Deģenerātu autofīlija

 

   Latvijas publiskajā telpā ir uzradusies jauna izdarība – “brivvalsts.lv/brivvalsts.tv”. Tā nav laba izdarība. Tā ir ļoti pretīga izdarība. Taču tā nav sociāli pārāk bīstama izdarība, jo nevar dziļi ietekmēt sabiedrību. Tā ir izdarība, kurai vislabāk piestāv apzīmējums “deģenerātu autofīlija”. Jaunās izdarības autori ir deģenerāti, kuri tīksminās paši par sevi. Viņu izdarība ir tipiski autofīliska – vērsta uz sevis apjūsmošanu. Svešvārds “autofīlija” apzīmē tīksmināšanos pašam par sevi. Jaunās izdarības autori var ieinteresēt vienīgi tādus pašus deģenerātus. Viņu sociālās ietekmes apjoms ir atkarīgs no deģenerātu apjoma Latvijas sabiedrībā. Jaunā izdarība ir ļoti pretīga tāpēc, ka deģenerāti tēlo demokrātus, Latvijas glābējus, taisnības dievus, patiesības paudējus, brīvības devējus u.tml. Viņi ir sajūsmā par savu tēlojumu. Viņi jūtas kā nacionālie varoņi. Tīksmīgums par sevi ir viņu destruktīvās enerģijas galvenais avots. Deģenerātu autofīlija ir nomaskēta ar pseidopatriotiskumu, pseidodemokrātiskumu, politisko pseidoopozīciju. Latvijas publiskajā telpā faktiski ir uzpeldējuši jauni “lāčplēši”, kuri it kā kritizē pastāvošo politisko varu. Tādējādi diemžēl atkal tiekamies ar “gaišo spēku” kārtējo viltojumu. Tā nav pirmā reize, kad pēcpadomju Latvijā tautu un valsti sola glābt sabiedrības padibenes. Tas ir pelnīts sods par kultūrnācijas pilsonisko pasivitāti. Cits izskaidrojums sociālo atkritumu invāzijai nav iespējams. Dažāda tipa viltvāržu, ļaundaru, neliešu, deģenerātu aktivizēšanās vienmēr ir sods par tautas vienaldzību, neaktivitāti, bezdarbīgumu, lēnumu savu interešu aizstāvēšanā. Ja tautai nav stingras gribas, tad katru reizi sociāli politisko iniciatīvu pārņem dažādi iznireļi, deklasēti elementi, amorāli un alkātīgi tipi. Tautas pasionaritātes vakuums tiek aizpildīts ar “demokrātiem” un viņu “demokrātiju”, jo uz demokrātiju parasti visskaļāk atsaucas nelieši un viņu “demokrātijas” laikā pārstāj ievērot gan rakstītos likumus, gan nerakstītos likumus. Pret jauno izdarību un tās autoriem deģenerātiem pagaidām pirmie ir vērsušies žurnālisti. Piemēram, portālā “TVNET” ir ievietots nosodošs raksts “Dezinformatori apvieno spēkus "Brīvvalsts tv"; pievienojas arī "Jaunās paaudzes" sektanti”. Tajā ir teikts: “Interneta platformās pēdējo nedēļu laikā aizvien biežāk parādās "Brīvvalsts tv" video, kas pēc stilistikas it kā atgādina televīzijas ziņu raidījumus un kuru mērķis esot "atmaskot patiesību" par Covid-19. Šajā projektā apvienojušies vairāki oficiāli nekur nereģistrētas apvienības “Latvijas Brīvības Alianse” locekļi. Šie paši domubiedri pērn 12. decembrī rīkoja mītiņu krastmalā un pēc tam braucienus uz vairākām Latvijas pilsētām. It kā televīzijas ziņu sižetos tiek apšaubīta Covid-19 eksistence, ironizēts par valdības ieviestajiem ierobežojumiem un izplatītas dažādas sazvērestības teorijas.” Rakstā ir nosaukti galvenie varoņi Gobzems, Pļaviņs, Babris, Ciekurs, Klimovičs, Ļedjajevs. Parasti nelieši paši sevi atmasko. Tā ir noticis arī ar “brivvalsts.lv” uzķēpētājiem. Viņu lielīgajā paziņojumā “Mūsu brīvvalsts” nekas nav teikts par to, ko patiesībā tautai vajadzētu panākt sevis labā un savas valsts labā. Nav nekas teikts par suverenitātes atgūšanu, kriminālā kapitālisma un LKP/VDK nomenklatūras morālo kastrātu varas likvidēšanu, organizētās noziedzības izskaušanu utt. Minētais paziņojums ir kroplā valodā, terminoloģiski šarlatāniski un emocionāli šķebīgi pietaisīts murgojums: “Mēs uzskatām, ka brīvvalsts ir pamodušos (!?) un tieši tādēļ (!?) brīvu cilvēku veidota pašpārvalde (!?), kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt katra ieņemta (!?) Cilvēka dzimšanu, pilnvērtīgu attīstību no bērna par atbildīgu pieaugušo, mātes vai tēva pieredzes un laimes apgūšanu, radoša darba un prieka, kopības un dalīšanās (!?) izdzīvošanu visas dzīves garumā. Mēs uzskatām, ka brīvvalsts top katrā vienā (!?) cilvēkā, kurš mostas (!?), kurš meklē (!?), kurš izcīna atbrīvošanos (!?) vispirms sevī. Tā veidojas brīvvalsts pamatakmeņi – brīvie cilvēki. Mēs ticam, ka brīvie cilvēki nes brīvo domu (!?), apzinātību katrā vietā, kur tie nonāk. Brīvi, pamodušies (!?) cilvēki vairs nemelo, neiekļaujas “sistēmā”, nepiever acis. Un tā ir visa (!?) brīvvalsts būtība – vienkārši (!?) patiesība saprotamos vārdos, saprotamos jēdzienos, savlaicīgi un bez atlaidēm. Brīvība ir īstais (!?) vīruss, no kura baidās tie, kas tautas tur murgainā bezsamaņā (!?). Bet brīvība ir labais vīruss, tādēļ mēs to izplatīsim, jo to aicina mūsu brīvā apziņa (!?) un Sirdsapziņa!”. Tāds murgojums var patikt vienīgi pagrimušiem, aprobežotiem, neizglītotiem un neinteliģentiem hominīdiem. Pat dārgais nācijas tēvs ne vienmēr blādās tik idejiski sekli, jēdzieniski aplami un slimīgi aizgrābti.