2021.gada 15.aprīlī “Dienā” ievietoja informāciju ar virsrakstu “Klajā nāk grāmata Latvijas kultūras vēsture”. Tā nebūs monogrāfiski sistematizēta vēsture, bet apm. 20 autoru rakstu krājums par kultūras atsevišķiem komponentiem. Šajā sakarā nepieciešams rūgts paskaidrojums. 2000.gadā iznāca pirmā grāmata (monogrāfiski sistematizēta) par Latvijas kultūras vēsturi: “Latvijas kultūras vēsture. No vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām”. Latviešu varas inteliģences attieksme pret šo grāmatu vienmēr ir bijusi odioza. Tas ir saprotams, jo grāmatā ir objektīvi raksturota kultūras virzība pēcpadomju periodā līdz 90.gadu beigām. Tajā ir runa gan par valdošās kliķes “aristokrātisko dzīves veidu” un lepnajām ballēm Rundāles pilī, postmodernisma tvana pieaugumu mākslas izstādēs, patiesība par “atmodu”, “otro” republiku u.tml. Latvieši atteicās palīdzēt izdot grāmatu (“mums ir citas prioritātes”). Dažiem recenzentiem nepatika grāmatas saturs (“tā nav mūsu vēsture”). Grāmatu veikali neņēma tirgot (“to neviens nepirks”). Publiskajā telpā to noklusē jau 21 gadu. Grāmatu atzinīgi ir vērtējuši godīgi zinātnieki. Viņi pret grāmatas iznākšanu ir izturējušies kā pret ļoti nozīmīgu vēsturisko notikumu tautas dzīvē. Grāmatas iznākšanā liela finansiālā loma bija “līdztautiešiem”. Grāmata tika iespiesta Tulā, Ļeņina ielā. To realizēja Latvijas krievu tautības patrioti. Kā zināms, arī latviešu tautasdziesmas pirmie izdeva krievi, bet nevis Rīgas latviešu “labākās famīlijas”; tautasdziesmu izcilākie pētnieki arī ir krievu zinātnieki, kuru darbus savā laikā neļāva publicēt LPSR ZA Valodas un literatūras institūta folkloristikas korifeji. Bet tas ir atsevišķs rūgts paskaidrojums.
Комментариев нет:
Отправить комментарий