Finansiālā parazītisma prieki

     2021.gada 19.aprīlī “Dienā” ievietots drosmīgs raksts par tēmu, kuru gribas formulēt kā finansiālo parazītismu – liekēdību, dzīvošanu uz citu rēķina. Fiansiālā parazītisma subjekti ir ne tikai latviešu valdošā kliķe, bet visa kultūrnācija, kas sirsnīgi atbalsta valdošās kliķes politiku. Tas ir godīgs raksts par kultūrnācijas māniju tērēt ar darbu nenopelnītu naudu. Kultūrnācija dīdās zem Saules kā finansiālais parazīts.

   Rakstam ir skaists virsraksts “No būdiņām uz saulaino tāli”. Publikācijas lielākā vērtība ir finansiālajam parazītismam pretstatītā reālā nabadzība kā valdošās kliķes ciniski sagādāts nacionālais noziegums. Rakstā ir teikts: “Finanšu ministrija piektdien ziņoja, ka ir gatavs pārstrādāts, kas 1,65 miljardu eiro investīciju vietā nu paredz 1,82 miljardus. Tam ir daudzi ieguvēji – plānotas jaunas 80 miljonu eiro investīcijas "elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai un atjaunojamo energoresursu integrācijai", par 54 miljoniem eiro augs finansējums digitālo prasmju attīstībai, papildus 40 miljoni tiks veltīti uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, par 31 miljonu vairāk ieguldīs privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā utt. Tātad – jau tuvākajos gados dzīvosim nākotnē – būsim zaļi, energoefektīvi, klimatneitrāli un digitāli! Varētu līksmot, ja vien paralēli gluži kā no pagātnes ēnu valstības neatskanētu savādas balsis. "66% ģimeņu ar bērniem nav īpašumā esošu mājokļu. Mājokļos ar platību līdz 10 kvadrātmetriem uz cilvēku dzīvo 44% ģimeņu ar bērniem," konferencē Mājokļu pieejamība ģimenēm ar bērniem vēsta Daudzbērnu ģimeņu apvienības pārstāve Elīna Treija. "Liela daļa Latvijas mājsaimniecību ir pārāk "turīgas", lai saņemtu pašvaldību mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet to ienākumi nav pietiekami, lai saņemtu hipotekāro kredītu," žēli īd tiesībsargs Juris Jansons. "Daudzbērnu ģimenes nav pievilcīgas, lai izīrētāji ar tām slēgtu īres līgumu, jo mazi bērni mēdz apskādēt īpašumu," piebalso Jēkabpils mēra pienākumu izpildītāja Kristīne Ozola. "Vairāk nekā trešdaļa Latvijas mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, kas ir augstākais rādītājs OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development – A.P.) valstīs. Mājokļu kvalitātes problēmu saasina tas, ka daudzām mājsaimniecībām nav iespējas pārcelties uz kvalitatīvāku mājokli, tā izmaksām netērējot vairāk kā 30% no ienākumiem. Hipotekārais kredīts mājokļa iegādei lielai daļai iedzīvotāju nav pieejams," punktu pieliek OECD pētījums.”

   Raksta autors pamatoti jautā un pats atbild uz savu jautājumu: “Kas tad tas? Izrādās, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav nodrošinātas pamattiesības – cilvēka cienīgi eksistences apstākļi. Daudzmaz funkcionējošs īres tirgus un hipotekārie kredīti pastāv tikai Rīgā un Pierīgā. Taču atjaunotajā ANM plāna versijā speciālajam Altum fondam aizdevumiem nekustamā īpašuma attīstītājiem izmaksu ziņā pieejamu īres namu būvniecībai stāv tie paši nožēlojamie 42 miljoni eiro! Lai gan šis bija viens no trim plāna sākotnējās versijas pasākumiem, ko Eiropas Komisija akceptēja bez iebildumiem. Lai gan ģimenēm ar bērniem, kuru ienākumi uz vienu cilvēku "nevelk" līdz hipotekārajam kredītam, izdevīgākas būtu investīcijas pašvaldību mājokļu būvē, kas no plāna tika izņemtas jau pirms sākotnējā projekta palaišanas.” 

   Uzmanība pievēršama salīdzinājuma mērogam. Esam pieraduši Eiropā būt kādā no pēdējām vietām visos pētījumos. Rakstā dotais salīdzinājums, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumu, uzskatāms par pasaules mēroga salīdzinājumu.