·
Saiknē “cilvēks un kultūra” ļoti liela nozīme ir mnemonijai,
mnemotehnikai un tam visam, kas var veikt mnemonisku funkciju. Mnemonika ir uz
asociācijām balstītu paņēmienu kopums, kas cilvēkam atvieglo iegaumēšanu un
palielina atmiņas apjomu. Kultūrā ir mnemoniski kodi – viegli iegaumējams un
ērti pielietojams kāda objekta, parādības simbols. Tos lieto attiecīgās
kultūras pārstāvji. Mnemonisku kodu radīšana mēdz būt apzināts ideoloģisks
process, lai sabiedriskajā apziņā ieviestu noteiktus idejiski simboliskos
stereotipus. Taču mnemoniskus kodus var radīt sabiedrība stihiski, lai
atvieglotu sociālo diskursu, savstarpējo komunikāciju un ar attiecīgo simbolu
vadītu cilvēku asociācijas. XXI gs. sākumā Latvijā tāds mnemonisks kods kļuva,
piemēram, apzīmējums “nācijas tēvs”.
·
Katram laikmetam piemīt savs stils, kas regulē cilvēku
rīcību, diskursu, savstarpējās attiecības, dzīves elementu vērtējumus, kā arī
attiecīgi stilistiski pārklāj cilvēka apziņu un sociālo apziņu.
·
Rietumu civilizācijas norieta apstākļos laikmeta stilā
nostiprinās fenomenālisms; proti, uzskats, ka cilvēks var izzināt tikai to, kas
ir viņa sajūtās un uztvērumos. Tātad izziņas objekts ir apziņā tvertas
parādības, fenomeni, kuri atklājas tikai cilvēka apziņā. Tā ir īstenības
fenomenoloģiska izpēte, kad subjektīvi piemēri no cilvēka savas dzīves
metodoloģiski attaisnojas publiskajos diskursos. Malā ir nostumts
intelektuālisms, atstājot tikai fenomenoloģiju. Spilgts piemērs ir t.s. uzskatu/viedokļu
plurālisms, kas pulsē bez intelektuālisma, kognitīvās pagāžas un apliecina
vienīgi subjektīvu izpausmi.
·
Jebkura sociālā projekta izstrādāšanā vienmēr ir jāņem vērā
mentalitāte. Tas attiecas arī uz pārējiem diviem pīlāriem – demogrāfiju,
kultūru. Triumvirāts demogrāfija-kultūra-mentalitāte ir cilvēka, tautas,
sabiedrības, kultūras esamības galvenais ģeneratīvais spēks. Tas ir
diktatorisks spēks – neierobežotas valdonīgas varas spēks. Ja to neņem vērā jeb
ņem vērā nepietiekamā vai nekorektā veidā, tad jebkurš sociālais projekts ir
neglābjami apdraudēts.
·
Jēdziena “mentalitāte” analogi ir jēdzieni “tautas gars”, “nacionālais
raksturs”, “domāšanas stils”, “sociālā mentalitāte”. Var uzskatīt, ka eksistē
mentalitātes nacionāli etniskais tips un vispārcilvēciskais tips. Par
mentalitātes būtisku atribūtu uzskata kreativitāti.
·
Tautas mentalitāte nosaka tautas politisko kultūru, politisko
analītiku un, protams, politisko darbību, politiko praksi. Mentalitāte uzspiež
uzvedības šablonus, sadzīves inerci. Mentalitātei ir savi mentalitātes kodi,
uzvedības modeļi, dzīves prakses koncepti. Mentalitāte nosaka esamības
koordinātes – apziņas organizāciju. Vēsturiski var tikties ar degradācijas,
pagrimuma, norieta mentalitāti, kad tas viss attiecas arī uz demogrāfiju un
kultūru.
Комментариев нет:
Отправить комментарий