Saraksta nelabā smaka

 

   Ar ordeņiem apbalvoto cilvēku saraksts pēcpadomju Latvijā nevar būt bez smakas. Apbalvo tikai tos indivīdus, kuri ar lielu entuziasmu atbalsta LKP/VDK nomenklatūras morālo kastrātu varu un tās ieviesto kriminālo kapitālismu ar organizētās noziedzības brīvību. Apbalvo tikai tos, kuri, piemēram, nenosoda Ordeņu kapitula kancleres Sarmītes Ēlertes nelietīgos melus: “4. maija valsts svētkiem ir savs vēstījums un simboliskā jēga. Tie atgādina par Latvijas valsts atdzimšanu (!?), Latvijas cilvēku gribu būt brīviem (!?) savā zemē un gatavību (!?) to izcīnīt. Tāpēc ir liels gandarījums, ka Neatkarības (!?) atjaunošanas dienā Valsts prezidentam Egilam Levitam un Ordeņu kapitulam ir iespēja pateikties un apbalvot izcilus dažādu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir kalpojis kopējam labumam, darījis Latviju skaistāku un stiprāku, mūsu visu dzīvi bagātāku.”   

   Katram apbalvoto cilvēku sarakstam ir smaka. Tā var mainīties; proti, būt vairāk vai mazāk nelaba – smirdīga, nepanesama u.tml. 2021.gada 30.aprīlī publicētajam apbalvoto sarakstam ir ļoti nelaba smaka. Tam ir nekļūdīgs izskaidrojums. Tas balstās uz vairākām atziņām. Apbalvo varas inteliģences kadrus. Un tāpēc, lūk, ir jāņem vērā, ka varas inteliģences portretu (smaku) nosaka varas inteliģences pamatbūtība – oportūnisms un konformisms. Tāpat aktuāla ir likumsakarība: jo netīrāka vara, jo netīrāka varas inteliģence. Aktuālas arī citas likumsakarības: muļķis vislabāk saprot muļķus; nelietis atzīst tikai otra nelieša nelietību.

   Ordeņu dalīšanu tagad veic tāda morālā līmeņa būtnes kā nācijas tēvs un Ēlerte. Tas nevar palikt bez sekām. Sarakstā dominē cilvēki, kuri ne tikai elementāri kalpo valdošajai kliķei, bet kalpo nelietīgi, bez sirdsapziņas, bez profesionālās ētikas normu ievērošanas, kalpo melojot, falsificējot, graujot tautas starptautisko reputāciju. Sarakstā ir rūdīti kolaboracionisti. Sarakstā ir pat Kangeris. Ļoti nelabo smaku visvairāk izdala sarakstā minētie žurnālisti. Nākas atgādināt, ka pati Ēlerte ir latviešu žurnālistikā viens no vismelnākajiem eksemplāriem. Viņu pārspēj vienīgi Lapsa Lato Vito Hodo Endo Leo Pirdo Gauno, kura bizness joprojām balstās uz anonīmu nomelnošanu, denunciācijām, idiotisku rusofobiju, paša Lapsas influenceriskiem čurājumiem. Ēlertes lielākie sasniegumi ir “Dienas” “prihvatizācija”, godīgā un gudrā “Dienas” pirmā galvenā redaktora Viktora Daugmaļa padzīšana, “Dienas” kalpošana LKP/VDK nomenklatūras morālajiem kastrātiem, kā arī profesionālā neģēlība ar amorālo “iespējams”. Piemēram, rakstot avīzē “skolas direktors, iespējams, ir pedofīls”. Skolas direktors avīzes redaktoru nevar iesūdzēt tiesā, jo ir tikai “iespējams”. Šo Ēlertes ieviesto riebīgo paņēmienu tūlīt pārņēma citi izdevumi.