Čalotāju panākumu absurds

 

 

   Eiropeīdu rases izmiršanas un novecošanas laikā, Rietumu civilizācijas sabrukuma un pandēmijas laikā tiekamies ar eksaltēti optimistisku jūsmu par īstenības dažādām norisēm. Ekonomiskās un finansu globālās krīzes apstākļos, nabadzības pieauguma apstākļos, tautas demogrāfiskās katastrofas apstākļos, ļauna vīrusa masu izplatības apstākļos it kā neiederētos eksaltācija – slimīga jūsma, aizgrābtība, emocionālā sakāpinātība. Tik tikko minētajos apstākļos neērti par kaut ko emocionāli jūsmot, augstprātīgi lielīties par panākumiem, solīt vēl lielākus labklājības sasniegumus.

   Latvijā eksaltētas optimistiskas jūsmas atraktīvs placdarms ir rubrika “Versijas” portālā “Delfi”. Minētajā rubrikā katru dienu kāds jauns cilvēks (relatīvi izglītots kādā nozarē) par kaut ko saldi čalo. Tā tas bija pirms “kovida”, un tā tas notiek “kovida” laikā. Tiekamies ar savdabīgām “dzīrēm mēra laikā”. Ja dzīrotāju dzīres mēra laikā bija groteksts izaicinājums nāvei, tad “Versiju” autoru teksti pilnīgi nemaz neliecina par komisku pārspīlējumu un provokatīvu kontrastu demonstrēšanu. Tā vien liekas, ka jaunie cilvēki uzturas citā realitātē un viņus nemaz neskar tās graujošās tendences, ar kurām mūsdienās tiekas eiropeīdi un tajā skaitā Latvijas iedzīvotāji. Jauno cilvēku saldā čalošana atgādina padomju laika komjaunatnes aktīvistus (visbiežāk jaunavas) ar viņu aklo “urrā patriotismu”, smieklīgo atrautību no dzīves realitātes un katrā ziņā ar izteiktas intelektuālās aprobežotības pazīmēm.

   Publikācijas “Versijās” faktiski ir saistītas ar fenomenu vārdā “panākumu absurds”. Tiekamies ar bezjēdzību, aplamību. Taču “Versiju” autori, “Delfi” redaktori acīmredzot to nav spējīgi saprast.

   Lieta ir tā, ka mūsdienās gūt panākumus, būt eksaltēti apmierinātam un jūsmot par gaišo nākotni var vienīgi tie indivīdi, kuri ir līdz matu galiem iepīti valdošajos melnajos trendos. Aktīvie, veiksmīgie, jūsmīgie čalotāji ir mazāk cilvēciski adekvāti nekā domājošie indivīdi, kuri saskata dzīves nenormālo virzību, bezjēdzīgo tagadni un nākotnes mērķu trūkumu. Čalotāji ir pseidocilvēciskās magmas sastāvdaļa ar naidu pret garīgumu, brīvību, tradīcijām, skaisto, godīgo, patieso, morāli cēlo. Čalotāji ir “great reset” ģenerāļu armijas ierindnieki, palīdzot likvidēt ģimeni, suverēnu valsti, humānismu, palīdzot izveidot digitālo koncentrācijas nometni, liberālo fašismu. Čalotāji, paši to nesaprotot, ir iesaistījušies valsts likvidācijā, valsts vietā veidojot kaut kādas sociāli atbildīgas korporācijas, kuras būtībā būs neofeodāli kompleksi, kontrolējot ne tikai ražošanu, bet arī iedzīvotāju privāto dzīvi. Čalotāji ar savu absurdo čalošanu ir līdzdalībnieki cilvēciskuma holokaustā.