Esības parametri (14)

 

 

·       Sastopami tā saucamie cikliskie sakari, kad cēlonis un sekas mainās vietām. Tātad var būt tā, ka sekas kļūst cēlonis. Tas lielā mērā attiecas uz demogrāfisko sfēru. Eiropeīdu izmiršanu un novecošanu acīmredzot nosaka kosmoloģiskie faktori, kas ir primārais cēlonis “baltās” rases drūmajam liktenim – traģiskajām sekām demogrāfiskās pārejas laikā (1960-2050). Taču šīs traģiskās sekas izvēršas garīgajā degradācijā, kad ļaužu masas atsakās dzemdēt bērnus, lai tie netraucētu baudīt dzīvi. Tātad sekas kļūst cēlonis jaunai tendencei – demogrāfiskajam slinkumam, demogrāfiskajai apātijai, demogrāfiskajai bezatbildībai, demogrāfiskajai izlaidībai. Demogrāfiskās traģiskās sekas no XX gs. 70. gadiem kļuva cēlonis arī tam, ka zinātniski tehnoloģiskā, sociālā, garīgās kultūras, politekonomiskā progresīvā dinamika atslāba un iestājās destruktīva fāze, kas atsevišķās ļoti vāji attīstītās zemēs izkropļojās debilitātes formā, ievadot tautas debilitātes laikmetu.

·       R.T.Erdogans: “Mūsdienu Eiropa pārdzīvo līderu krīzi, un es neredzu Eiropas politisko darbinieku vidū cilvēku, kuru varētu saukt par eiropeiskā līdera paraugu”. Nākas atgādināt, ka līderim ir jābūt drosmei, apveltītam ar skaidra prāta un zināšanu spēju formulēt neordināras idejas. Līderim ir jābūt labi strukturētai domāšanai.

·       Eiropā valda ohlokrātija – plebeju vara. Taču tas nenozīmē, ka vara ir zemas kārtas indivīdiem. Stāvoklis ir cits. Vara ir zemas kārtas intelekta pārstāvjiem. Viņu plebejiskums nav saistīts ar piederību plebeju stratam, bet gan ir saistīts ar piederību intelektuāli neattīstītu primātu stratam. Tas ir substrāts, kas nevar radīt čerčilus, de gollus. Tas ir substrāts, kuram digitāla kaklasiksna netraucē; netraucē agresīvs politkorektums. Tas ir substrāts, kurš nesaprot, ka ģenētika ir precīza zinātne, objektīvi atspoguļojot ģenētiski determinētās novirzes no saprāta.

·       Pandēmijas laikā saglabājas formula “Homo homini lupus est” (cilvēks cilvēkam vilks).

·       Soross: “Mūzika beigusies, bet viņi vēl dejo”. Tā viņš teica par kapitālisma fanu kurlumu, nespējot saklausīt kapitālisma galu. Taču tā var teikt arī par citām izpausmēm. Piemēram, vienas vāji attīstītas valsts Zinātņu akadēmijas prezidents sola valsti pārvērst par Silīcija ieleju, nezinot, ka šī ieleja jau sen ir kļuvusi “The Silicon Valley Exodus”. No tās firmas bēg masveidā, jo uzkundzējusies ir kaut kāda pelēka vispārējā atmosfēra, kas traucē radošo darbību.