Esības parametri (15)

 

 

§  “COVID-19” pandēmijas ļoti aktīva parādība ir sacensība alarmismā, kā dēvē lielu grūtību un draudīgu seku pareģošanu sakarā ar noteiktiem procesiem sabiedrībā. Alarmisms ir sastopams jau no senseniem laikiem. Spilgtākais senākais piemērs ir “pastarā dienas” pareģošana par cilvēku grēcīgo rīcību. Lūk, daži citāti no Bībeles: “Bet tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds ugunij un bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai” (2Pēt. 3:7); “..kad Kungs Jēzus atklāti parādīsies no debesīm ar Savas varenības eņģeļiem uguns liesmās un turēs tiesu pār tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evaņģēlijam” (2Tes. 1:7-8); “..katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un, kāds kura darbs ir, to uguns pārbaudīs” (1Kor. 3:13). Alarmisms ir raksturīgs filosofijai, jo alarmisms mēdz būt atsevišķu personību specifiska izpausme – pasaules uztveres, izpratnes un vērtējuma mentālā forma.  Alarmisms īpaši raksturīgs ir sociālajai filosofijai no XIX gs. otrās puses, kad aktuāls kļuva atzinums “Dievs ir miris” un sākās tematiski daudzpusīgais diskurss par eiropeīdu pagrimumu un Rietumu civilizācijas bojāeju, kam himnu sacerēja ne tikai Nīče, bet arī Osvalds Špenglers. XX-XXI gs. mijā (no XX gs.70.gadiem) alarmisms ir galvenā idejiskā pozīcija globālo sociālo problēmu analītikā. Alarmisma priekšmets mēdz būt gan civilizācija, gan atsevišķas nacionālās kultūras. Alarmisms “COVID-19” pandēmijas sakarā ir vēsturiski unikāls, jo alarmisms nekad netika politiski mākslīgi uzkurināts. Tas, pirmkārt. Otrkārt, alarmisms nekad agrāk nebija visas cilvēces politiskā kaislība; proti, agrāk nekad netika atklāti un mērķtiecīgi biedēta visa cilvēce (Bībeles saturs ir specifisks aspekts).

§  “Lieko cilvēku” problēma agrāk ir bijusi. Tā vienmēr ir relatīvi prasmīgi atrisināta. Pieaugot ražošanas zinātniski tehniskajam progresam, radās “liekie cilvēki”. Taču agrāk “liekos cilvēkus” vienmēr prata konstruktīvi novirzīt, kaut gan zināms bezdarbs saglabājās. Tas, ka XXI gs. sāpīgākā sociālā problēma būs “liekie cilvēki”, attiecas uz zināmu priekšnojautu. Cilvēces vēsturē acīmredzot pirmo reizi neizdosies atrisināt “lieko cilvēku” problēmu; respektīvi, “liekos cilvēkus” nekur neizdosies novirzīt.

§  Igors Ņikuļins, viens no pasaulē kompetentākajiem bioloģisko/bakterioloģisko ieroču speciālistiem, drīkst teikt sekojošu patiesību: vīruss “SARS-CoV-2” ir mākslīgi radīts no 3 komponentiem – 1) lidojošās peles koronavīrusa, 2) čūskas koronavīrusa un 3) AIDS vīrusa komponenta.

§  Rietumos plašu objektīvu informāciju par pandēmiju ir sniedzis Larry Romanoff  no “Centre for Reserch on Globalization” (Kanāda).

§  Pandēmijas ļoti atraktīvs “piedēklis” ir “feiku industrija”. Melu plūdi masu komunikācijā ir sasnieguši fantastisku līmeni. Melo ne tikai žurnālisti, bet melo arī politiķi. Vara bez meliem nespēj pastāvēt. Tā ir bijis vienmēr. Taču nekad agrāk nebija tikai meli kā varas atribūts. Gebelss esot teicis, ka tūkstošiem reižu atkārtoti meli kļūst patiesība. Tagad meli nav jāatkārto tūkstošiem reižu. Pietiek ar vienu reizi, lai meliem noticētu miljoniem cilvēku. Kāpēc tā ir noticis? Tā ir noticis tāpēc, ka cilvēkos ir izzudusi intelektuālā, garīgā, morālā imunitāte pret meliem. Bet kāpēc tā ir izzudusi? Tāpēc, ka demogrāfiskā pāreja (1960-2050) ļoti slikti atsaucas ne tikai uz “balto” cilvēku noskaņojumu, bet arī uz citu rasu pārstāvju noskaņojumu. Cilvēkos ir ievērojami mazinājusies griba pretoties meliem, jo cilvēku dzīve vienalga ir apdraudēta – bez nākotnes. Tā tas ir arī pandēmijas laikā, kad slimību speciāli izmanto, lai kādu cilvēces daļu padarītu nabagus, paklausīgus un kontrolējamus. Tas notiek tik monumentāli, ka saskarsmē ar tik milzīgu, varenu, diženu, ļoti lielu spēku nolaižas rokas, jo “demokrātiskā veidā” neko neizdosies novērst.