Kā to izskaidrot?

 

 

   Neeksistē vienprātīgi akceptēts izskaidrojums austrumeiropiešu un tajā skaitā latviešu sociāli politiskajai pasivitātei, trulumam, vienaldzībai, neizpratnei. Tas ir uzskatāmi un nepārprotami konstatējams ilgā vēsturiskā periodā. Taču tas nav uzskatāmi un nepārprotami izskaidrojams. Izskaidrojumi eksistē. Bet tie ir dažādi ar dažādu ticamības pakāpi. Tā, piemēram, atsaucas uz austrumeiropiešu vēlo pievienošanos kristietības pasaulei ar tās morālo vērtību un normu kodeksu. Pievienošanās notika apmēram 1000 gadus vēlāk nekā Rietumeiropā. Vēl atsaucas uz sociālistiskās iekārtas nelabvēlīgo garīgo mantojumu – ģenētiski nostiprinātu verdzisku paklausību partijai un valdībai. Sastopams norādījums uz masveida patoloģisku velmi būt kompradoriem – ārvalsts atbalstītājiem, tās aģentiem savā zemē. Šim norādījumam kalpo amerikāņu konsolidēta atbalstīšana. Tā, piemēram, sakarā ar ASV gatavoto iebrukumu Irakā 2003.gada 15.februārī bija lielākā protesta akcija pasaulē. Protestēja 60 valstu iedzīvotāji. Demonstrācijās piedalījās apmēram 10 miljoni cilvēku. Klusums bija tikai Austrumeiropā. Latvijā par protestiem mediji klusēja. Austrumeiropiešu zemēs klusums ir arī tagad, neprotestējot pret politiskās varas neadekvātajiem mēriem pandēmijas laikā. Tiesa, zināmi protesti ir bijuši Polijā, Igaunijā. Pilnīgs klusums tomēr nav austrumeiropiešu zemēs. Taču latvieši neprotestē jeb protestē bezjēdzīgi tikai atsevišķi nekaunīgi tipi, cerot sev iegūt “politisko kapitālu” 14.Saeimas vēlēšanām.