Par ģimenes
sagraušanas transnacionālo un vietējo procesu eseju publicēju 2016.gada
6.jūnijā*. Savukārt par pandēmijas izmantošanu cilvēciskuma un tajā skaitā
ģimenes sagraušanā eseju publicēju 2020.gada 26.martā**. Ģimenes sagraušanas
iemesls un gaita ir epizodiski minēta arī citos darbos, kurus var lasīt blogā
“Mozaīka”, “Postcivilizācijas dienasgrāmata”, “Pandēmijas paraloģistika”. No
vienas puses it kā viss svarīgākais jau būtu pateikts. Taču nav iespējams un
ideoloģiski nav vēlams nereaģēt, tiekoties ar šī antihumānā procesa kārtējām
“novitātēm” – ģimenes sagraušanas praksi. 2021.gada janvārī, kad latviešu
inteliģence mocās ap ģimenes definēšanu konstitucijā, nākas tikties ar
drausmīgi sulīgu demagoģiju, kurai var noticēt mazspējīgi un nenobrieduši
prāti.
2005.gadā viedie parlamentārieši kropli formulēja Satversmes 110.pantu:
"110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un
sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem
invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)". Tāds
formulējums ir sniedzis iespēju pret ģimeni izturēties “plurālistiski”.
Respektīvi, no homoseksuālisma pozīcijām, ko izdarīja Satversmes tiesa 2020.gadā.
Par to internetā var lasīt sekojošo: “Satversmes tiesā bija vērsusies Evita Goša,
kuras partnere nevarēja saņemt Darba likumā noteikto desmit dienu atvaļinājumu,
kas pienākas bērna tēvam. Lietas pieteicēja uzsvēra, ka apstrīdētā norma esot
pretrunā ar bērna vislabākajām interesēm, jo tā neļauj personai sniegt fizisku
un emocionālu atbalstu savai partnerei un viņas bērnam. Pieteicējas skatījumā
tiek pārkāpts Satversmes 110. pants, kas nosaka, ka likumdevējam ir pienākums
nodrošināt aizsardzību visām ģimenēm. Bet Saeima pauda uzskatu, ka apstrīdētā
norma atbilst Satversmei. "Es tiešām, iesniedzot šo pieteikumu, ne tik
daudz domāju par sevi un savu ģimeni, bet par visām tām ģimenēm, kuras šis
tiesiskais aizsardzības trūkums skar," pastāstīja Goša. Satversmes tiesa
ne tikai spriedusi, ka bērna piedzimšanas atvaļinājums pienākas arī Gošas
dzīvesbiedrei, bet arī skaidri atzinusi, ka Satversme aizsargā viendzimuma pāru
ģimenes. Savukārt Saeimai uzdots pienākums šādu aizsardzību nodrošināt. Tiesa
[2020.gada] 12. novembrī nolasītajā spriedumā atzina, ka Darba likuma
norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā
ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam
teikumam. Saskaņā ar ST spriedumu tā uzskatāma par spēkā neesošu no 2022.
gada 1. jūnija. Izņēmums gan ir ģimene, kas apstrīdēja attiecīgo Darba
likuma normu. Attiecībā uz viņiem tā uzskatāma par spēkā neesošu no viņas
pamattiesību aizskāruma rašanās brīža – iesniedzējas bērna piedzimšanas. Spriedums
nav pārsūdzams. Tas nozīmē, ka mātei, kura vērsās Satversmes tiesā, kā
bioloģiskās mātes partnerei, pienākas atvaļinājums. Savukārt Saeimai līdz 2022.
gada 1. jūnijam ir dots laiks šo Darba likuma regulējumu sakārtot.”
2021.gada janvārī
Nacionālā apvienība parlamentam iesniedza priekšlikumus Satversmes 110.panta
jaunai redakcijai. Šajā sakarā internetā ir šāda informācija: “Nacionālā
apvienība iesniegusi Saeimā likumprojektu par grozījumu Latvijas Republikas
Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot
ģimenes jēdzienu kā vīrieša un sievietes savienību, paziņojumā medijiem
informēja apvienība. Nacionālās apvienības (NA) ieskatā valsts pamatlikumā
nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu pēc Satversmes tiesas 12.
novembrī pasludinātā sprieduma, ka Darba likumā noteiktais par
atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilst Satversmei. Tāpat tiesā uzsvēra, ka
ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība. Tādēļ valsts pienākums ir
aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes. Partija uzskata, ka
“tas ir patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja
gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas
sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene”.
“Latvija ir demokrātiska valsts ar uzskatu daudzveidību un
cieņu pret ikvienu tās pilsoni. Taču vienlaikus pastāv vērtības, kas gadu
simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas. Viena no
šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte –
vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Līdz šim šāda izpratne šķita pašsaprotama,
taču ar Satversmes tiesas lēmumu tas tiek apšaubīts. Lai neturpinātos dažādas
Satversmes 110. panta interpretācijas, ģimenes jēdziens ir jāapraksta
detalizētāk jau Satversmē un jāpadara maksimāli skaidrs un nepārprotams,”
uzsver Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Iesniegtajā
likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts
aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas
balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības,
ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs
(vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez
vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs
iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene, skaidro NA. Pirmais – laulības rezultātā.
Otrais – asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem,
radot bērnu. Visbeidzot – adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa
Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. NA gan skaidro, ka var
būt viena vecāka ģimene, bet vecāki nevar būt viena dzimuma personas.”
2021.gada
14.janvārī, kā teikts portālā “Delfi”, “Brīdi pēc tam, kad ar 47 balsīm
"par" Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Nacionālās
apvienības (NA) iesniegto Satversmes grozījumu par ģimenes jēdziena
precizēšanu 110. pantā, "Attīstībai/Par" (AP) Saeimas frakcija nākusi
klajā ar paziņojumu, ka aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) uz
frakcijas sēdi, lai apspriestos, kā aizsargāt Satversmi no Latvijas cilvēkus
diskriminējošiem grozījumiem tajā, portālu "Delfi" informēja
frakcijā.” Paziņojumā teikts, ka "šodien Saeimā virzītie Satversmes
grozījumi sašaurina un apdraud Latvijas ģimeņu tiesības un Satversmes demokrātisko
pamatu. NA ierosinātie un ar konservatīvo deputātu atbalstu tālākai
izskatīšanai virzītie Satversmes grozījumi apdraud Satversmē ietvertos
vienlīdzības un cilvēka cieņas principus".
Bezjēdzīgajā sižetā
ap 110.pantu sulīgu demagoģiju aizsāka Evita Goša. Viņas cēlais skaidrojums “Es
tiešām, iesniedzot šo pieteikumu, ne tik daudz domāju par sevi un savu
ģimeni, bet par visām tām ģimenēm, kuras šis tiesiskais aizsardzības
trūkums skar” ir tipiski demagoģisks – cenšanās savus nodomus realizēt ar
krāpšanu, melīgiem solījumiem, glaimiem un faktu sagrozīšanu.
Taču demagoģijas
meistarklasi demonstrē homoseksuālisma vietējā politiskā patriote “Jaunā Vienotība”,
kuru vada K.Kariņš. Tā ir ne tikai sulīga demagoģija, bet arī ideoloģiski ļoti
bīstama demagoģija, jo it kā demokrātiskās, tolerantās, humānās, cilvēka
tiesības aizstāvošās, nacionāli patriotiskās frāzes var atstāt dziļu ietekmi uz
sabiedrisko apziņu. Teiktajam var noticēt ne tikai jaunieši, bet arī gados
vecāki cilvēki. Turklāt Latvijā homoseksuālisms (visplašākajā izpratnē) strauji
nostiprinās. Tam ir pievērsta uzmanība agrāk publicētā esejā***.
“Jaunā Vienotība”
pēc Saeimas sēdes 2021.gada 14.janvārī “Facebook” paziņoja: “Partiju
apvienības Jaunā Vienotība virzītā politika vērsta uz to, lai veidotu Latviju par
nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība ir izglītota,
vesela un droša par nākotni. Mēs esam cieši savā pārliecībā, ka sabiedrības stūrakmens
ir ģimene, kurā aug spēcīga un moderna jaunā paaudze, balstoties uz dzimtas
saknēm un dzīves pieredzi, un latviskums ir mūsu nācijas identitātes pamats,
kas ļauj mums justies spēcīgiem un pārliecinātiem par savu vietu atvērtā,
modernā pasaulē. Latvijas sabiedrību redzam vienotu, iekļaujošu, izglītotu un
tolerantu – tādu , kas var būt droša par savu nākotni un piederību. Tolerantā
un iecietīgā sabiedrībā ikviens cilvēks ir vērtība – tiek atbalstīti vājākie un
cienīta dažādība. Politiķu uzdevums ir gādāt, lai dažādu sabiedrības pārstāvju
tiesības tiktu ievērotas un aizstāvētas. Mēs uzskatām, ka šīs ir nepārejošas
vērtības, kas ir svarīgas ne tikai politikā, bet mūsu visu ikdienas dzīvē.
Spēcīgas ģimenes ir pamats izaugsmei, un mums ir svarīga katra ģimene. Saeimā
šodien balsojām pret Satversmes grozījumiem".
*https://pietiek.com/raksti/gimenes_galanta_sagrausana (2016.g.6.VI)
**https://pietiek.org/raksti/virusa_antropologiskas_perspektivas
(2020.g.26.III)
Комментариев нет:
Отправить комментарий