Katram laikmetam ir sava krāsa, simboliski
raksturojot attiecīgajā vēsturiskajā periodā dominējošo garīgo tonalitāti,
sabiedrībā valdošo noskaņojumu, cilvēku intereses, prioritātes, vērtības.
Latvijas šodienas sabiedrība
līdz šim ir tikusies ar divām krāsām – sarkano un melno. Taču notikumi
sabiedrības dzīves praksē un sabiedrības apziņā tā ir sākuši veidoties, ka
Latvijas ļaudis drīz tiksies ar zilo krāsu un tā būs vienīgā visaptverošā
krāsa. Sāksies zilās krāsas kundzības laikmets.
Sarkanās krāsas psiholoģiskā ietekme ir
ambivalenta – izraisa iekšēji pretrunīgas jūtas un domas. Padomju periods bija
ambivalents laikmets. Komunisma ideālais un katrā ziņā cilvēciski cēlais
koncepts pretrunīgi tikās ar reālā sociālisma ļodzīgi kroplo praksi. Sarkanās
krāsas psiholoģiskā ietekme vispār ir neviendabīga. Senajā Indijā sarkanā krāsa
asociējās ar māti, mātišķumu. Senajā Romā sarkanā krāsa bija kara dieva krāsa.
No vienas puses sarkanā krāsa piestāv līderiem, neatlaidībai, dinamiskumam, bet
no otra puses sarkanā krāsa saderas ar cietsirdību, neiecietību, ietiepību.
Melnā
krāsa Latvijas sabiedrībai jau tika uzspiesta “perestroikas/atmodas” sākumā.
PSRS sagraušana bija fantastiski nelietīgs projekts. Latvijā tika izveidots
kriminālais kapitālisms ar organizētās noziedzības brīvību. Melnajai krāsai
Latvijā nav konkurentu jau 30 un vairāk gadus. Tradicionāli melnā krāsa simbolizē nelabas izpausmes -
tumsonību, mežonību, alkātību, nelietību, nekaunību, dumpošanos, netaisnību,
nodevību u.tml.
Zilā krāsa draud
kļūt Latvijas nākotnes vienīgā krāsa. Zilās krāsas moderno (faktiski - odiozo,
perverso) reputāciju jau sātīgi izgaršo
jaunākās paaudzes bīstami liela daļa – Rīgas praidu tūkstoši, zili
iekrāsoto politisko partiju atbalstītāji Saeimas un Rīgas domes vēlēšanās. Zilā
krāsa ir nonākusi ļoti nepatīkamā stāvoklī. Daudzām tautām zilā krāsa simbolizē
debesis, mūžību, labestību, uzticību, patstāvību, mērķtiecību, godīgumu. Zilā
krāsa ir nepelnīti kompromitēta tāpat kā tas ir noticis, piemēram, ar cilvēcē
plaši izplatīto ornamentālo zīmi svastiku.
2021.gada aprīļa
notikums Tukumā kļuva enerģisks katalizators Latvijas nākotnes krāsas
piekritēju noskaidrošanā. Loģiski, ka ar zilo krāsu braši solidarizējas t.s.
trimdas latvieši – nācijas tēvs, Kariņš, Veinberga, Streips. Tā tam ir jābūt,
jo viņi savā mūžā ir tikušies tikai ar melno un zilo krāsu. Rietumeiropā zilās
krāsas invāzija sākās jau 70.gados, kad Latvijā vārdu “homoseksuālisms” gandrīz
neviens nebija dzirdējis vai lasījis.
Комментариев нет:
Отправить комментарий