varas inteliģence nevar būt tautas sargs un tautas atbalsts ne normālos apstākļos, ne pandēmijas ekstremālos apstākļos. Latviešu varas inteliģence ir spējīga domāt vienīgi par cilvēku brīvības ierobežojumiem.