Unikālais altruisms

 

 

   Mums ir laime dzīvot unikālā laikmetā, kad konkrēts ūnikums ir uz katra soļa. Unikāla ir planetārā demogrāfiskā pāreja (1960-2050), unikāla ir eiropeīdu rases izmiršana un novecošana no XX gs. 70.gadiem, unikāla ir “COVID-19” pandēmija, unikāla ir cilvēka apziņas un dzīves procesu digitalizācija visjaunākajā periodā.

   Ūnikums ir sastopams arī mūsdienu politiskajā ideoloģijā. Unikāla ir altruisma ideoloģiski politiskā izmantošana cilvēka pilnvērtīgas nākotnes vārdā. Tas notiek vēsturiski pirmo reizi. Agrāk vienmēr cilvēkam izvirzīja zināmas prasības labākas nākotnes sasniegšanai. Valdnieki, intelektuāļi sacīja: cilvēks turpmāk dzīvos labi, ja viņš izpildīs to un to. Taču nekad no cilvēka neprasīja politisko altruismu – brīvprātīgi atsacīties, upurēties politiskā nolūkā. Nekad agrāk no cilvēka neprasīja brīvprātīgi un atbildīgi pakļauties tam, ko globālo sociālo problēmu analītiķi dēvē par civilizācijas holokaustu, liberālo fašismu, digitālo koncentrācijas nomenti, cilvēka pārveidošanu par postcilvēku.

   Runa nav par tradicionālo morāli tikumisko altruismu. Tas vienmēr ir pavadījis cilvēka esamību. Runa nav par altruismu kā cilvēka morāli tikumisko īpašību pretstatā egoismam. No cilvēka netiek prasīta nepatmīlība, nesavtība, nealkātība, savu personīgo interešu neizcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm. Runa nav par individuāli subjektīvi orientētu altruismu. Runa ir par sociāli politiski, futuroloģiski stratēģiski orientētu altruismu. Tiekamies ar specifisku un reizē unikālu altruismu. Tā pamatā ir visas cilvēces intereses. No cilvēka tiek prasīts altruisms antropoloģiski eksistenciālā aspektā. No cilvēka tiek prasīts politiski projektēts altruisms. Runa ir par politisko altruismu kā sociālās attīstības garantu, faktoru, dzinējspēku u.tml. Un, lūk, ar tādu altruismu tiekamies pirmo reizi.

   Altruismu par politiki ideoloģisko fenomenu ir pārvērtusi globālā elite, kas vēlas realizēt “lielo pārlādēšanu”, liberāli demokrātisko kapitālismu pārvērst inkluzīvā kapitālismā un tam pieskaņot adekvātu cilvēku. Tā, piemēram, “COVID-19” pandēmijas laikā globālās elites ideologi aicina planētas iedzīvotājus brīvprātīgi un centīgi izpildīt visus valdības noteiktos ierobežojumus. Ja tas tiks darīts, tad cilvēces nākotne būs gaiši nodrošināta.

   Unikālā politiskā altruisma sakarā tiekamies ar vēl vienu ūnikumu; proti, cilvēces fantastiski brīvprātīgo padevību, paklausību, globālās elites pavēļu konsekventu izpildīšanu. Protesti ir sastopami, taču tie neizmaina kopējo ainu. Burtiski dažu stundu laikā apmēram 2,5 miljardi cilvēku pārgāja uz attālināto darbu. Miljardi zaudēja darbu vispār. Miljardi nekavējoties sāka mācīties, studēt attālināti, sāka dzīvot ar masku, pašizolēti, karantīnā. Miljardi sāka baidīties viens no otra, sāka ievērot “sociālo distanci”. Miljardi momentā piekrita tam, ka māja, dzīvoklis nav tikai ģimenei, bet ir arī darbam. Politiskā altruisma sludinātāji ātri panāca, ka skolotāja, pasniedzēja vieta dzīvē mainās, visiem būs “imunitātes pases”, visi būs pakļauti vakcinācijai un digitālai kontrolei, kā arī nāksies aizmirst par vārda brīvību, uzskatu brīvību, konstitucionālo normu ievērošanu.