Uz Saulaino tāli

 

   2016.gadā rakstīju, ka lunkani apzinoties statistikā un visdažādākajos analītiskajos pētījumos vingri pierādīto nevērtību Eiropā un Piena Ceļa spirālveida galaktikā, latviešu tauta ar augstu paceltu latvisko identitāti un unikālo latvisko dzīvesziņu lepni un gaudeni virzās uz Viļa Plūdona poēmā ieteikto Saulaino tāli.*

   2020.gadā nākas bēdīgi papildināt 2016.gadā rakstīto. Ceļš uz Saulaino tāli aizvadītajos gados ir veikts arvien gaudenāk, un tas nebūs rožu kaisīts arī turpmāk. Gaudenums strauji progresē. Tautas priekšgalā ir tikai gaudenas būtnes. Dzimstība samazinās, mirstība pieaug, labāko tautiešu aizceļošana acīmredzot nekad neapsīks. Uzbrukums ģimenei, tautas eksistences pamatam, turpinās. Tautas masas sāk bezcerīgi samierināties un aprast ar moderno dogmu, ka ģimene nav tikai sieviete + vīrietis. Daudzi cilvēki jau ir pieraduši, ka pēc skaistajiem vārdiem ”cilvēktiesības”, “pilsoniskā sabiedrība”, “vārda brīvība”, “uzskatu brīvība”, “viedokļu plurālisms” seko geju laulības, viendzimuma pāru bērnu adoptēšana, abortu prolifikācija (aizstāvēšana), vakcinācija, čipizācija, dzimuma maiņa, šarlatānu un pseidointelektuāļu izdalījumi, un vispār abreviatūra LGBT (lezbietes, geji, biseksuāļi, transseksuāļi) ir novecojusi. Konstatējams dzīves progress. Tāpēc tradicionālo abreviatūru nākas priecīgi papildināt ar IK – interseksuāļiem un kvīriem. Pareiza ir abreviatūra LGBTIK. Par interseksuāļiem dēvē primātus, kuriem ir gan vīrieša, gan sievietes pazīmes. Savukārt par kvīriem (angļu queer – savāds, dīvains, ekscentrisks) dēvē primātus, kuri savu dzimumu neapliecina ne vīrieša formā, ne sievietes formā, bet kaut kā citādāk. Rietumos ir kvīrteorija (queer theory). Tā ir socioloģiska teorija par gendera problemātiku. Tā radās XX gadsimta beigās. Teorijas adepti uzskata, ka cilvēka dzimti un seksuālo orientāciju ne tik daudz nosaka bioloģiskā dzimte, bet gan galvenokārt nosaka apkārtējā vide (sabiedrība, kultūra) un audzināšana. Latvijā minētā teorija tiek saukta par “zilo teoriju” un tai jau ir zināms tekstu daudzums latviešu valodā. Tātad – neatpaliekam, ejam kopsolī ar “eiropu”.

   Gaudenuma progresēšanas rūgts piemērs ir Valsts kultūrkapitāla fonda LGBTIK “projektu” finansiālā atbalstīšana. Pie reizes tiek reklamēta būtne, par kuru internetā ir teikts: “Jāatgādina, Mētra Saberova savulaik bez medicīniskām indikācijām ir veikusi sev sterilizācijas operāciju un šo rīcību traktējusi kā mākslas aktu (!?), medijos skaidrojot, ka “negrib ‒ šo iespēju dzemdēt”. Sieviešu tiesību vārdā viņa arī ķirurģiski atjaunojusi un publiski iztirzājusi savu jaunavības plēvi”.

   Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs tagad ir Valts Ernštreits. Viņš jau pēc izskata ir līdzjūtīgs savējais LGBTIK konglomerātā. Tas atspoguļojas sejā, frizūrā, tetovējumos, pīrsingā, auskaros. Tas ir tipisks kadrs tautas tagadnē un nākotnē – ceļā uz Saulaino tāli, uzjāšanā Stikla kalnā. Tas ir Gals un Sākums latviešu tautas jauna tipa kultūrai, jauna tipa mentalitātei un identitātei, jauna tipa morālei un intelektam.

   Ļoti slikti, ka tas ir Gals un Sākums arī jauna tipa valsts nomenklatūrai un latviešu inteliģencei vispār. Valsts nomenklatūrā tiek iekļauti tetovēti, pīrsingoti indivīdi ar auskariem, Āfrikas hotentotiem līdzīgām frizūrām. Latviešu hotentoti tagad ir visur – parlamentā, valdībā, valsts iestāžu vadībā, profesūrā, biznesā, mediju redakcijās, skolās. Viņi pieņem likumus, lēmumus, sadala budžetus, ES finansējumu. Viņi pārvalda valsti, galvaspilsētu, dala amatus, grantus, prēmijas, pabalstus, ordeņus. Viņi ideoloģiski diktē tautas attieksmi pret suverenitāti, brīvību, morāli, identitāti. Viņi nosaka izglītību un zinātni, iekšpolitiku un ārpolitiku, mākslu un literatūru. LGBTIK ir mentāls totalitārisms – perversa satura un formas politika, kas visaptveroši kontrolē sabiedrības dzīvi.

   Pārģērbšanās festivāls homoseksuālām sievietēm Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu esot guvis tāpēc, ka ir “konkrētas subkultūras nišas kultūras produkts”. Tā valsts naudas tērēšanu skaidroja Valts Ernštreits.

   Taču viņš maldās! LGBTIK vairs nav subkultūra latviešu kultūrā. LGBTIK vairs neatrodas kultūras perifērijā, bet ir jau ļoti ļoti tuvu pietuvojusies kultūras kodolam. Par to liecina valsts valdības sastāvs, Rīgas Domes jaunais sastāvs, LGBTIK cītīgā sargāšana sociālo tīklu cenzūras institūcijās un masu medijos, neļaujot terminoloģiski objektīvi raksturot homoseksuālo sērgu.

   Ar vietējo cenzūru ir viens amizants moments. Pirms zināma laika internetā bija lasāms: “Topošajam "Facebook" birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība. To apstiprina "Facebook" reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies "Facebook" telpas. "Facebook" satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas (!?) par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.”

   Amizantais moments ir citāta beigās. Aizvadītajos 30 gados Latvijā neizdevās atrast 100 cilvēkus ar “padziļinātām zināšanām”. Valsts prezidentu, parlamenta, valdības līmenis nekad nav liecinājis par “padziļinātām zināšanām”. Latvijā pareizi masveidā netiek lietoti pat tādi divi jēdzieni kā “kultūra” un “nācija”. Tos kropli lieto prezidenti, ministri, deputāti, profesori, skolotāji, žurnālisti, interneta komentāru gudrinieki, influenceri.

   Tumsonību regulāri apliecina nācijas tēvs. Tā, piemēram, nedzirdēta tumsonība ir viņa teiktajā par augstāko izglītību: "Trešais tips būtu mākslas un kultūras augstskolas, kurām ir savs raksturs un kas nav nedz lietišķās (!?), nedz fundamentālās (!?) zinātnes (!?)."

   Tas ir unikāls tumsonības apliecinājums! Tādu izpratni sastopu pirmo reizi! Nav ne lietišķās, ne fundamentālās zinātnes! Garīgi veseli izglītoti cilvēki tā neiedala zinātnes! Nācijas tēvs ir kaut kur dzirdējis vārdus "lietišķās" un "fundamentālās". Taču nācijas tēvs ir tik aprobežots un neizglītots, ka nav spējis saprast, ka metaforiski runa ir par lietišķiem pētījumiem un fundamentāliem pētījumiem, bet nevis zinātnēm.

 

*Skat.:http://news.lv/Pietiek.com/2016/08/02/tautas-glabsanas-diletantisms-jeb-diletantiskais-cels-uz-saulaino-tali