Neaizstājamo neaizstājamības šķirne

 

 

   2021.gada 26.aprīlī Latvijas politiskajā šķeterējumā visšķindošākais notikums ir divu politiķu partejiskās piederības maiņa. Par to šķindina Rīgas visi lielākie interneta skaļruņi – “Delfi”, “Diena”, “NRA”. Nosauktajos medijos tā ir tēma Nr.1. Netiek slēpts, ka ir sākusies t.s. politiķu staigāšana pirms vēlēšanām. Līdz 14.Saeimas vēlēšanām 2022.gada 1.oktobrī patiešām ir palicis maz laika. Nav pat atlikusi viena kosmiskā stunda – 3 gadi.

   26.aprīļa visšķindošākā politiskā notikuma uzšķīlēji ir 13.Saeimas deputāte Iveta Benhena-Bēkena un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Latvijas intelektuāli šķelmīgajam elektorātam 26.aprīļa notikumam vajadzētu būt šmaugam iemeslam švītīgām pārdomām par abu tautas kalpu politiko, ideoloģisko, saimniecisko, morāli tikumisko, nacionāli svētīgo lomu. Elektorāta švītīgajās pārdomās ir jābūt nešaudīgai pārliecībai par viņu līdzšinējo devumu un nākotnē no viņiem sagaidāmo sociālo labumu latviešu tautai. Paši abi politiķi ir pārliecināti par savu neaizstājamo neaizstājamību. Bet ar to ir par maz. Politiski nešarlatāniskā sabiedrībā ar to ir par maz. Vēl ir vajadzīgs sabiedrības bezšķembains atbalsts. Tātad vēl ir vajadzīga sabiedrības atziņa par politiķu augsto šķirni un piederību izcilas šķirnes tautas kalpiem.

   Abi dienas varoņi ir jaunpolitiķi. Viņi politiski izšķīlās tikai pēc ievēlēšanas 13.Saeimā. Abi tika ievēlēti no vienas partijas – “KPV.LV”. Bet tas par viņiem izsaka ļoti daudz. Sabiedrības vienai daļai tūlīt ir skaidrs, kas abi ir par vērtīgiem kadriem. “Suņu būdas” āksta politiskajam šļūkumam ne kurš katrs cilvēks bija spējīgs pievienoties. Iveta un Jānis spēja pievienoties. Tātad abi ir atraktīvi šarmantas šķirnes indivīdi.

   Iveta ir tikusies ar LU studiju procesu. Viņa var lepoties ar bakalaura dokumentu. Internetā ir teikts, ka viņa ir vadījusi žogu un sētu izgatavošanas un uzstādīšanas firmu. Viņa ir oriģināli šerpi sevi raksturojusi: “Partijā darbojos, jo vēlējos būt sabiedriski aktīva. Man patīk būt sabiedrībā un saprast, ka varu palīdzēt atrisināt dažādus problēmjautājumus. Tā darbojoties, sāku iedziļināties procesos un tos izprast, kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek. Kandidēt vai nē… Bija lielas šaubas, jo tā ir atbildība, kuru tu uzņemies. Tu pārstāvi vairs ne tikai sevi, bet daļu Latvijas sabiedrības. Pēc ilgāka pārdomu laika un sarunām ar saviem tuvajiem cilvēkiem nolēmu kandidēt, jo, esot ievēlētai Saeimā, ir lielākas iespējas ietekmēt lietu kārtību, nekā esot vienkāršam garāmgājējam. Lielākais spēks un dzinējs bija vēlme mainīt varas fokusu”.

   Saprotams, oriģināli šerpākais ir šļakstējums “mainīt varas fokusu”. Vienīgi neskaidrs paliek, vai runa ir par velmi mainīt varas centru, arī degpunktu jeb runa ir par varu kā veiklu paņēmienu, triku. Svešvārdam “fokuss” ir dažāda nozīme.

   Visai cilvēcei ir šķircinoši zināms, ka Latvijas Republikā Jānis Vitenbergs ir ekonomikas ministrs. Un tas nekas, ka viņš ar ekonomiku kā noteiktu zināšanu disciplīnu nekad savā dzīvē nav ticies. Šķirstot interneta lappuses par šķobīgo vīru ar melnu nešinjona bārdu bez profesionālām zināšanām ministra krēslā var uzšķirt sekojošu šķīdumu: “2005. gadā absolvējis Latvijas Kultūras koledžu kultūras tūrisma gida specialitātē, 2008. gadā ieguvis profesionālo bakalaura grādu tūrismā Liepājas Universitātē”. Abās tūrisma studiju programmās priekšmets “ekonomika” neeksistē.

   Ar  šaušalīgiem šermuļiem nākas atgādināt, ka 2018.gada 6.oktobrī par “KPV.LV” balsoja 120 264 švītīgi vēlētāji. Viņi atbalstīja šļuru ar šļurīgu nosaukumu “Kam pieder valsts”. Nosaukums ir jautājuma formā. Tātad jautājums ir pelnījis atbildi, un par šļuru ir iespējama tikai viena atbilde.