Vai Latvija ir mafioza valsts?

 

   Latviju par mafiozu valsti regulāri mēdz apsaukāt Ādamsona kungs. Pirmo reizi tas atraktīvi notika 2008.gada aprīlī viņa teiktajā runā Tautas saskaņas partijas kongresā. Viņaprāt «mēs dzīvojam pusmafiozā, pareizāk sakot, mafiozā valstī, kurā, tāpat kā 1937. gadā PSRS, par anekdoti var nokļūt cietumā.» Kā redzam, jēdziens “mafioza valsts” lietots pilnīgi aplami. 1937.gads simboliski asociējas ar Staļina laika represijām. Tās bija partijas un valdības represijas, bet nevis kaut kādas mafijas represijas. Taču toreiz Ādamsonu neviens nekritizēja par aplamo izrunāšanos. Žurnālisti piekasijās vienīgi viņa politiskajai biogrāfijai: “Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ādamsons ir paspējis būt gan PSKP, gan «Latvijas ceļa», gan Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs, bet 2005. gada novembrī bijušais LSDSP priekšsēdētāja biedrs iestājās SC ietilpstošajā Tautas saskaņas partijā, paziņojot, ka LSDSP «no internacionālistiskas partijas kļuvusi par politisku spēku, kas pārstāv nacionālistisku nišu».

   Pašlaik, 2021.gada aprīlī, Ādamsons 13.Saeimā kā tās deputāts pārstāv “Saskaņu”. Viņš atkal ir internetā izplatījis tekstu ar virsrakstu “Mēs dzīvojam mafiozā valstī”. Protams, protams, tāds virsraksts atkal ir atraktīvs tāpat kā 2008.gadā teiktajā runā. Jēdzieni “mafija”, “mafiozs” tautā tiek lietoti ar lielu entuziasmu, kad nav prasmes valdošās kliķes un tās valdības dažādas nebūšanas nosaukt terminoloģiski pareizi. Tik tikko minētiem jēdzieniem masu apziņā ir pievilcējspēks, spēja saistīt, emocionāli piesaistīt, kad par terminoloģisko precizitāti neviens nerūpējas.

   “Otrā” Latvijas pseidorepublika nav mafioza valsts. Tā ir ļoti slikta, apkaunojoša, pazemojoša, noziedzīga, bezvērtīga, bezperspektīva valsts. Taču to nedrīkst stingri terminoloģiski dēvēt par mafiozu valsti. Latvija ir kriminālā kapitālisma valsts ar tās institūtu pārzinātās organizētās noziedzības brīvību, bet nevis mafioza valsts. Latvijā nav mafijas. Mafija ir organizācija. Un tas ir galvenais, izšķirošais. Nekas neliecina, ka Latvijā eksistētu mafija kā organizācija. Latvijā ir pašķidra un pastulba neliela oligarhija, bet tas nav tas pats, kas ir mafija. Mafijai ir visi organizācijas atribūti: darbības programma, darbības mērķi, organizātori - personas, kas dibina, rīko, organizē, vada un kas viss realizējas noteiktā kopumā, kārtībā, sistēmā. Mafija ir organizācija, kurai ir no pārējās sabiedrības slēptas intereses. Arī šajā ziņā nekas neliecina par mafijas klātbūtni pēcpadomju Latvijā. Ļoti būtiski ir tas, ka Latvijā kriminālo kapitālismu ar organizētās noziedzības brīvību kvēli atbalsta sabiedrības vairākums. Tātad atbalsta savus “mafiozi”, ja kariķējoši lietojam ļaužu masās populāros apzīmējumus. Tautas elektorāts ar milzīgu dedzību vienmēr ievēl parlamentu, atbalsta valdību, valsts prezidentu. Īsta mafija nekad neizbauda tautas mīlestību. Īsta mafija faktiski ir tālu prom no tautas vidusslāņiem, zemākajiem slāņiem.Īstas mafijas instrumenti ir rekets, fiziskā likvidēšana, ieroču izmantošana savu interešu aizstāvībā. Kā zināms, “otrajā” republikā varu saglabāja LKP/VDK nomenklatūras morālie kastrāti. Latviešu tautas miljons joprojām jūsmo par viņu safabricēto “atmodu” un tās panākumiem. “Otrās” republikas atjaunotāji tautas uztverē ir lāčplēši, bet nevis mafiozi.