Partiju nosaukumu farss

 

 

   2021.gada pirmajā pusē Latvijas politiskajā dzīvē aktuālās pašvaldību vēlēšanas un medijos lasāmie dīvainie nostāsti par partijām un to kandidātiem rosina atgādināt par amizantu procesu vārdā “Partiju nosaukumu farss”.

   Kultūrnācijas politiskā stāvokļa lielākā nelaime “pirmajā” republikā un tagad arī “otrajā” pseidorepublikā ir nespēja izveidot elementāri korektu politisko organizāciju; proti, politisko partiju. “Pirmajā” republikā bija milzīgs partiju skaits (krietni pāri simtam). Tas nedeva iespēju izveidot stabilu valdību un galu galā noveda līdz valsts apvērsumam 1934.gadā. Nekas labs nav mainījies “otrajā” pseidorepublikā, kas tika nelietīgi meistarota kriminālā kapitālisma ieviešanai ar “prihvatizāciju”, masveidīgu organizēto noziedzību valsts institūcijās, kā arī plašu darbaļaužu masu iepīšanu noziegumos, sākot ar blēdībām “aplokšņu algās” un nodokļu maksāšanā. “Otrajai” pseidorepublikai nemaz nav bijusi vajadzība izveidot elementāri korektu partiju atbilstoši mūsdienu sociāli politiskajām mācībām. “Otrajā” pseidorepublikā partiju dibināšana vienmēr ir bijusi un būs arī turpmāk izteikta mānīšanās politiskā segmenta imitēšanai. Saprotams, arī tādai mānīgai darbībai ir vajadzīgs zināms intelektuālais potenciāls un politoloģiskās zināšanas.

   Par partiju nosaukuma farsu, absurdu un nenopietnu darbību, amizanti liecina šādas pērles: “Ražotāja Latvija”, “Tev, Jūrmalai”, “Apvienība iedzīvotāji”, “Attīstībai/Par!”, “Osipova partija ”, “Partija Brīvība, brīvs no bailēm, naida un dusmām”, “Gods kalpot Rīgai”, “Jūrmala – mūsu mājas”, “Kustība “Par!””, “Laiks pārmaiņām”, “Mēs -Talsiem un novadam”, “Mūsu partija”, “Pēdējā partija”, “Partiju apvienība “Par labu Latviju”, “Politiskā partija “A8partija”, “Politiskā partija “Kam pieder valsts.Lv””, “Politiskā partija “Liepāja kvadrātā””, “No sirds Latvijai”.