Nelieša jaunākā nelietība

 

 

Tautas debilitātes laikmetā viss ir debils. Tas attiecas arī uz tautas interešu aizstāvēšanu un vēršanos pret valdošās kliķes nacionāli noziedzīgo politiku. Tautas debilitātes laikmetā tautas aizstāvjus sāk tēlot rūdīti nelieši ar prāvu nelietības praksi. Šos neliešus neaptur tas, ka viņu nelietība ir atmaskota, sodīta, sabiedrība ir informēta par neliešu nelietīgajām izdarībām, valsts iestādes ir pieņēmušas noteiktus soda mērus. Taču nelieši nesēd Baltajā gulbī. Nelieši ir sodīti, bet tas nav bijis soda mērs sēdēt cietumā. Nelieši ir atstāti brīvībā. Un nelieši ir tik ģenētiski dziļi noformēti noziedznieki, ka nekas neattur viņus tēlot tautas glābējus un faktiski pastrādāt jaunu, šoreiz – politisko, noziegumu. Pašlaik, 2021.gada janvārī, latviešu kultūrnācijā dominē divi nelieši tautas glābēji – Zolitūdes traģēdijā cietušo cilvēku nelietīgais apkrāpējs, no advokātu korporācijas padzītais Gobzems un “strukturētā ūdens” (“Memory Water”) valsts vairākkārt sodītais tirgotājs Pļaviņš. Kādēļ neliešiem ir iespējams muļķot tautu? Kādēļ neliešiem ir iespējams kompromitēt politiskās opozīcijas institūtu un aptašķīt tautas patieso interešu aizstāvēšanu? Iemesli ir vairāki. Būtisks iemesls ir kultūrnācijas masveida lētticība un patoloģiskā nespēja fiksēt galveno. Svarīgs iemesls ir neliešu izmantotā it kā nacionāli patriotiskā retorika, kurai var noticēt un acīmredzot ir noticējuši pelēki un primitīvi prāti, nespējot nošķirt, kā teica viens slavens valdnieks, “mušas no kotletēm”. Tā, piemēram, internetā nākas tikties ar nelieša Pļaviņa kārtējo politisko nelietību. Viņš ir ievietojis video formātā “oficiālu paziņojumu starptautiskajai sabiedrībai”. Ko nozīmē “oficiālu”? Vai par to visi padomās? Cik cilvēku uzķērsies uz šo it kā atbildīgo rīcību -  “oficiālu”? Cik cilvēku, skatoties video, atcerēsies, ka vārdu “oficiāls” var lietot tikai tad, ja kaut kas pastāv vai notiek saskaņā ar likumu vai valdības, arī kādas iestādes, organizācijas lēmumu vai atspoguļo to viedokli. Oficiāls paziņojums vienmēr ir saistīts ar dienesta, amata stāvokli, tam raksturīgs. Bet ko pārstāv Pļaviņš? Skaidrs, ka viņš var pārstāvēt tikai “strukturētā ūdens” apdullinātos pelēkos un primitīvos prātus. Video nelietis muļķo tautu ar apgalvojumu, ka Latvija esot “pārvērsta no demokrātijas par totalitāru tirāniju”. Skaisti teikts, vai ne! Tik skaisti teikts, ka nenāk ne prātā padomāt un atcerēties, ka Latvijā demokrātija nekad nav bijusi. Tā nebija XX gs., tā nav arī XXI gs. Tās taču ir pilnīgas muļķības, ka Latvija pēcpadomju laikā ir “pārvērsta no demokrātijas par totalitāru tirāniju”. Nelieša šausmīgi melīgajai retorikai var noticēt tikai ūdensgalvas. Daudzu ieskatā, domājams, skaisti skan arī “totalitāra tirānija”. Viņi aplaudēs: “Pļaviņš ir malacis, jo nebaidās saukt lietas īstajos vārdos!”. Bet cik cilvēku teiks “Tā taču nav! Kāda tirānija? Kurš ir tirāns?”. Nelietim Pļaviņam, tautas grandiozajam krāpējam, tirāns ir Kariņš. Bet arī tās ir muļķības! Būtu jau labi, ja premjers būtu tirāns – valdonīgs valdnieks, cietsirdīgs cilvēks, kura darbībai raksturīga patvaļa un varmācība. Tad no viņa baidītos ministri, baidītos Viņķele, Petraviča...Kariņš taču ir kaut kas pilnīgi pretējs tirānam. Nelietis Pļaviņš var iestāstīt, ka Kariņš ir tirāns vienīgi “starptautiskajai sabiedrībai”, kura neko nezina par Kariņu. Proti, nezina par viņa neizlēmību, ģļēvulību, nekonkrētību, valstisko nekompetenci. Tas taču ir ārprātīgi smieklīgi – Kariņš tirāns un  pie tam totalitārs tirāns!